1 Thus hath the Lord GOD shewed unto me: and behold a basket of summer fruit. 2 And he said, Amos, what seest thou? And I said, A basket of summer fruit. Then said the LORD unto me, The end is come upon my people of Israel; I will not again pass by them any more. 3 And the songs of the temple shall be howlings in that day, saith the Lord GOD: there shall be many dead bodies in every place; they shall cast them forth with silence.
4 ¶ Hear this, O ye that swallow up the needy, even to make the poor of the land to fail, 5 Saying, When will the new moon be gone, that we may sell corn? and the sabbath, that we may set forth wheat, making the ephah small, and the shekel great, and falsifying the balances by deceit? 6 That we may buy the poor for silver, and the needy for a pair of shoes; yea , and sell the refuse of the wheat? 7 The LORD hath sworn by the excellency of Jacob, Surely I will never forget any of their works. 8 Shall not the land tremble for this, and every one mourn that dwelleth therein? and it shall rise up wholly as a flood; and it shall be cast out and drowned, as by the flood of Egypt. 9 And it shall come to pass in that day, saith the Lord GOD, that I will cause the sun to go down at noon, and I will darken the earth in the clear day: 10 And I will turn your feasts into mourning, and all your songs into lamentation; and I will bring up sackcloth upon all loins, and baldness upon every head; and I will make it as the mourning of an only son , and the end thereof as a bitter day.
11 ¶ Behold, the days come, saith the Lord GOD, that I will send a famine in the land, not a famine of bread, nor a thirst for water, but of hearing the words of the LORD: 12 And they shall wander from sea to sea, and from the north even to the east, they shall run to and fro to seek the word of the LORD, and shall not find it . 13 In that day shall the fair virgins and young men faint for thirst. 14 They that swear by the sin of Samaria, and say, Thy god, O Dan, liveth; and, The manner of Beer-sheba liveth; even they shall fall, and never rise up again.
Redzējums par augļu grozu – Israēla gals
1 To man parādīja Kungs Dievs, redzi: grozs ar gataviem augļiem! 2 Un viņš teica: “Ko tu redzi, Amoss?” Es teicu: “Grozu ar gataviem augļiem.” Tad Kungs man teica:
“Gatava mana tauta Israēls,
es vairs nebūšu pie tiem!
3 Tempļa dziesmas todien kļūs par gaudām,
saka Kungs Dievs,
daudz līķu visās vietās,
tos izmēzīs klusu!”
4 Klausieties nu, nabagu apspiedēji,
kas no zemes trūcīgos deldējat,
5 kas sakāt:
“Kad paies mēnesis, mēs pārdosim labību,
un pēc sabata mēs tirgosim kviešus,
mēru samazināsim, bet atsvariem pieliksim,
tik krāpsimies ar greiziem svariem!
6 Pirksim par sudrabu nabagus
un trūcīgos par sandaļu pāri,
pārdosim pelavas kā kviešus!”
7 Kungs ir zvērējis pie Jēkaba lepnuma:
“Nemūžam es neaizmirsīšu, ko tie darījuši!”
8 Vai netrīcēs zeme tā dēļ un nesēros visi, kas tur mīt?
Nu celsies kā Nīla viss – mutuļos, applūdīs kā Nīla Ēģiptē!
9 “Un tajā dienā,”
saka Kungs Dievs,
“es likšu, lai saule pusdienā noriet,
aptumšošu zemi dienā, kad gaišs!
10 Es jūsu svētumu par sērām pārvērtīšu
un visas jūsu dziesmas par vaimanām,
es pats visiem uz gurniem maisu uzvilkšu
un ik galvai pliku pauri noskūšu,
es darīšu, ka tie sēros kā par vienīgo dēlu,
beigas būs kā rūgta diena!
11 Redzi, nāk dienas, saka Kungs Dievs,
kad es zemei uzsūtīšu badu,
ne badu pēc maizes, ne slāpes pēc ūdens,
bet gan izdzirdēt Kunga vārdus!
12 Tie klīdīs no jūras līdz jūrai,
no ziemeļiem līdz austrumiem klaiņos,
meklēdami Kunga vārdus, –
bet neatradīs!
13 Tajā dienā skaistās jaunavas un jaunekļi
sagums slāpēs!
14 Tie, kas zvērēja pie Samarijas Ašimas,
kas teica: lai dzīvo tavs Dievs, Dān,
lai dzīvo Bēršebas ceļš! –
tie kritīs un necelsies!”
