1 And it came to pass in the fourth year of Jehoiakim the son of Josiah king of Judah, that this word came unto Jeremiah from the LORD, saying, 2 Take thee a roll of a book, and write therein all the words that I have spoken unto thee against Israel, and against Judah, and against all the nations, from the day I spake unto thee, from the days of Josiah, even unto this day. 3 It may be that the house of Judah will hear all the evil which I purpose to do unto them; that they may return every man from his evil way; that I may forgive their iniquity and their sin. 4 Then Jeremiah called Baruch the son of Neriah: and Baruch wrote from the mouth of Jeremiah all the words of the LORD, which he had spoken unto him, upon a roll of a book. 5 And Jeremiah commanded Baruch, saying, I am shut up; I cannot go into the house of the LORD: 6 Therefore go thou, and read in the roll, which thou hast written from my mouth, the words of the LORD in the ears of the people in the LORD’s house upon the fasting day: and also thou shalt read them in the ears of all Judah that come out of their cities. 7 It may be they will present their supplication before the LORD, and will return every one from his evil way: for great is the anger and the fury that the LORD hath pronounced against this people. 8 And Baruch the son of Neriah did according to all that Jeremiah the prophet commanded him, reading in the book the words of the LORD in the LORD’s house.
9 And it came to pass in the fifth year of Jehoiakim the son of Josiah king of Judah, in the ninth month, that they proclaimed a fast before the LORD to all the people in Jerusalem, and to all the people that came from the cities of Judah unto Jerusalem. 10 Then read Baruch in the book the words of Jeremiah in the house of the LORD, in the chamber of Gemariah the son of Shaphan the scribe, in the higher court, at the entry of the new gate of the LORD’s house, in the ears of all the people.
11 ¶ When Michaiah the son of Gemariah, the son of Shaphan, had heard out of the book all the words of the LORD, 12 Then he went down into the king’s house, into the scribe’s chamber: and, lo, all the princes sat there, even Elishama the scribe, and Delaiah the son of Shemaiah, and Elnathan the son of Achbor, and Gemariah the son of Shaphan, and Zedekiah the son of Hananiah, and all the princes. 13 Then Michaiah declared unto them all the words that he had heard, when Baruch read the book in the ears of the people. 14 Therefore all the princes sent Jehudi the son of Nethaniah, the son of Shelemiah, the son of Cushi, unto Baruch, saying, Take in thine hand the roll wherein thou hast read in the ears of the people, and come. So Baruch the son of Neriah took the roll in his hand, and came unto them. 15 And they said unto him, Sit down now, and read it in our ears. So Baruch read it in their ears. 16 Now it came to pass, when they had heard all the words, they were afraid both one and other, and said unto Baruch, We will surely tell the king of all these words. 17 And they asked Baruch, saying, Tell us now, How didst thou write all these words at his mouth? 18 Then Baruch answered them, He pronounced all these words unto me with his mouth, and I wrote them with ink in the book. 19 Then said the princes unto Baruch, Go, hide thee, thou and Jeremiah; and let no man know where ye be.
20 ¶ And they went in to the king into the court, but they laid up the roll in the chamber of Elishama the scribe, and told all the words in the ears of the king. 21 So the king sent Jehudi to fetch the roll: and he took it out of Elishama the scribe’s chamber. And Jehudi read it in the ears of the king, and in the ears of all the princes which stood beside the king. 22 Now the king sat in the winterhouse in the ninth month: and there was a fire on the hearth burning before him. 23 And it came to pass, that when Jehudi had read three or four leaves, he cut it with the penknife, and cast it into the fire that was on the hearth, until all the roll was consumed in the fire that was on the hearth. 24 Yet they were not afraid, nor rent their garments, neither the king, nor any of his servants that heard all these words. 25 Nevertheless Elnathan and Delaiah and Gemariah had made intercession to the king that he would not burn the roll: but he would not hear them. 26 But the king commanded Jerahmeel the son of Hammelech, and Seraiah the son of Azriel, and Shelemiah the son of Abdeel, to take Baruch the scribe and Jeremiah the prophet: but the LORD hid them.
