1 In the beginning of the reign of Jehoiakim the son of Josiah king of Judah came this word from the LORD, saying, 2 Thus saith the LORD; Stand in the court of the LORD’s house, and speak unto all the cities of Judah, which come to worship in the LORD’s house, all the words that I command thee to speak unto them; diminish not a word: 3 If so be they will hearken, and turn every man from his evil way, that I may repent me of the evil, which I purpose to do unto them because of the evil of their doings. 4 And thou shalt say unto them, Thus saith the LORD; If ye will not hearken to me, to walk in my law, which I have set before you, 5 To hearken to the words of my servants the prophets, whom I sent unto you, both rising up early, and sending them , but ye have not hearkened; 6 Then will I make this house like Shiloh, and will make this city a curse to all the nations of the earth.
7 So the priests and the prophets and all the people heard Jeremiah speaking these words in the house of the LORD.
8 ¶ Now it came to pass, when Jeremiah had made an end of speaking all that the LORD had commanded him to speak unto all the people, that the priests and the prophets and all the people took him, saying, Thou shalt surely die. 9 Why hast thou prophesied in the name of the LORD, saying, This house shall be like Shiloh, and this city shall be desolate without an inhabitant? And all the people were gathered against Jeremiah in the house of the LORD.
10 ¶ When the princes of Judah heard these things, then they came up from the king’s house unto the house of the LORD, and sat down in the entry of the new gate of the LORD’s house . 11 Then spake the priests and the prophets unto the princes and to all the people, saying, This man is worthy to die; for he hath prophesied against this city, as ye have heard with your ears.
12 ¶ Then spake Jeremiah unto all the princes and to all the people, saying, The LORD sent me to prophesy against this house and against this city all the words that ye have heard. 13 Therefore now amend your ways and your doings, and obey the voice of the LORD your God; and the LORD will repent him of the evil that he hath pronounced against you. 14 As for me, behold, I am in your hand: do with me as seemeth good and meet unto you. 15 But know ye for certain, that if ye put me to death, ye shall surely bring innocent blood upon yourselves, and upon this city, and upon the inhabitants thereof: for of a truth the LORD hath sent me unto you to speak all these words in your ears.
16 ¶ Then said the princes and all the people unto the priests and to the prophets; This man is not worthy to die: for he hath spoken to us in the name of the LORD our God. 17 Then rose up certain of the elders of the land, and spake to all the assembly of the people, saying, 18 Micah the Morasthite prophesied in the days of Hezekiah king of Judah, and spake to all the people of Judah, saying, Thus saith the LORD of hosts; Zion shall be plowed like a field, and Jerusalem shall become heaps, and the mountain of the house as the high places of a forest. 19 Did Hezekiah king of Judah and all Judah put him at all to death? did he not fear the LORD, and besought the LORD, and the LORD repented him of the evil which he had pronounced against them? Thus might we procure great evil against our souls. 20 And there was also a man that prophesied in the name of the LORD, Urijah the son of Shemaiah of Kirjath-jearim, who prophesied against this city and against this land according to all the words of Jeremiah: 21 And when Jehoiakim the king, with all his mighty men, and all the princes, heard his words, the king sought to put him to death: but when Urijah heard it, he was afraid, and fled, and went into Egypt; 22 And Jehoiakim the king sent men into Egypt, namely , Elnathan the son of Achbor, and certain men with him into Egypt. 23 And they fetched forth Urijah out of Egypt, and brought him unto Jehoiakim the king; who slew him with the sword, and cast his dead body into the graves of the common people. 24 Nevertheless the hand of Ahikam the son of Shaphan was with Jeremiah, that they should not give him into the hand of the people to put him to death.
Jeremija sludina templī
(Jer 7:1–15)1 Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, valdīšanas sākumā no Kunga nāca šie vārdi: 2 “Tā saka Kungs: stājies Kunga nama pagalmā un runā uz visām Jūdas pilsētām, kas nāk zemoties Kunga namā, visus šos vārdus, ko es pavēlēju runāt uz tiem – neizlaid ne vārda! 3 Varbūt tie klausīsies un novērsīsies katrs no sava ļaunā ceļa, un es varēšu rimt no ļauna, ko es biju domājis tiem darīt viņu ļauno darbu dēļ. 4 Saki viņiem: tā saka Kungs: ja jūs neklausīsieties uz mani, lai rīkotos pēc manas bauslības, ko es jums devu, 5 lai klausītos manu kalpu praviešu vārdos, kurus es sūtīju pie jums – bez mitas sūtīju, bet jūs neklausījāties! – 6 tad es darīšu šim namam kā Šīlo un šo pilsētu es padarīšu par lāstu visām zemes tautām!”
