1 Ye shall make you no idols nor graven image, neither rear you up a standing image, neither shall ye set up any image of stone in your land, to bow down unto it: for I am the LORD your God.
2 ¶ Ye shall keep my sabbaths, and reverence my sanctuary: I am the LORD.
3 ¶ If ye walk in my statutes, and keep my commandments, and do them; 4 Then I will give you rain in due season, and the land shall yield her increase, and the trees of the field shall yield their fruit. 5 And your threshing shall reach unto the vintage, and the vintage shall reach unto the sowing time: and ye shall eat your bread to the full, and dwell in your land safely. 6 And I will give peace in the land, and ye shall lie down, and none shall make you afraid: and I will rid evil beasts out of the land, neither shall the sword go through your land. 7 And ye shall chase your enemies, and they shall fall before you by the sword. 8 And five of you shall chase an hundred, and an hundred of you shall put ten thousand to flight: and your enemies shall fall before you by the sword. 9 For I will have respect unto you, and make you fruitful, and multiply you, and establish my covenant with you. 10 And ye shall eat old store, and bring forth the old because of the new. 11 And I will set my tabernacle among you: and my soul shall not abhor you. 12 And I will walk among you, and will be your God, and ye shall be my people. 13 I am the LORD your God, which brought you forth out of the land of Egypt, that ye should not be their bondmen; and I have broken the bands of your yoke, and made you go upright.
14 ¶ But if ye will not hearken unto me, and will not do all these commandments; 15 And if ye shall despise my statutes, or if your soul abhor my judgments, so that ye will not do all my commandments, but that ye break my covenant: 16 I also will do this unto you; I will even appoint over you terror, consumption, and the burning ague, that shall consume the eyes, and cause sorrow of heart: and ye shall sow your seed in vain, for your enemies shall eat it. 17 And I will set my face against you, and ye shall be slain before your enemies: they that hate you shall reign over you; and ye shall flee when none pursueth you. 18 And if ye will not yet for all this hearken unto me, then I will punish you seven times more for your sins. 19 And I will break the pride of your power; and I will make your heaven as iron, and your earth as brass: 20 And your strength shall be spent in vain: for your land shall not yield her increase, neither shall the trees of the land yield their fruits.
21 ¶ And if ye walk contrary unto me, and will not hearken unto me; I will bring seven times more plagues upon you according to your sins. 22 I will also send wild beasts among you, which shall rob you of your children, and destroy your cattle, and make you few in number; and your high ways shall be desolate. 23 And if ye will not be reformed by me by these things, but will walk contrary unto me; 24 Then will I also walk contrary unto you, and will punish you yet seven times for your sins. 25 And I will bring a sword upon you, that shall avenge the quarrel of my covenant: and when ye are gathered together within your cities, I will send the pestilence among you; and ye shall be delivered into the hand of the enemy. 26 And when I have broken the staff of your bread, ten women shall bake your bread in one oven, and they shall deliver you your bread again by weight: and ye shall eat, and not be satisfied. 27 And if ye will not for all this hearken unto me, but walk contrary unto me; 28 Then I will walk contrary unto you also in fury; and I, even I, will chastise you seven times for your sins. 29 And ye shall eat the flesh of your sons, and the flesh of your daughters shall ye eat. 30 And I will destroy your high places, and cut down your images, and cast your carcases upon the carcases of your idols, and my soul shall abhor you. 31 And I will make your cities waste, and bring your sanctuaries unto desolation, and I will not smell the savour of your sweet odours. 32 And I will bring the land into desolation: and your enemies which dwell therein shall be astonished at it. 33 And I will scatter you among the heathen, and will draw out a sword after you: and your land shall be desolate, and your cities waste. 34 Then shall the land enjoy her sabbaths, as long as it lieth desolate, and ye be in your enemies’ land; even then shall the land rest, and enjoy her sabbaths. 35 As long as it lieth desolate it shall rest; because it did not rest in your sabbaths, when ye dwelt upon it. 36 And upon them that are left alive of you I will send a faintness into their hearts in the lands of their enemies; and the sound of a shaken leaf shall chase them; and they shall flee, as fleeing from a sword; and they shall fall when none pursueth. 37 And they shall fall one upon another, as it were before a sword, when none pursueth: and ye shall have no power to stand before your enemies. 38 And ye shall perish among the heathen, and the land of your enemies shall eat you up. 39 And they that are left of you shall pine away in their iniquity in your enemies’ lands; and also in the iniquities of their fathers shall they pine away with them.