27 ¶ Then the word of the LORD came to Jeremiah, after that the king had burned the roll, and the words which Baruch wrote at the mouth of Jeremiah, saying, 28 Take thee again another roll, and write in it all the former words that were in the first roll, which Jehoiakim the king of Judah hath burned. 29 And thou shalt say to Jehoiakim king of Judah, Thus saith the LORD; Thou hast burned this roll, saying, Why hast thou written therein, saying, The king of Babylon shall certainly come and destroy this land, and shall cause to cease from thence man and beast? 30 Therefore thus saith the LORD of Jehoiakim king of Judah; He shall have none to sit upon the throne of David: and his dead body shall be cast out in the day to the heat, and in the night to the frost. 31 And I will punish him and his seed and his servants for their iniquity; and I will bring upon them, and upon the inhabitants of Jerusalem, and upon the men of Judah, all the evil that I have pronounced against them; but they hearkened not.
32 ¶ Then took Jeremiah another roll, and gave it to Baruch the scribe, the son of Neriah; who wrote therein from the mouth of Jeremiah all the words of the book which Jehoiakim king of Judah had burned in the fire: and there were added besides unto them many like words.
Jeremijas rakstu rullis tiek lasīts templī
1 Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā gadā Jeremijam no Kunga nāca šis vārds: 2 “Ņem rakstu rulli un raksti tajā visus šos vārdus, ko es tev esmu teicis par Israēlu, Jūdu un visām tautām, – no dienas, kopš es runāju uz tevi Jošijāhu dienās, līdz šai dienai. 3 Varbūt Jūdas nams sadzirdēs, kādu ļaunumu es tiem esmu nodomājis darīt, un viņi vēl atgriezīsies no sava ļaunā ceļa, un es piedošu viņu vainas un grēkus.”
4 Un Jeremija pasauca Bārūhu, Nērijas dēlu, un Bārūhs, pēc Jeremijas sacītā, rakstīja rakstu rullī visus Kunga vārdus, ko viņš uz to runāja. 5 Un Jeremija pavēlēja Bārūham: “Es esmu ieslodzīts un nevaru iet uz Kunga namu, 6 ej tu un lasi tautai priekšā no ruļļa Kunga vārdus, ko es tev sacīju, – Kunga namā gavēņa dienā, – un lasi tos, dzirdot visiem jūdiem, kuri nāk no savām pilsētām! 7 Varbūt tad viņu lūgšana nāks Kunga priekšā un ikviens atgriezīsies no sava ļaunā ceļa, jo lielas ir dusmas un niknums, ko Kungs šai tautai ir lēmis!” 8 Un Bārūhs, Nērijas dēls, darīja visu, ko pravietis Jeremija viņam pavēlēja – lasīja Kunga namā no grāmatas Kunga vārdus.
9 Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, piektā gada devītajā mēnesī tika pasludināts gavēnis Kungam – visai tautai Jeruzālemē un visai tautai, kas uz Jeruzālemi nāca no Jūdas pilsētām. 10 Visai tautai dzirdot, Bārūhs lasīja Kunga namā no rakstu ruļļa Jeremijas vārdus – rakstveža Gmarjāhu, Šāfāna dēla, istabā, augšpagalmā pie jauno Kunga nama vārtu ailas.
Rakstu rullis tiek lasīts ķēniņa pilī
11 Un Miha, Gmarjāhu dēls, Šāfāna dēls, dzirdēja no grāmatas visus Kunga vārdus. 12 Un viņš aizgāja uz ķēniņa namu, uz rakstveža istabu, un redzi – tur sēdēja visi augstmaņi: rakstvedis Elīšāma un Dlājāhu, Šemajas dēls, un Elnātāns, Ahbora dēls, un Gmarjāhu, Šāfāna dēls, un Cedekija, Hananjāhu dēls, un visi citi augstmaņi. 13 Un, kad Bārūhs beidza lasīt tautai priekšā grāmatu, Miha pastāstīja tiem visu, ko bija dzirdējis.
