1 O Lord Almighty, God of Israel, the soul in anguish the troubled spirit, crieth unto thee.
2 Hear, O Lord, and have mercy; for thou art merciful: and have pity upon us, because we have sinned before thee.
3 For thou endurest for ever, and we perish utterly.
4 O Lord Almighty, thou God of Israel, hear now the prayers of the dead Israelites, and of their children, which have sinned before thee, and not hearkened unto the voice of thee their God: for the which cause these plagues cleave unto us.
5 Remember not the iniquities of our forefathers: but think upon thy power and thy name now at this time.
6 For thou art the Lord our God, and thee, O Lord, will we praise.
7 And for this cause thou hast put thy fear in our hearts, to the intent that we should call upon thy name, and praise thee in our captivity: for we have called to mind all the iniquity of our forefathers, that sinned before thee.
8 Behold, we are yet this day in our captivity, where thou hast scattered us, for a reproach and a curse, and to be subject to payments, according to all the iniquities of our fathers, which departed from the Lord our God.
9 Hear, Israel, the commandments of life: give ear to understand wisdom.
10 How happeneth it Israel, that thou art in thine enemies’ land, that thou art waxen old in a strange country, that thou art defiled with the dead,
11 That thou art counted with them that go down into the grave?
12 Thou hast forsaken the fountain of wisdom.
13 For if thou hadst walked in the way of God, thou shouldest have dwelled in peace for ever.
14 Learn where is wisdom, where is strength, where is understanding; that thou mayest know also where is length of days, and life, where is the light of the eyes, and peace.
15 Who hath found out her place? or who hath come into her treasures?
16 Where are the princes of the heathen become, and such as ruled the beasts upon the earth;
17 They that had their pastime with the fowls of the air, and they that hoarded up silver and gold, wherein men trust, and made no end of their getting?
18 For they that wrought in silver, and were so careful, and whose works are unsearchable,
19 They are vanished and gone down to the grave, and others are come up in their steads.
20 Young men have seen light, and dwelt upon the earth: but the way of knowledge have they not known,
21 Nor understood the paths thereof, nor laid hold of it: their children were far off from that way.
22 It hath not been heard of in Chanaan, neither hath it been seen in Theman.
23 The Agarenes that seek wisdom upon earth, the merchants of Meran and of Theman, the authors of fables, and searchers out of understanding; none of these have known the way of wisdom, or remember her paths.
24 O Israel, how great is the house of God! and how large is the place of his possession!
25 Great, and hath none end; high, and unmeasurable.
26 There were the giants famous from the beginning, that were of so great stature, and so expert in war.
27 Those did not the Lord choose, neither gave he the way of knowledge unto them:
28 But they were destroyed, because they had no wisdom, and perished through their own foolishness.
29 Who hath gone up into heaven, and taken her, and brought her down from the clouds?
30 Who hath gone over the sea, and found her, and will bring her for pure gold?
31 No man knoweth her way, nor thinketh of her path.
32 But he that knoweth all things knoweth her, and hath found her out with his understanding: he that prepared the earth for evermore hath filled it with fourfooted beasts:
33 He that sendeth forth light, and it goeth, calleth it again, and it obeyeth him with fear.
34 The stars shined in their watches, and rejoiced: when he calleth them, they say, Here we be; and so with cheerfulness they shewed light unto him that made them.
35 This is our God, and there shall none other be accounted of in comparison of him
36 He hath found out all the way of knowledge, and hath given it unto Jacob his servant, and to Israel his beloved.
37 Afterward did he shew himself upon earth, and conversed with men.
1 “Visvarenais Kungs, Israēla Dievs! Izmisusī dvēsele un nomāktais gars kliedz pēc tevis. 2 Uzklausi, Kungs, un apžēlojies! Mēs esam grēkojuši tavā priekšā. 3 Tu esi pastāvīgs mūžībā, mēs esam iznīcīgi mūžībā. 4 Visvarenais Kungs, Israēla Dievs! Uzklausi Israēla mirušo un viņu dēlu lūgšanas; viņi ir nogrēkojušies tavā priekšā, jo nav uzklausījuši Kunga, sava Dieva, balsi, tādēļ arī mums piemeties šis posts. 5 Nepiemini šajā brīdī mūsu tēvu netaisnos darbus, bet atceries savu roku un savu vārdu, 6 jo tu esi Kungs, mūsu Dievs, un mēs tevi, Kungs, slavēsim. 7 Tu esi iedvesis mūsu sirdīs bijāšanu pret tevi, lai mēs sauktu pēc tava vārda, un mēs tevi slavēsim, dzīvodami svešatnē, tādēļ ka savā sirdī esam novērsušies no jebkuras netaisnības, ar kādu mūsu tēvi ir grēkojuši pret tevi. 8 Redzi, mēs šodien esam svešajā zemē, kur tu mūs izklīdināji par apkaunojumu, par lāstu, par sodību mūsu tēvu netaisnības dēļ, jo viņi bija atkāpušies no Kunga, mūsu Dieva.”
