1 There was a man of the Pharisees, named Nicodemus, a ruler of the Jews: 2 The same came to Jesus by night, and said unto him, Rabbi, we know that thou art a teacher come from God: for no man can do these miracles that thou doest, except God be with him. 3 Jesus answered and said unto him, Verily, verily, I say unto thee, Except a man be born again, he cannot see the kingdom of God. 4 Nicodemus saith unto him, How can a man be born when he is old? can he enter the second time into his mother’s womb, and be born? 5 Jesus answered, Verily, verily, I say unto thee, Except a man be born of water and of the Spirit, he cannot enter into the kingdom of God. 6 That which is born of the flesh is flesh; and that which is born of the Spirit is spirit. 7 Marvel not that I said unto thee, Ye must be born again. 8 The wind bloweth where it listeth, and thou hearest the sound thereof, but canst not tell whence it cometh, and whither it goeth: so is every one that is born of the Spirit. 9 Nicodemus answered and said unto him, How can these things be? 10 Jesus answered and said unto him, Art thou a master of Israel, and knowest not these things? 11 Verily, verily, I say unto thee, We speak that we do know, and testify that we have seen; and ye receive not our witness. 12 If I have told you earthly things, and ye believe not, how shall ye believe, if I tell you of heavenly things? 13 And no man hath ascended up to heaven, but he that came down from heaven, even the Son of man which is in heaven.
14 ¶ And as Moses lifted up the serpent in the wilderness, even so must the Son of man be lifted up: 15 That whosoever believeth in him should not perish, but have eternal life.
16 ¶ For God so loved the world, that he gave his only begotten Son, that whosoever believeth in him should not perish, but have everlasting life. 17 For God sent not his Son into the world to condemn the world; but that the world through him might be saved.
18 ¶ He that believeth on him is not condemned: but he that believeth not is condemned already, because he hath not believed in the name of the only begotten Son of God. 19 And this is the condemnation, that light is come into the world, and men loved darkness rather than light, because their deeds were evil. 20 For every one that doeth evil hateth the light, neither cometh to the light, lest his deeds should be reproved. 21 But he that doeth truth cometh to the light, that his deeds may be made manifest, that they are wrought in God.
22 ¶ After these things came Jesus and his disciples into the land of Judæa; and there he tarried with them, and baptized.
23 ¶ And John also was baptizing in Ænon near to Salim, because there was much water there: and they came, and were baptized. 24 For John was not yet cast into prison.
25 ¶ Then there arose a question between some of John’s disciples and the Jews about purifying. 26 And they came unto John, and said unto him, Rabbi, he that was with thee beyond Jordan, to whom thou barest witness, behold, the same baptizeth, and all men come to him. 27 John answered and said, A man can receive nothing, except it be given him from heaven. 28 Ye yourselves bear me witness, that I said, I am not the Christ, but that I am sent before him. 29 He that hath the bride is the bridegroom: but the friend of the bridegroom, which standeth and heareth him, rejoiceth greatly because of the bridegroom’s voice: this my joy therefore is fulfilled. 30 He must increase, but I must decrease. 31 He that cometh from above is above all: he that is of the earth is earthly, and speaketh of the earth: he that cometh from heaven is above all. 32 And what he hath seen and heard, that he testifieth; and no man receiveth his testimony. 33 He that hath received his testimony hath set to his seal that God is true. 34 For he whom God hath sent speaketh the words of God: for God giveth not the Spirit by measure unto him . 35 The Father loveth the Son, and hath given all things into his hand. 36 He that believeth on the Son hath everlasting life: and he that believeth not the Son shall not see life; but the wrath of God abideth on him.
