1 At that time Jesus went on the sabbath day through the corn; and his disciples were an hungred, and began to pluck the ears of corn, and to eat. 2 But when the Pharisees saw it , they said unto him, Behold, thy disciples do that which is not lawful to do upon the sabbath day. 3 But he said unto them, Have ye not read what David did, when he was an hungred, and they that were with him; 4 How he entered into the house of God, and did eat the shewbread, which was not lawful for him to eat, neither for them which were with him, but only for the priests? 5 Or have ye not read in the law, how that on the sabbath days the priests in the temple profane the sabbath, and are blameless? 6 But I say unto you, That in this place is one greater than the temple. 7 But if ye had known what this meaneth, I will have mercy, and not sacrifice, ye would not have condemned the guiltless. 8 For the Son of man is Lord even of the sabbath day. 9 And when he was departed thence, he went into their synagogue:
10 ¶ And, behold, there was a man which had his hand withered. And they asked him, saying, Is it lawful to heal on the sabbath days? that they might accuse him. 11 And he said unto them, What man shall there be among you, that shall have one sheep, and if it fall into a pit on the sabbath day, will he not lay hold on it, and lift it out? 12 How much then is a man better than a sheep? Wherefore it is lawful to do well on the sabbath days. 13 Then saith he to the man, Stretch forth thine hand. And he stretched it forth; and it was restored whole, like as the other.
14 ¶ Then the Pharisees went out, and held a council against him, how they might destroy him. 15 But when Jesus knew it , he withdrew himself from thence: and great multitudes followed him, and he healed them all; 16 And charged them that they should not make him known: 17 That it might be fulfilled which was spoken by Esaias the prophet, saying, 18 Behold my servant, whom I have chosen; my beloved, in whom my soul is well pleased: I will put my spirit upon him, and he shall shew judgment to the Gentiles. 19 He shall not strive, nor cry; neither shall any man hear his voice in the streets. 20 A bruised reed shall he not break, and smoking flax shall he not quench, till he send forth judgment unto victory. 21 And in his name shall the Gentiles trust.
22 ¶ Then was brought unto him one possessed with a devil, blind, and dumb: and he healed him, insomuch that the blind and dumb both spake and saw. 23 And all the people were amazed, and said, Is not this the son of David? 24 But when the Pharisees heard it , they said, This fellow doth not cast out devils, but by Beelzebub the prince of the devils. 25 And Jesus knew their thoughts, and said unto them, Every kingdom divided against itself is brought to desolation; and every city or house divided against itself shall not stand: 26 And if Satan cast out Satan, he is divided against himself; how shall then his kingdom stand? 27 And if I by Beelzebub cast out devils, by whom do your children cast them out? therefore they shall be your judges. 28 But if I cast out devils by the Spirit of God, then the kingdom of God is come unto you. 29 Or else how can one enter into a strong man’s house, and spoil his goods, except he first bind the strong man? and then he will spoil his house. 30 He that is not with me is against me; and he that gathereth not with me scattereth abroad.
31 ¶ Wherefore I say unto you, All manner of sin and blasphemy shall be forgiven unto men: but the blasphemy against the Holy Ghost shall not be forgiven unto men. 32 And whosoever speaketh a word against the Son of man, it shall be forgiven him: but whosoever speaketh against the Holy Ghost, it shall not be forgiven him, neither in this world, neither in the world to come. 33 Either make the tree good, and his fruit good; or else make the tree corrupt, and his fruit corrupt: for the tree is known by his fruit. 34 O generation of vipers, how can ye, being evil, speak good things? for out of the abundance of the heart the mouth speaketh. 35 A good man out of the good treasure of the heart bringeth forth good things: and an evil man out of the evil treasure bringeth forth evil things. 36 But I say unto you, That every idle word that men shall speak, they shall give account thereof in the day of judgment. 37 For by thy words thou shalt be justified, and by thy words thou shalt be condemned.
