1 Jude, the servant of Jesus Christ, and brother of James, to them that are sanctified by God the Father, and preserved in Jesus Christ, and called: 2 Mercy unto you, and peace, and love, be multiplied.
3 Beloved, when I gave all diligence to write unto you of the common salvation, it was needful for me to write unto you, and exhort you that ye should earnestly contend for the faith which was once delivered unto the saints. 4 For there are certain men crept in unawares, who were before of old ordained to this condemnation, ungodly men, turning the grace of our God into lasciviousness, and denying the only Lord God, and our Lord Jesus Christ. 5 I will therefore put you in remembrance, though ye once knew this, how that the Lord, having saved the people out of the land of Egypt, afterward destroyed them that believed not. 6 And the angels which kept not their first estate, but left their own habitation, he hath reserved in everlasting chains under darkness unto the judgment of the great day. 7 Even as Sodom and Gomorrha, and the cities about them in like manner, giving themselves over to fornication, and going after strange flesh, are set forth for an example, suffering the vengeance of eternal fire. 8 Likewise also these filthy dreamers defile the flesh, despise dominion, and speak evil of dignities. 9 Yet Michael the archangel, when contending with the devil he disputed about the body of Moses, durst not bring against him a railing accusation, but said, The Lord rebuke thee. 10 But these speak evil of those things which they know not: but what they know naturally, as brute beasts, in those things they corrupt themselves. 11 Woe unto them! for they have gone in the way of Cain, and ran greedily after the error of Balaam for reward, and perished in the gainsaying of Core. 12 These are spots in your feasts of charity, when they feast with you, feeding themselves without fear: clouds they are without water, carried about of winds; trees whose fruit withereth, without fruit, twice dead, plucked up by the roots; 13 Raging waves of the sea, foaming out their own shame; wandering stars, to whom is reserved the blackness of darkness for ever. 14 And Enoch also, the seventh from Adam, prophesied of these, saying, Behold, the Lord cometh with ten thousands of his saints, 15 To execute judgment upon all, and to convince all that are ungodly among them of all their ungodly deeds which they have ungodly committed, and of all their hard speeches which ungodly sinners have spoken against him. 16 These are murmurers, complainers, walking after their own lusts; and their mouth speaketh great swelling words , having men’s persons in admiration because of advantage.
17 But, beloved, remember ye the words which were spoken before of the apostles of our Lord Jesus Christ; 18 How that they told you there should be mockers in the last time, who should walk after their own ungodly lusts. 19 These be they who separate themselves, sensual, having not the Spirit. 20 But ye, beloved, building up yourselves on your most holy faith, praying in the Holy Ghost, 21 Keep yourselves in the love of God, looking for the mercy of our Lord Jesus Christ unto eternal life. 22 And of some have compassion, making a difference: 23 And others save with fear, pulling them out of the fire; hating even the garment spotted by the flesh.
24 Now unto him that is able to keep you from falling, and to present you faultless before the presence of his glory with exceeding joy, 25 To the only wise God our Saviour, be glory and majesty, dominion and power, both now and ever. Amen.
Sveiciens
1 Jūda, Jēzus Kristus kalps un Jēkaba brālis, visiem aicinātajiem, kas Dievā Tēvā ir mīlēti un saglabāti Jēzū Kristū, – 2 lai žēlsirdība, miers un mīlestība jums ir pārpilnībā!