14 Un visi augstmaņi sūtīja pie Bārūha Jehudī, Netanjāhu dēlu, Šelemjas dēlu, Kūša dēlu, sacīdami: “Ņem rokā rakstu rulli, ko tu lasīji tautai priekšā, un nāc!” Un Bārūhs, Nērijas dēls, paņēma rakstu rulli un gāja pie viņiem. 15 Un viņi tam teica: “Piesēdi un lasi no tā, ka mēs dzirdam!” Un Bārūhs lasīja tiem priekšā. 16 Un, kad tie dzirdēja šos vārdus, tie bailēs pievērsās viens otram un teica Bārūham: “Pastāsti visu to ķēniņam!” 17 Un viņi Bārūham jautāja: “Pastāsti jel mums, kā tu pierakstīji visus šos vārdus no viņa sacītā!?” 18 Un Bārūhs tiem teica: “Ar savu muti viņš man teica visus šos vārdus, un es ar tinti tos rakstīju grāmatā.”
19 Un augstmaņi sacīja Bārūham: “Ej un slēpies, tu un Jeremija, un neviens lai nezina, kur jūs esat!”
Jehojākīms sadedzina rakstu rulli
20 Tad augstmaņi aizgāja uz pagalmu pie ķēniņa, bet rulli noglabāja rakstveža Elīšāmas istabā, un viņi pastāstīja ķēniņam visu, ko bija dzirdējuši. 21 Un ķēniņš sūtīja Jehudī paņemt rakstu rulli, un viņš to paņēma no rakstveža Elīšāmas istabas, un Jehudī to lasīja priekšā ķēniņam un visiem augstmaņiem, kuri stāvēja blakus ķēniņam. 22 Bet ķēniņš mita ziemas namā, tas bija devītajā mēnesī, un viņa priekšā kurējās ogļu krāsns. 23 Un, kā Jehudī nolasīja trīs četras slejas, tā rakstvedis tās nogrieza ar nazi un iesvieda ugunī, ogļu krāsnī, līdz uguns bija aprijusi visu rakstu rulli. 24 Un nebijās un neplēsa drānas ne ķēniņš, ne viņa kalpi, kas dzirdēja visus šos vārdus; 25 pat tad, kad Elnātāns, Dlājāhu un Gmarjāhu mudināja ķēniņu nededzināt rakstu rulli, viņš uz tiem neklausījās. 26 Un ķēniņš pavēlēja Jeremijam, ķēniņa dēlam, un Serājāhu, Azriēla dēlam, un Šelemjam, Abdeēla dēlam, sagrābt rakstvedi Bārūhu un pravieti Jeremiju, bet Kungs viņus paslēpa!
Jeremija otrreiz nodiktē Dieva vēstījumu
27 Pēc tam kad sadedzināja rakstu rulli un vārdus, ko Bārūhs bija rakstījis pēc Jeremijas sacītā, Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 28 “Ņem atkal citu rulli un raksti uz tā visus tos vārdus, kas bija iepriekš uz ruļļa, ko sadedzināja Jūdas ķēniņš Jehojākīms. 29 Un par Jūdas ķēniņu Jehojākīmu saki: tā saka Kungs: tu sadedzināji šo rulli, sacīdams: kādēļ tu tajā rakstīji – nāktin nāks Bābeles ķēniņš un izpostīs šo zemi, un iznīdēs no tās gan cilvēku, gan zvēru?
30 Tādēļ tā saka Kungs par Jūdas ķēniņu Jehojākīmu: viņam nebūs neviena, kas sēž Dāvida tronī, un viņa līķis tiks izmests dienas tveicē un nakts salā! 31 Un es piemeklēšu viņu un viņa pēcnācējus, un viņa kalpus viņu vainas dēļ, un es nesīšu viņiem un Jeruzālemes iemītniekiem, un Jūdas vīriem to ļaunumu, ko es tiem teicu, bet tie neklausījās!”
32 Un Jeremija paņēma citu rulli un deva to rakstvedim Bārūham, Nērijas dēlam, un viņš rakstīja tajā no Jeremijas sacītā visus tā rakstu ruļļa vārdus, ko Jūdas ķēniņš Jehojākīms bija sadedzinājis ugunī, un vēl pielika tiem klāt daudzus līdzīgus vārdus.