38 ¶ Then certain of the scribes and of the Pharisees answered, saying, Master, we would see a sign from thee. 39 But he answered and said unto them, An evil and adulterous generation seeketh after a sign; and there shall no sign be given to it, but the sign of the prophet Jonas: 40 For as Jonas was three days and three nights in the whale’s belly; so shall the Son of man be three days and three nights in the heart of the earth. 41 The men of Nineveh shall rise in judgment with this generation, and shall condemn it: because they repented at the preaching of Jonas; and, behold, a greater than Jonas is here. 42 The queen of the south shall rise up in the judgment with this generation, and shall condemn it: for she came from the uttermost parts of the earth to hear the wisdom of Solomon; and, behold, a greater than Solomon is here. 43 When the unclean spirit is gone out of a man, he walketh through dry places, seeking rest, and findeth none. 44 Then he saith, I will return into my house from whence I came out; and when he is come, he findeth it empty, swept, and garnished. 45 Then goeth he, and taketh with himself seven other spirits more wicked than himself, and they enter in and dwell there: and the last state of that man is worse than the first. Even so shall it be also unto this wicked generation.
46 ¶ While he yet talked to the people, behold, his mother and his brethren stood without, desiring to speak with him. 47 Then one said unto him, Behold, thy mother and thy brethren stand without, desiring to speak with thee. 48 But he answered and said unto him that told him, Who is my mother? and who are my brethren? 49 And he stretched forth his hand toward his disciples, and said, Behold my mother and my brethren! 50 For whosoever shall do the will of my Father which is in heaven, the same is my brother, and sister, and mother.
Mācekļi plūc vārpas sabatā
(Mk 2:23–28Lk 6:1–5)1 Tajā laikā Jēzus kādā sabatā gāja caur labības laukiem. Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka plūkt vārpas un ēst. 2 Bet farizeji, to redzēdami, sacīja viņam: “Redzi, tavi mācekļi dara, ko sabatā nav atļauts darīt.” 3 Jēzus tiem sacīja: “Vai tad jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids un tie, kas ar viņu bija, kad tie bija izsalkuši? 4 Kā viņš iegāja Dieva namā un ēda Dieva priekšā liktās upurmaizes, ko neklājās ēst nedz viņam, nedz tiem, kas ar viņu bija, bet vienīgi priesteriem. 5 Vai neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri templī sabatā pārkāpj sabatu un tomēr ir bez vainas? 6 Bet es jums saku: šeit ir kas lielāks par templi. 7 Ja jūs saprastu, ko tas nozīmē – gribu žēlsirdību, ne upuri, jūs nenosodītu nevainīgos, 8 jo Cilvēka Dēls ir kungs pār sabatu.”
Vīrs ar paralizētu roku
(Mk 3:1–6Lk 6:6–11)9 Iedams prom no turienes, Jēzus iegāja viņu sinagogā. 10 Un, redzi, tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta roka. Tie viņam jautāja: “Vai drīkst dziedināt sabatā?” – lai pēc tam varētu viņu apsūdzēt. 11 Bet viņš tiem sacīja: “Kurš no jūsu vidus, kam sabatā avs būtu iekritusi bedrē, to nesatvertu un nevilktu ārā? 12 Cilvēks ir daudz vērtīgāks par avi! Tādēļ ir atļauts sabatā labu darīt.” 13 Tad Jēzus tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Viņš roku izstiepa, un tā kļuva vesela, tāda pati kā otra. 14 Farizeji, izgājuši laukā, tūlīt sāka apspriesties, kā viņu nodot nāvē.
Piepildās pravietojums par Dieva kalpu
15 Jēzus, to zinādams, aizgāja no turienes. Viņam sekoja liels ļaužu pūlis, un viņš tos visus dziedināja 16 un piekodināja, lai tie neatklāj, kas viņš ir, 17 ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis:
18 redzi, mans kalps, ko es esmu izredzējis,
mans mīļotais, uz ko man labs prāts;
es likšu uz viņu savu Garu,
un viņš pasludinās pagāniem tiesu.
19 Nedz viņš ķildosies,
nedz kliegs, nedz arī kāds dzirdēs uz ielām viņa balsi.