40 If they shall confess their iniquity, and the iniquity of their fathers, with their trespass which they trespassed against me, and that also they have walked contrary unto me; 41 And that I also have walked contrary unto them, and have brought them into the land of their enemies; if then their uncircumcised hearts be humbled, and they then accept of the punishment of their iniquity: 42 Then will I remember my covenant with Jacob, and also my covenant with Isaac, and also my covenant with Abraham will I remember; and I will remember the land. 43 The land also shall be left of them, and shall enjoy her sabbaths, while she lieth desolate without them: and they shall accept of the punishment of their iniquity: because, even because they despised my judgments, and because their soul abhorred my statutes. 44 And yet for all that, when they be in the land of their enemies, I will not cast them away, neither will I abhor them, to destroy them utterly, and to break my covenant with them: for I am the LORD their God. 45 But I will for their sakes remember the covenant of their ancestors, whom I brought forth out of the land of Egypt in the sight of the heathen, that I might be their God: I am the LORD. 46 These are the statutes and judgments and laws, which the LORD made between him and the children of Israel in mount Sinai by the hand of Moses.
Svētība par paklausību
(5Moz 7:12–245Moz 28:1–14)1 Netaisiet sev dievekļus un tēlus, neslejiet elku stabus un nelieciet savā zemē akmeņus ar zīmēm, lai zemotos tiem, jo es esmu Kungs, jūsu Dievs! 2 Ievērojiet manus sabatus un bīstieties mana svētuma – es esmu Kungs!
3 Ja jūs dzīvosiet pēc maniem likumiem, turēsiet manus baušļus un pildīsiet tos, 4 tad es savlaicīgi došu jums lietu, došu jūsu zemei augļus un koki, kas uz lauka, dos savu ražu. 5 Kuļamais laiks jums ilgs līdz ražai, bet ražas laiks ilgs līdz sējai – savu maizi jūs ēdīsiet līdz sātam un droši dzīvosiet savā zemē. 6 Es došu zemei mieru, jūs gulsieties, un neviens jūs nebaidīs – es iznīdēšu no zemes ļaunus zvērus, un zobens jūsu zemi neskars. 7 Jūs vajāsiet savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu priekšā. 8 Pieci jūs vajāsiet simtu, un simts jūs vajāsiet milzum daudz, un jūsu naidnieki kritīs no zobena jūsu priekšā. 9 Es pats jums pievērsīšos un darīšu jūs auglīgus, vairošu jūs un slēgšu ar jums savu derību. 10 Jūs ēdīsiet vecos krājumus un varēsiet tos izmest, lai dotu vietu jaunajai ražai. 11 Savu Mājokli es likšu starp jums, es neatstāšu jūs. 12 Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsiet man par tautu. 13 Es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums tiem nebūtu jāvergo, es satriecu jūsu jūga kokus, es liku jums staigāt stalti!
Lāsts par nepaklausību
(5Moz 28:15–68)14 Ja jūs man neklausīsiet un nepildīsiet visus manus baušļus, 15 un atmetīsiet manus likumus, pametīsiet manas tiesas, vairs nepildīsiet manus baušļus, lauzīsiet manu derību, 16 tad es jums darīšu šādi – piemeklēšu jūs ar šausmām, diloni, drudzi, acu kaiti, likšu, lai galīgi nonīkstat: tukšā savu sēklu tad sēsiet, un jūsu ienaidnieki to aprīs. 17 Savu vaigu es griezīšu pret jums, jūs sitīs jūsu ienaidnieku priekšā, pār jums valdīs tie, kas jūs nīst, un jūs bēgsiet, kaut neviens nevajās!
