1 Behold, I will send my messenger, and he shall prepare the way before me: and the Lord, whom ye seek, shall suddenly come to his temple, even the messenger of the covenant, whom ye delight in: behold, he shall come, saith the LORD of hosts. 2 But who may abide the day of his coming? and who shall stand when he appeareth? for he is like a refiner’s fire, and like fullers’ soap: 3 And he shall sit as a refiner and purifier of silver: and he shall purify the sons of Levi, and purge them as gold and silver, that they may offer unto the LORD an offering in righteousness. 4 Then shall the offering of Judah and Jerusalem be pleasant unto the LORD, as in the days of old, and as in former years. 5 And I will come near to you to judgment; and I will be a swift witness against the sorcerers, and against the adulterers, and against false swearers, and against those that oppress the hireling in his wages, the widow, and the fatherless, and that turn aside the stranger from his right , and fear not me, saith the LORD of hosts. 6 For I am the LORD, I change not; therefore ye sons of Jacob are not consumed.
7 ¶ Even from the days of your fathers ye are gone away from mine ordinances, and have not kept them . Return unto me, and I will return unto you, saith the LORD of hosts. But ye said, Wherein shall we return?
8 ¶ Will a man rob God? Yet ye have robbed me. But ye say, Wherein have we robbed thee? In tithes and offerings. 9 Ye are cursed with a curse: for ye have robbed me, even this whole nation. 10 Bring ye all the tithes into the storehouse, that there may be meat in mine house, and prove me now herewith, saith the LORD of hosts, if I will not open you the windows of heaven, and pour you out a blessing, that there shall not be room enough to receive it . 11 And I will rebuke the devourer for your sakes, and he shall not destroy the fruits of your ground; neither shall your vine cast her fruit before the time in the field, saith the LORD of hosts. 12 And all nations shall call you blessed: for ye shall be a delightsome land, saith the LORD of hosts.
13 ¶ Your words have been stout against me, saith the LORD. Yet ye say, What have we spoken so much against thee? 14 Ye have said, It is vain to serve God: and what profit is it that we have kept his ordinance, and that we have walked mournfully before the LORD of hosts? 15 And now we call the proud happy; yea, they that work wickedness are set up; yea, they that tempt God are even delivered.
16 ¶ Then they that feared the LORD spake often one to another: and the LORD hearkened, and heard it , and a book of remembrance was written before him for them that feared the LORD, and that thought upon his name. 17 And they shall be mine, saith the LORD of hosts, in that day when I make up my jewels; and I will spare them, as a man spareth his own son that serveth him. 18 Then shall ye return, and discern between the righteous and the wicked, between him that serveth God and him that serveth him not.
Nāks Kunga vēstnesis
1 “Redzi, es sūtīšu vēstnesi,
tas sataisīs ceļu manā priekšā.
Un pēkšņi nāks uz savu namu
Kungs, kuru jūs meklējat,
un derības vēstnesis, kuru jūs kārojat.
Redzi, viņš nāk!”
saka Pulku Kungs.
2 Kurš var paciest viņa nākšanas dienu,
kurš var nostāvēt, viņu ieraudzījis,
jo viņš ir kā uguns, kas tīra no sārņiem,
viņš ir kā sārms, ko lieto velētājas!
3 Viņš sēdīsies atsārņot un šķīstīt sudrabu, viņš šķīstīs Levī dēlus un noņems tiem piemaisījumus kā zeltam vai sudrabam, un tie taisnībā pienesīs Kungam labības dāvanu! 4 Un Kungam būs tīkama Jūdas un Jeruzālemes labības dāvana kā senās dienās, kā aizgājušos gados!
5 “Es tuvošos jums, lai spriestu tiesu,
es steigšu būt liecinieks
pret burvjiem, pret laulības pārkāpējiem,
pret tiem, kas melīgi zvērē,
pret tiem, kas apspiež,
kas algādzim aiztur algu,
kas apspiež atraitni un bāreni,
kas svešiniekam nedod ceļa
un kas nebīstas manis!”
saka Pulku Kungs.
6 “Jo es esmu Kungs, es nemainīgs,
un jūs, Jēkaba dēli, vēl neesat pagalam!
7 Kopš tēvu dienām jūs novēršaties
no maniem likumiem un neturat tos,
atgriezieties pie manis, un es atgriezīšos pie jums,
saka Pulku Kungs.
Nekrāpiet Dievu!
8 Vai cilvēks var aplaupīt Dievu?!
Bet jūs aplaupāt mani,
jūs sakāt: kā tad mēs tevi aplaupījuši? –
Ar desmito tiesu un ziedojumiem!
9 Ar lāstu jūs esat nolādēti,
bet mani jūs aplaupāt – visa tauta!
10 Nesiet visas desmitās tiesas uz dārgumu krātuvi,
un lai manā namā ir ēdiens,
tad pārbaudiet mani,
saka Pulku Kungs,
vai tad es jums neatvērtu debesu logus,
vai nelietu pār jums svētību, līdz būtu gana!?
11 Tad es atstādinātu no jums rijēju,
viņš vairs jums nepostītu zemes augļus,
vīns jums vairs nebūtu jāizgāž laukā,
saka Pulku Kungs.
12 Visas tautas jūs teiktu svētīgus esam,
jo jūs būtu tīkama zeme,
saka Pulku Kungs.
13 Brangi gan bija jūsu vārdi pret mani,
saka Kungs,
bet jūs sakāt:
ko mēs pret tevi teikuši?!
14 Jūs teicāt:
kalpot Dievam ir tīrais nieks!
Kāds labums turēt, ko viņš ir teicis,
un staigāt kā sērotājiem Pulku Kunga priekšā?
15 Tad nu mēs
sakām laimīgus tos, kas neprotas kauna,
zeļ tie, kas dara ļaunu,
viņi pārbauda Dievu, bet izglābjas!”
Atlīdzība taisnīgajam
16 Bet nu tie, kas bīstas Kunga,
saka viens otram:
“Ieklausās Kungs un sadzird,
viņam priekšā ir rakstīta piemiņas grāmata
tiem, kas bīstas Kunga un domā par viņa vārdu!”
17 “Tie būs mani,” saka Pulku Kungs,
“tajā dienā, ko es noteikšu, viņi būs mans īpašums!
Es viņus žēlošu, kā cilvēks žēlo savu dēlu,
kas viņam kalpo.
18 Jūs atgriezīsieties un redzēsiet,
kāda atšķirība starp taisno un ļaundari,
starp to, kas kalpo Dievam, un to, kas nav viņa kalps!
Kunga diena
19 Jo, redzi, nāk diena, kas kvēlo kā krāsns,
tad visi nekauņas un visi ļaundari klups!
Šī nākamā diena tos aizdedzinās, saka Pulku Kungs,
tā ka neatstās tiem ne sakni, ne zaru.
20 Un jums, kas bīstaties mana vārda,
uzlēks taisnības saule
un dziedinās ar saviem spārniem!
Jūs iesiet un spriņģosiet kā baroti teļi!
21 Jūs samīsiet ļaundarus,
viņi būs pīšļi zem jūsu kāju pēdām
tajā dienā, ko es noteikšu,
saka Pulku Kungs.
22 Atcerieties mana kalpa Mozus bauslību,
ko es viņam pavēlēju Horebā, –
likumus un tiesas visam Israēlam!
23 Redzi, es jums sūtu pravieti Eliju,
pirms nāk Kunga diena, liela un bijājama!
24 Viņš vērsīs tēvu sirdis pie dēliem
un dēlu sirdis pie tēviem –
lai es nenāku un nesitu zemi ar nīcības lāstu!”