1 A good name is better than precious ointment; and the day of death than the day of one’s birth.
2 ¶ It is better to go to the house of mourning, than to go to the house of feasting: for that is the end of all men; and the living will lay it to his heart. 3 Sorrow is better than laughter: for by the sadness of the countenance the heart is made better. 4 The heart of the wise is in the house of mourning; but the heart of fools is in the house of mirth. 5 It is better to hear the rebuke of the wise, than for a man to hear the song of fools. 6 For as the crackling of thorns under a pot, so is the laughter of the fool: this also is vanity.
7 ¶ Surely oppression maketh a wise man mad; and a gift destroyeth the heart. 8 Better is the end of a thing than the beginning thereof: and the patient in spirit is better than the proud in spirit. 9 Be not hasty in thy spirit to be angry: for anger resteth in the bosom of fools. 10 Say not thou, What is the cause that the former days were better than these? for thou dost not enquire wisely concerning this.
11 ¶ Wisdom is good with an inheritance: and by it there is profit to them that see the sun. 12 For wisdom is a defence, and money is a defence: but the excellency of knowledge is, that wisdom giveth life to them that have it. 13 Consider the work of God: for who can make that straight, which he hath made crooked? 14 In the day of prosperity be joyful, but in the day of adversity consider: God also hath set the one over against the other, to the end that man should find nothing after him. 15 All things have I seen in the days of my vanity: there is a just man that perisheth in his righteousness, and there is a wicked man that prolongeth his life in his wickedness. 16 Be not righteous over much; neither make thyself over wise: why shouldest thou destroy thyself? 17 Be not over much wicked, neither be thou foolish: why shouldest thou die before thy time? 18 It is good that thou shouldest take hold of this; yea, also from this withdraw not thine hand: for he that feareth God shall come forth of them all. 19 Wisdom strengtheneth the wise more than ten mighty men which are in the city. 20 For there is not a just man upon earth, that doeth good, and sinneth not. 21 Also take no heed unto all words that are spoken; lest thou hear thy servant curse thee: 22 For oftentimes also thine own heart knoweth that thou thyself likewise hast cursed others.
23 ¶ All this have I proved by wisdom: I said, I will be wise; but it was far from me. 24 That which is far off, and exceeding deep, who can find it out? 25 I applied mine heart to know, and to search, and to seek out wisdom, and the reason of things , and to know the wickedness of folly, even of foolishness and madness: 26 And I find more bitter than death the woman, whose heart is snares and nets, and her hands as bands: whoso pleaseth God shall escape from her; but the sinner shall be taken by her. 27 Behold, this have I found, saith the preacher, counting one by one, to find out the account: 28 Which yet my soul seeketh, but I find not: one man among a thousand have I found; but a woman among all those have I not found. 29 Lo, this only have I found, that God hath made man upright; but they have sought out many inventions.
Skatījums uz dzīvi bez ilūzijām
1 Laba slava ir labāka par svaidāmo eļļu,
un nāves diena labāka nekā piedzimšanas diena.
2 Labāk iet uz sēru namu
nekā uz dzīru namu,
jo tāds ir katra cilvēka gals,
un dzīvais lai liek to pie sirds!
3 Raizes ir labākas nekā smiekli –
kad vaigs skumjš, tad sirds top labāka.
4 Gudro sirdis ir sēru namā,
bet muļķu sirdis līksmības namā.
5 Labāk klausīties gudrā bārienu,
nekā kad jāklausās muļķu dziesma,
6 jo, kā sprakšķ ērkšķi zem katla,
tāpat sprēgā muļķu smiekli.
Bet arī tā ir tukšība,
7 jo izspiešana gudro padara dumju
un kukulis aptumšo prātu.
8 Beigas ir labākas nekā sākums,
lēnprātība ir labāka nekā augstprātība.
9 Sargies ātri dusmot,
jo dusmas dus muļķu azotē.
10 Nesaki: kā tas nāk, ka agrākie laiki bija labāki nekā šie? –
Ja tu tā prasi, tas nenāk no gudrības!
11 Laba ir gudrība klāt pie mantas,
un tā ir veiksme visiem, kas redz sauli,
12 jo gudrība paglābj tāpat kā nauda,
un gudrību zināt ir guvums – tā uztur dzīvus tos, kam tā pieder.
13 Aplūko Dieva darbu –
kurš gan var iztaisnot to,
ko viņš saliecis līku?
14 Labā dienā lai tev iet labi,
bet ļaunā dienā piesargies!
Dievs tās ir nolicis
vienu pēc otras,
lai cilvēks nezinātu neko,
kas būs pēc viņa.
Dzīves neizprotamība
15 Visu es esmu redzējis savā tukšajā dzīvē –
gan taisno ejam bojā taisnuma dēļ,
gan ļaundari pastāvam ļaunuma dēļ.
16 Neesi pārlieku taisns
un neizrādi pār mēru savu gudrību –
kādēļ tev sevi pazudināt?
17 Neesi pārlieku negants un neesi muļķis –
kādēļ tev mirt pirms laika?
18 Labi būs, ja tu turēsies pie šā,
bet arī no otra roku neatlaidīsi,
jo tādam, kurš bīstas Dieva, veiksies viss.
19 Gudrība dara gudro stiprāku
par tiem desmit pārvaldniekiem,
kas ir pār pilsētu.
20 Taču nav virs zemes tāda taisna cilvēka,
kas dara labu vien un nekad negrēko.
21 Tāpat neklausies visā, ko cilvēki runā,
lai tev nav jādzird, kā tavs vergs tevi lād.
22 Jo tāpat daudzas reizes – un tava sirds to zina –
arī tu esi lādējis citus.
23 Visā šajā es raudzīju sasniegt gudrību,
sacīdams: kļūšu gudrs! –
bet tā man palika tālu.
24 Viss, kas notiek, ir tik tālu un dziļi, dziļi –
kurš to spēs atrast?
25 Ar visu sirdi es metos izzināt,
pētīt un meklēt pēc gudrības un pēc skaidrības,
lai izzinātu, cik neldzīgs ir ļaunums
un cik muļķība dulna.
26 Es atradu –
rūgtāka par nāvi ir sieviete,
jo viņas sirds ir slazdi un tīkli un viņas rokas valgi.
Kas labs Dieva priekšā, tas glābsies no viņas,
bet grēcinieku tā notvers.
27 Redzi, ko es atradu! – saka mācītājs. –
Reizi pēc reizes, līdz nāca skaidrība!
28 Ko mana dvēsele visnotaļ meklēja, to es neatradu –
vienu cilvēku starp tūkstoš es esmu atradis,
bet sievieti starp šiem visiem ne!
29 Tik to, redzi, es esmu atradis –
ka Dievs cilvēkus ir radījis taisnus,
bet viņi paši ir izgudrojuši visādas viltības.