18 Ja vēl jūs mani neklausīsiet, tad es jūs septiņkārt pārmācīšu par jūsu grēkiem. 19 Es jūsu dīžīgo lepnumu salauzīšu, es jūsu debesis par dzelzi padarīšu un jūsu zemi par varu! 20 Jūsu spēks izsīks tukšā, jūsu zeme nedos ražu un koki nenesīs augļus. 21 Ja jūs iesiet pret mani un negribēsiet mani klausīt ar labu, tad es par jūsu grēkiem sūtīšu septiņkārt vairāk sitienu. 22 Es uzsūtīšu jums lauka zvērus, tie jums nolaupīs bērnus, iznīdēs jūsu lopus, tā izdeldēs jūs, ka jūsu ceļi būs tukši. 23 Un, ja tad vēl jūs man nepievērsīsieties, bet iesiet pret mani, 24 tad arī es iešu pret jums un sitīšu jūs vēl septiņkārt par jūsu grēkiem. 25 Es likšu, lai zobens nāk pār jums, tas riebtin atriebs manu derību, un pilsētās, kur jūs pulcēsieties, es uzsūtīšu jums sērgu, un jūs tiksiet nodoti ienaidnieka rokā! 26 Kad es jums aplauzīšu labības vārpas, tad desmit sievas ceps savu maizi vienā krāsnī, tik, cik sējāt, tik dabūsiet atpakaļ – jūs ēdīsiet, bet sāta negūsiet!
27 Ja pat tad jūs mani neklausīsiet, bet iesiet pret mani, 28 tad arī es iešu pret jums ar dusmību. Es pats jūs septiņkārt pārmācīšu par jūsu grēkiem. 29 Jūs ēdīsiet savu dēlu miesu, un savu meitu miesu jūs ēdīsiet! 30 Es nopostīšu jūsu augstienes, nocirtīšu jūsu saules stabus, nometīšu jūsu līķus pār jūsu nedzīvajiem elkiem, un tad es jūs pametīšu! 31 Jūsu pilsētas es padarīšu par postažu, jūsu svētvietas es izdeldēšu, jūsu tīkamo smaržu es neodīšu! 32 Es izdeldēšu zemi tā, ka par to šausmināsies jūsu ienaidnieki, kas tur apmetīsies. 33 Es jūs izkaisīšu starp tautām, atkailināšu pret jums zobenu, un jūsu zeme taps izdeldēta un jūsu pilsētas – par postažu! 34 Tad visas dienas, kamēr zeme gulēs izdeldēta, tā savus sabatus atgūsies, kad jūs būsiet projām savu ienaidnieku zemē – tad zeme savus sabatus atgūsies! 35 Visas savas izpostījuma dienas tā atgūsies tos sabatus, kuru tai nebija jūsu sabatos, kamēr jūs tur mitāt. 36 Bet tiem no jums, kas paliks pāri, es ienaidnieku zemēs uzsūtīšu sirds bailību, un viņus trenks čabošu lapu skaņa, viņi muks kā no zobena, un viņi kritīs, kaut neviens nevajās. 37 Viņi klups viens pār otru kā no zobena, kaut neviens nevajās, – jūsu ienaidnieku priekšā jūs necelsieties! 38 Jūs aiziesiet bojā svešu tautu vidū, un jūsu ienaidnieku zeme jūs aprīs. 39 Tie, kas vēl paliks pāri, sapūs grēka dēļ savu ienaidnieku zemēs, savu tēvu vainas dēļ tie sapūs kopā ar tiem. 40 Bet, ja viņi atzīs savu vainu un savu tēvu vainu, savu dumpību, ko pret mani dumpojuši, un to, ka pret mani gājuši, 41 tad arī es iziešu tiem pretī un aizvedīšu viņus uz ienaidnieku zemi, varbūt tad viņu neapgraizītās sirdis pakļausies, tad viņi atzīs savu vainu! 42 Tad es atcerēšos savu derību ar Jēkabu un arī savu derību ar Īzaku, un arī savu derību ar Ābrahāmu es atcerēšos, un arī to zemi es atcerēšos. 43 Bet zeme vēl būs pamesta un savus sabatus atgūsies, izdeldēta, viņi tur nemitīs – tad viņi atzīs savas vainas, to, ka atmeta manas tiesas un atkāpās no maniem likumiem. 44 Kaut arī tie mitīs savu ienaidnieku zemē, es tos nepametīšu, neatstāšos no viņiem, negribēšu viņus piebeigt un lauzt savu derību ar tiem, jo es esmu Kungs, viņu Dievs. 45 Viņu dēļ es atcerēšos savu derību ar viņu priekštečiem, kurus es izvedu no Ēģiptes citu tautu acu priekšā, lai būtu viņiem par Dievu, – es esmu Kungs!”
46 Šie ir likumi, tiesas un bauslība, ko Kungs lika starp sevi un Israēla dēliem Sīnaja kalnā caur Mozu.