Dieva gudrība bauslībā
9 Klausies, Israēl, dzīves baušļus,
ieklausieties, lai saprastu gudrību!
10 Kādēļ ir tā, ka tu, Israēl, esi naidnieku zemē
un līdz sirmam vecumam svešumā?
11 Kādēļ tu esi apgānīts līdz ar mirušajiem un
pieskaitīts pie tiem, kas ellē?
12 Tu esi pametis gudrības avotu.
13 Ja tu būtu gājis Dieva ceļu, tu dzīvotu mierā
laiku laikos.
14 Mācies saprast, kur ir gudrība, spēks un
saprašana, lai tu zinātu, kur ir ilgs mūžs un
dzīvošana, kur ir gaisma acīm un miers.
15 Kurš ir atradis to vietu, kur gudrība mīt?
Kurš ir iegājis tās bagātību krātuvē?
16 Kur ir tautu ķēniņi? Kur tie, kas savā varā
pakļāvuši zemes zvērus,
17 un tie, kas rotaļās izklaidējas ar debesu
putniem? Kur tie, kas sakrājuši sudrabu un
zeltu, uz ko cilvēki tik ļoti paļaujas, un kuru
alkatībai nav gala?
18 Kur ir tie, kam rūpēja sudrablietu
darināšana un kuru darbiem nav skaita?
19 Viņi ir izzuduši un nokāpuši ellē,
un viņu vietā ir cēlušies citi.
20 Nākamās paaudzes redzēja gaismu un
dzīvoja zemes virsū, bet ceļu uz gudrību nepazina.
21 Viņiem nebija saprašanas par tās takām,
tādēļ pie tās nenonāca, un viņu dēli no
gudrības ceļa atradās tālu.
22 Par gudrību nebija dzirdēts Kanaānā,
tā nebija redzēta Taimanā.
23 Arī Agara dēli, kas meklēja gudrību zemes
virsū, Meranas un Taimanas tirgotāji, teiku
stāstnieki un pētnieki, kas mēģināja izprast
ceļu pie gudrības, to nepazina un neatminēja
tās takas.
24 Ak, Israēl, cik liels ir tava Dieva nams!
Cik plaša ir viņam piederošā telpa!
25 Tā ir liela, un tai nav gala,
tā ir augsta un neizmērojama.
26 Tur sākotnēji bija slavenie giganti –
milzīga auguma un prasmīgi karotāji.
27 Bet Dievs neizraudzījās viņus
un nedeva viņiem zināt gudrības ceļus.
28 Un viņi aizgāja bojā, jo viņiem nebija saprāta,
viņi aizgāja bojā savas nesaprašanas dēļ.
29 Kurš uzkāpa debesīs, paņēma gudrību
un nonesa to no mākoņiem?
30 Kurš devās pāri jūrai, atrada to
un spēja atnest par vistīrākā zelta vērtību?
31 Nav neviena, kas zinātu ceļu pie tās,
kas nojaustu tās takas.
32 Bet tas, kurš zina visu, to pazīst,
viņš to ir atradis ar savu prāta spēku –
tas, kurš ir radījis zemi uz mūžīgiem laikiem,
to piepildījis ar četrkājainām radībām,
33 tas, kurš sūta gaismu, un tā iet, un,
kad viņš to sauc atpakaļ, tā drebēdama paklausa,
34 un zvaigznes priecīgi iemirdzas nakts sardzē.
35 Kad viņš tās aicina, tās saka: “Mēs esam klāt,”
un priecīgi atmirdz tam, kas tās radījis.
36 Tas ir mūsu Dievs, neviens cits ar viņu nekad
nebūs salīdzināms.
37 Viņš ir atradis gudrības ceļu un devis to savam kalpam Jēkabam un Israēlam, ko viņš ir iemīlējis.
38 Kopš tā laika tā kļuva redzama uz zemes un iemitinājās cilvēku vidū.