Mēģinājums nonāvēt Jeremiju
7 Priesteri, pravieši un visa tauta dzirdēja Jeremiju runājam šos vārdus Kunga namā. 8 Un, kad Jeremija pateica tautai visu, ko Kungs bija pavēlējis, tad priesteri, pravieši un tauta viņu sagrāba, sacīdami: “Mirtin tu mirsi! 9 Kādēļ tu pravietoji Kunga vārdā, sacīdams: šis nams būs kā Šīlo, un šī pilsēta izputēs, ka neviens tur vairs nedzīvos?!” Un visa tauta sapulcējās ap Jeremiju Kunga namā. 10 To dzirdējuši, Jūdas augstmaņi atnāca no ķēniņa nama uz Kunga namu un apsēdās Kunga Jauno vārtu ailā.
11 Tad priesteri un pravieši teica augstmaņiem un visai tautai: “Nāves spriedums šim vīram, jo par šo pilsētu viņš pravietoja tā, kā jūs pašu ausīm to dzirdējāt!” 12 Bet Jeremija teica visiem augstmaņiem un visai tautai: “Kungs mani sūtīja pravietot šim namam un šai pilsētai visus šos vārdus, ko jūs dzirdējāt! 13 Un tagad – dariet, ka top labs jūsu gājums un jūsu darbi, un klausiet Kunga, jūsu Dieva, balsij, un Kungs rimsies no ļauna, ko jums solījis! 14 Bet es, redzi, es esmu jūsu rokās! Dariet man to, kas jums šķiet labi un taisnīgi! 15 Tik zināt ziniet – ja jūs mani nonāvēsiet, tad jūs izliesiet nevainīgā asinis pār jums pašiem un pār šo pilsētu un tās iemītniekiem, jo patiesi Kungs mani ir sūtījis runāt, ka jūs dzirdat visus šos vārdus!”
16 Tad augstmaņi un tauta teica priesteriem un praviešiem: “Lai nav šim vīram nāves sprieduma, jo viņš runājis uz mums Kunga, mūsu Dieva, vārdā!” 17 Un cēlās vīri no zemes vecajiem un runāja uz visu tautas sapulci: 18 “Moraštietis Miha pravietoja Jūdas ķēniņa Hizkijas dienās un teica visai Jūdas tautai: tā saka Pulku Kungs:
kā lauku Ciānu uzars,
un Jeruzāleme būs drupās,
un tempļa kalns par krūmainu pakalnu kļūs! –
19 Vai Jūdas ķēniņš Hizkija un visa Jūda viņu nāvēt nonāvēja? Vai viņš nebijās Kunga? Vai nelūdza Kungu? – un Kungs rimās no ļauna, ko bija tiem solījis, bet mēs darām lielu ļaunumu sev pašiem!”
20 Bija vēl kāds vīrs, kas pravietoja Kunga vārdā, – Ūrijāhu, Šemaja dēls, no Kirjat-Jeārīmas, viņš pravietoja par šo pilsētu un par šo zemi gluži kā Jeremija! 21 Ķēniņš Jehojākīms un visi viņa varenie un augstmaņi dzirdēja viņa vārdus, un ķēniņš lūkoja viņu nonāvēt. Ūrijāhu to padzirdēja, nobijās un aizbēga uz Ēģipti. 22 Bet ķēniņš Jehojākīms sūtīja vīrus uz Ēģipti – Elnātānu, Ahbora dēlu, un citus kopā ar viņu, 23 un tie aizveda Ūrijāhu no Ēģiptes un atveda viņu pie ķēniņa Jehojākīma, un tas viņu nogalēja ar zobenu un nometa viņa līķi vienkāršu ļaužu kapos!
24 Taču Jeremijas pusē bija Ahīkāms, Šāfāna dēls, un viņu neatdeva tautas rokā, ka tie viņu nogalē.
