1 At that time the LORD said unto me, Hew thee two tables of stone like unto the first, and come up unto me into the mount, and make thee an ark of wood. 2 And I will write on the tables the words that were in the first tables which thou brakest, and thou shalt put them in the ark. 3 And I made an ark of shittim wood, and hewed two tables of stone like unto the first, and went up into the mount, having the two tables in mine hand. 4 And he wrote on the tables, according to the first writing, the ten commandments, which the LORD spake unto you in the mount out of the midst of the fire in the day of the assembly: and the LORD gave them unto me. 5 And I turned myself and came down from the mount, and put the tables in the ark which I had made; and there they be, as the LORD commanded me.
6 ¶ And the children of Israel took their journey from Beeroth of the children of Jaakan to Mosera: there Aaron died, and there he was buried; and Eleazar his son ministered in the priest’s office in his stead. 7 From thence they journeyed unto Gudgodah; and from Gudgodah to Jotbath, a land of rivers of waters.
8 ¶ At that time the LORD separated the tribe of Levi, to bear the ark of the covenant of the LORD, to stand before the LORD to minister unto him, and to bless in his name, unto this day. 9 Wherefore Levi hath no part nor inheritance with his brethren; the LORD is his inheritance, according as the LORD thy God promised him. 10 And I stayed in the mount, according to the first time, forty days and forty nights; and the LORD hearkened unto me at that time also, and the LORD would not destroy thee. 11 And the LORD said unto me, Arise, take thy journey before the people, that they may go in and possess the land, which I sware unto their fathers to give unto them.
12 ¶ And now, Israel, what doth the LORD thy God require of thee, but to fear the LORD thy God, to walk in all his ways, and to love him, and to serve the LORD thy God with all thy heart and with all thy soul, 13 To keep the commandments of the LORD, and his statutes, which I command thee this day for thy good? 14 Behold, the heaven and the heaven of heavens is the LORD’s thy God, the earth also , with all that therein is . 15 Only the LORD had a delight in thy fathers to love them, and he chose their seed after them, even you above all people, as it is this day. 16 Circumcise therefore the foreskin of your heart, and be no more stiffnecked. 17 For the LORD your God is God of gods, and Lord of lords, a great God, a mighty, and a terrible, which regardeth not persons, nor taketh reward: 18 He doth execute the judgment of the fatherless and widow, and loveth the stranger, in giving him food and raiment. 19 Love ye therefore the stranger: for ye were strangers in the land of Egypt. 20 Thou shalt fear the LORD thy God; him shalt thou serve, and to him shalt thou cleave, and swear by his name. 21 He is thy praise, and he is thy God, that hath done for thee these great and terrible things, which thine eyes have seen. 22 Thy fathers went down into Egypt with threescore and ten persons; and now the LORD thy God hath made thee as the stars of heaven for multitude.
Jaunas plāksnes
(2Moz 34:1–9)1 Tolaik Kungs man teica: izcērt divas akmens plāksnes, tādas pašas kā iepriekšējās, kāp pie manis kalnā un taisi koka šķirstu! 2 Es rakstīšu uz šīm plāksnēm tos pašus vārdus, kas bija uz iepriekšējām, ko tu sadauzīji, – liec tās šķirstā! 3 Tad es uztaisīju akācijkoka šķirstu, izcirtu divas tādas pašas akmens plāksnes kā iepriekšējās un ar abām plāksnēm uzkāpu kalnā. 4 Un viņš rakstīja uz akmens plāksnēm tādus pašus rakstus kā uz iepriekšējām – desmit likumus, ko Kungs bija uz jums runājis kalnā no uguns vidus todien, kad tika sasaukta sapulce, – un Kungs deva tās man. 5 Tad es devos lejā no kalna un ieliku tās šķirstā, ko biju taisījis, – tās ir tur, kā Kungs to ir pavēlējis!
6 Tad Israēla dēli devās ceļā no Jaakāna dēlu akām uz Mosērotu. Tur nomira un tika apglabāts Ārons, un viņa dēls Elāzārs kļuva priesteris viņa vietā. 7 No turienes tie devās ceļā uz Gudgodu un no Gudgodas uz Jotbātu, zemi ar ūdens upēm. 8 Tolaik Kungs nodalīja Levī cilti, lai tā nes Kunga derības šķirstu, lai stāv Kunga priekšā, kalpo viņam un lai viņa vārdā dod svētību līdz pat šai dienai! 9 Tādēļ levītiem nav daļas un mantojuma kopā ar saviem brāļiem – Kungs ir viņu mantojums, kā Kungs, tavs Dievs, viņiem teicis. 10 Un es paliku kalnā tāpat kā iepriekšējo reizi – četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un Kungs paklausīja man arī šoreiz, Kungs negribēja tevi iznīdēt! 11 Kungs man teica: celies un ej pa priekšu šai tautai, lai tā iet un iekaro zemi, par kuru es viņu tēviem esmu zvērējis, ka došu to viņiem.
Bauslības kopsavilkums
12 Un tagad, Israēl, – ko Kungs, tavs Dievs, prasa no tevis? – vienīgi bīties Kunga, sava Dieva, staigāt visus viņa ceļus, mīlēt viņu un kalpot Kungam, savam Dievam, no visas sirds un dvēseles, 13 un ievērot visus Kunga baušļus un viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu tev pašam par labu. 14 Redzi, Kungam, tavam Dievam, pieder debesis un debesu debesis, zeme un viss, kas uz tās! 15 Taču Kungs ir iemīlējis tavus tēvus, mīlējis tos un no visām tautām izraudzījis to pēcnācējus – jūs – kā šodien! 16 Apgraiziet savas sirds priekšādu, neesiet vairs stūrgalvīgi! 17 Kungs, jūsu Dievs, ir dievu Dievs un kungu Kungs, lielais, varenais un briesmīgais Dievs, kas neliekuļo kādam par labu un neņem kukuļus! 18 Viņš ir taisnīgs pret bāreni un atraitni un mīl svešinieku, dod tam maizi un drānas. 19 Mīli arī tu svešinieku, jo svešinieki jūs bijāt Ēģiptes zemē! 20 Bīsties Kunga, sava Dieva, kalpo viņam, pieķeries viņam un zvēri viņa vārdā! 21 Viņš ir tava slava, un viņš ir tavs Dievs, kas tev darījis visas šīs lielās un varenās lietas, ko tu esi redzējis! 22 Vien septiņdesmit bija tavu tēvu, kad tie aizgāja uz Ēģipti, bet tagad Kungs, tavs Dievs, ir vairojis tevi kā zvaigznes debesīs!