Spriedums par viltus skolotājiem
3 Mīļotie, tā kā es ļoti vēlējos rakstīt jums par mūsu kopējo pestīšanu, man bija nepieciešams uzrakstīt jums pamudinājumu neatlaidīgi tiekties pēc ticības, kas reizi par visām reizēm nodota svētajiem. 4 Pie mums ir ielavījušies daži cilvēki, kas jau izsenis ir nolemti tiesai, kas paredzēta bezdievjiem, kas Dieva žēlastību ir apmainījuši pret izlaidību un noliedz vienīgo Valdnieku, mūsu Kungu Jēzu Kristu. 5 Es gribu atgādināt jums to, ko jau zināt – ka Kungs izveda Israēla tautu no Ēģiptes zemes, bet pēc tam tos, kas neticēja, pazudināja. 6 Arī eņģeļus, kas savu augsto stāvokli nesaglabāja, bet pameta savus mājokļus, viņš ir paturējis lielās dienas tiesai, tumsā un mūžīgās važās ieslēgtus, – 7 tāpat kā Sodomu un Gomoru un citas apkārtējās pilsētas, kas arī kritušas netiklībā un nodevušās pretdabīgām iekārēm. Tās ir palikušas par piemēru mūžīgās uguns tiesai. 8 Tāpat arī šie sapņotāji apgāna miesu, atmet Kunga diženumu un zaimo godības eņģeļus. 9 Pat erceņģelis Mihaēls strīdā ar velnu par Mozus mirušo miesu neuzdrošinājās spriest nievājošu tiesu, bet teica: lai tevi soda Kungs! 10 Bet šie cilvēki zaimo to, ko nezina, un, ko tie dabiskā ceļā zina kā mēmi kustoņi, tas tos ved pazušanā. 11 Vai viņiem! Jo viņi ir sākuši iet Kaina ceļu; peļņas dzīti, viņi ir aizvilināti Bileāma maldos un iet bojā Koras dumpī. 12 Viņi ir kauna traipi jūsu mīlestības mielastos, bezkaunīgi tos svinot kopā ar jums, viņi gana paši sevi, viņi ir vēju dzīti bezlietus mākoņi, kā koki vēlā rudenī, divtik miruši, bez augļiem un bez saknēm. 13 Viņi ir kā trakojoši viļņi jūrā, un viņu kauns šļācas augšup kā putas, viņi ir kā klīstošas zvaigznes, viņiem Dievs paredzējis visdziļāko tumsu uz mūžiem. 14 Hanohs, kas bija septītajā paaudzē pēc Ādama, pravietoja: redzi, nāk Kungs ar savu svēto eņģeļu pulkiem 15 spriest tiesu visiem un atmaskot visas dvēseles, ceļot gaismā viņu bezdievīgos darbus, ko tās grēkojušas, un visus nejaukos vārdus, ko šie bezdievīgie grēcinieki ir runājuši pret viņu. 16 Šie cilvēki ir nīgri kurnētāji, kas tiecas dzīvot pēc savām iekārēm; viņu mutes pilnas uzpūtīgas lielības, un viņi lišķīgi glaimo peļņas dēļ.
Brīdinājums un pamudinājums
17 Bet jūs, mīļotie, atcerieties, ko runāja mūsu Kunga Jēzus Kristus apustuļi. 18 Viņi mēdza jums teikt: pēdējā laikā būs zaimotāji smējēji, kas dzīvos pēc savām bezdievīgajām iegribām. 19 Viņi ir tie, kas rada šķelšanos, miesīgi cilvēki, kuriem nav gara. 20 Bet jūs, mīļotie, uzceliet sevi kā namu savas ticības svētumā, un, Svētajā Garā lūgdamies, 21 saglabājiet sevi Dieva mīlestībā un gaidiet mūsu Kunga Jēzus Kristus apžēlošanu uz mūžīgo dzīvību! 22 Esiet žēlīgi pret tiem, kas šaubās. 23 Citus glābiet, izraujiet tos no uguns; par citiem apžēlojieties ar bailēm – pilni riebuma pret viņu miesas aptraipītām drēbēm! 24 Bet viņam, kas jūs spēj pasargāt no klupšanas un nostādīt jūs līksmībā savas godības priekšā bezvainīgus, 25 vienīgajam Dievam, mūsu Glābējam caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, – lai ir slava, dižums, vara un varenība pirms laiku laikiem, tagad un mūžu mūžos! Āmen!