Jēzus saruna ar Nikodēmu
1 Bija kāds cilvēks starp farizejiem, vārdā Nikodēms, viens no jūdu varasvīriem. 2 Tas atnāca naktī pie Jēzus un viņam sacīja: “Rabi, mēs zinām, ka tu esi Skolotājs, no Dieva nācis. Jo tādas zīmes, kā tu dari, nevar darīt neviens, ja vien Dievs nav ar to.” 3 Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Patiesi, patiesi es tev saku: ja kas nepiedzimst no jauna , tas nespēj redzēt Dieva valstību.” 4 Nikodēms viņam sacīja: “Kā var cilvēks piedzimt, vecs būdams? Vai tad var otrreiz ieiet savas mātes miesās un piedzimt?” 5 Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi es tev saku: tas, kurš nepiedzimst no ūdens un Gara, nevar ieiet Dieva valstībā! 6 Kas piedzimis no miesas, ir miesa, un, kas piedzimis no Gara, ir gars. 7 Nebrīnies, ka es tev sacīju: “Jums jāpiedzimst no jauna!” 8 Vējš pūš, kur grib, un tu dzirdi tā skaņu, bet tu nezini, no kurienes tas nāk un kurp iet. Tā ir ar katru, kas piedzimis no Gara.” 9 Nikodēms viņam jautāja: “Kā tas var notikt?” 10 Jēzus viņam atbildēja: “Tu esi Israēla skolotājs, un tu to nezini? 11 Patiesi, patiesi es tev saku: mēs runājam to, ko zinām, un liecinām to, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat. 12 Ja es jums runāju par zemes lietām un jūs neticat – kā jūs ticēsiet tad, kad es runāšu par debess lietām? 13 Jo neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi tas, kas no debesīm nokāpis – Cilvēka Dēls. 14 Un, kā Mozus čūsku ir paaugstinājis tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, 15 lai ikvienam, kas viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība. 16 Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība. 17 Jo Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē, nevis lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta. 18 Kas tic viņam, tas netiek tiesāts, bet, kas netic, tas jau ir notiesāts, jo tas nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam. 19 Tiesas spriedums ir tāds, ka gaisma ir nākusi pasaulē. Bet cilvēki bija iemīlējuši tumsu vairāk nekā gaismu, tādēļ ka viņu darbi bija ļauni. 20 Ikviens, kurš dara ļaunu, nīst gaismu un nenāk gaismā, lai viņa darbi netiktu nosodīti. 21 Bet, kas patiesību dara, tas nāk pie gaismas, lai viņa darbi kļūtu atklāti, ka tie darīti Dievā.”
Jānis Kristītājs par Jēzu
22 Pēc tam Jēzus un viņa mācekļi nāca jūdu zemē, un tur viņš pavadīja laiku ar tiem un kristīja. 23 Bet arī Jānis kristīja Ainonā netālu no Salīmas; ūdens tur bija daudz, un ļaudis nāca un tika kristīti. 24 Tad Jānis vēl nebija iemests cietumā. 25 Starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu notika strīds par šķīstīšanos. 26 Tie nāca pie Jāņa un sacīja: “Rabi, tas, kurš bija ar tevi viņpus Jardānas, par kuru tu esi liecinājis, redzi, viņš kristī, un visi nāk pie viņa.” 27 Jānis atbildēja: “Cilvēks pats nespēj ņemt neko, ja vien tas viņam nav dots no debesīm. 28 Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts viņa priekšā. 29 Tas, kam ir līgava, ir līgavainis, bet līgavaiņa draugs, stāvēdams klāt un viņu dzirdēdams, ar lielu prieku priecājas par līgavaiņa balsi. Nu šis mans prieks ir piepildījies. 30 Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.”
Kas nāk no debesīm, tas ir augstāks par visiem
31 Kas nāk no augšienes, tas ir augstāks par visiem. Kas ir no zemes, tas ir no zemes, un viņa runa ir no zemes. Kas nāk no debesīm, tas liecina, 32 ko ir redzējis un dzirdējis, bet neviens nepieņem viņa liecību. 33 Kas šo viņa liecību ir pieņēmis, tas ir apstiprinājis, ka Dievs ir patiess. 34 Ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus, jo Dievs savu Garu dod bez mēra. 35 Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis viņa rokā. 36 Tam, kas tic Dēlam, ir mūžīgā dzīvība, bet, kas Dēlu neklausa, tas dzīvību neredzēs, un Dieva dusmas paliek uz viņa.