20 Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs,
un kvēlojošu dakti viņš nenodzēsīs,
kamēr viņš novedīs tiesu līdz uzvarai;
21 un pagāni cerēs uz viņa vārdu.
Grēks pret Svēto Garu
(Mk 3:20–30Lk 11:14–23Lk 12:10)22 Tad pie viņa atnesa dēmona apsēstu, kas bija akls un kurlmēms, un viņš to dziedināja, tā ka tas varēja runāt un redzēt. 23 Un viss ļaužu pūlis brīnījās un sacīja: “Vai tik šis nav Dāvida dēls?” 24 Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: “Šis jau izdzen dēmonus ne citādi kā ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību!” 25 Jēzus, viņu domas zinādams, teica: “Ikviena valsts, kas sevī sašķēlusies, tiks izpostīta, un neviena pilsēta vai nams, kas sevī sašķēlies, nepastāvēs. 26 Ja jau sātans izdzen sātanu un ir sevī sašķēlies, kā tad viņa valstība pastāvēs? 27 Ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs tie, kas jūs tiesās. 28 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība jau ir atnākusi pie jums. 29 Vai – kā var kāds ieiet stipra vīra namā un izlaupīt viņa mantu, ja stipro vispirms nesasien; tikai tad viņš varēs tā namu izlaupīt. 30 Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa. 31 Tādēļ es jums saku: jebkurš grēks un jebkura zaimošana tiks cilvēkiem piedota, bet Svētā Gara zaimošana netiks piedota. 32 Ja kāds ko sacīs pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots, bet, kas ko runās pret Svēto Garu, tam netiks piedots nedz šajā, nedz nākamajā laikā.
Koku pazīst pēc augļiem
(Lk 6:43–45)33 Vai nu padariet koku labu un viņa augļus labus, vai arī padariet koku nelāgu un viņa augļus sliktus! Koku taču pazīst pēc tā augļiem. 34 Jūs čūsku dzimums! Kā jūs varat runāt labu, būdami ļauni, jo no pārpilnas sirds mute runā. 35 Labs cilvēks no savas sirds labumu krājumiem dod labo, bet ļaunais – no ļaunā krājumiem dod ļauno. 36 Bet es jums saku: par visu tukšo runāšanu, ko cilvēki runājuši, tiesas dienā tiem būs jānorēķinās. 37 Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi attaisnots un pēc saviem vārdiem tu tiksi notiesāts.”
Jonas zīme
(Mk 8:11–12Lk 11:29–32)38 Tad pie viņa vērsās rakstu mācītāji un farizeji un sacīja: “Skolotāj, mēs no tevis vēlamies kādu zīmi redzēt.” 39 Jēzus tiem atbildēja: “Samaitāta un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme. 40 Kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija milzu zivs vēderā , tā arī Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes sirdī. 41 Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās; jo, kad Jona sludināja, tie atgriezās no grēkiem. Un, redzi, šeit ir vairāk nekā Jona. 42 Dienvidu ķēniņiene celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās, jo viņa nāca no tālām zemēm dzirdēt Sālamana gudrību; un, redzi, šeit ir vairāk nekā Sālamans.
Nešķīstā gara iemājošana cilvēkā
(Lk 11:24–26)43 Kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru, bet neatrod. 44 Tad tas saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju. Un atnācis viņš atrod to brīvu, izslaucītu un uzpostu. 45 Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā. Tā notiks arī šai ļaunajai paaudzei.”
Jēzus māte un brāļi
(Mk 3:31–35Lk 8:19–21)46 Jēzum uz ļaužu pūli vēl runājot, redzi, viņa māte un brāļi stāvēja ārpusē un meklēja iespēju ar viņu runāt. 47 Kāds viņam sacīja: “Redzi, tava māte un tavi brāļi stāv ārā un grib ar tevi runāt.” 48 Tad Jēzus šim runātājam atbildēja: “Kas ir mana māte un mani brāļi?” 49 Un, ar roku norādīdams uz saviem mācekļiem, viņš teica: “Redzi, mana māte un mani brāļi! 50 Ikviens, kas darīs mana debesu Tēva gribu, ir mans brālis un mana māsa, un mana māte.”
