1 Hear ye this word which I take up against you, even a lamentation, O house of Israel. 2 The virgin of Israel is fallen; she shall no more rise: she is forsaken upon her land; there is none to raise her up. 3 For thus saith the Lord GOD; The city that went out by a thousand shall leave an hundred, and that which went forth by an hundred shall leave ten, to the house of Israel.
4 ¶ For thus saith the LORD unto the house of Israel, Seek ye me, and ye shall live: 5 But seek not Beth-el, nor enter into Gilgal, and pass not to Beer-sheba: for Gilgal shall surely go into captivity, and Beth-el shall come to nought. 6 Seek the LORD, and ye shall live; lest he break out like fire in the house of Joseph, and devour it , and there be none to quench it in Beth-el. 7 Ye who turn judgment to wormwood, and leave off righteousness in the earth, 8 Seek him that maketh the seven stars and Orion, and turneth the shadow of death into the morning, and maketh the day dark with night: that calleth for the waters of the sea, and poureth them out upon the face of the earth: The LORD is his name: 9 That strengtheneth the spoiled against the strong, so that the spoiled shall come against the fortress. 10 They hate him that rebuketh in the gate, and they abhor him that speaketh uprightly. 11 Forasmuch therefore as your treading is upon the poor, and ye take from him burdens of wheat: ye have built houses of hewn stone, but ye shall not dwell in them; ye have planted pleasant vineyards, but ye shall not drink wine of them. 12 For I know your manifold transgressions and your mighty sins: they afflict the just, they take a bribe, and they turn aside the poor in the gate from their right . 13 Therefore the prudent shall keep silence in that time; for it is an evil time. 14 Seek good, and not evil, that ye may live: and so the LORD, the God of hosts, shall be with you, as ye have spoken. 15 Hate the evil, and love the good, and establish judgment in the gate: it may be that the LORD God of hosts will be gracious unto the remnant of Joseph.
16 Therefore the LORD, the God of hosts, the Lord, saith thus; Wailing shall be in all streets; and they shall say in all the highways, Alas! alas! and they shall call the husbandman to mourning, and such as are skilful of lamentation to wailing. 17 And in all vineyards shall be wailing: for I will pass through thee, saith the LORD. 18 Woe unto you that desire the day of the LORD! to what end is it for you? the day of the LORD is darkness, and not light. 19 As if a man did flee from a lion, and a bear met him; or went into the house, and leaned his hand on the wall, and a serpent bit him. 20 Shall not the day of the LORD be darkness, and not light? even very dark, and no brightness in it?
21 ¶ I hate, I despise your feast days, and I will not smell in your solemn assemblies. 22 Though ye offer me burnt offerings and your meat offerings, I will not accept them: neither will I regard the peace offerings of your fat beasts. 23 Take thou away from me the noise of thy songs; for I will not hear the melody of thy viols. 24 But let judgment run down as waters, and righteousness as a mighty stream. 25 Have ye offered unto me sacrifices and offerings in the wilderness forty years, O house of Israel? 26 But ye have borne the tabernacle of your Moloch and Chiun your images, the star of your god, which ye made to yourselves. 27 Therefore will I cause you to go into captivity beyond Damascus, saith the LORD, whose name is The God of hosts.
Raudu dziesma par Israēla grēkiem
1 Klausies šos vārdus, ko žēlabās es par jums saku, Israēla nams!
2 Kritusi, vairs necelsies, Israēla jaunava,
nomesta uz zemes, nav neviena, kas pieceļ!
3 Jo tā saka Kungs Dievs:
“Pilsētā, no kuras izgāja tūkstotis, paliks simts,
un, no kuras izgāja simts, tur paliks desmit –
tā būs Israēla namam!”
4 Jo tā saka Kungs Israēla namam:
“Meklējiet mani, un jūs paliksiet dzīvi!
5 Nemeklējiet Bēteli un uz Gilgālu neejiet,
un uz Bēršebu nedodieties,
jo Gilgāla ietin aizies trimdā,
un tā būs Bēteles vaina!
6 Meklējiet Kungu, un jūs paliksiet dzīvi,
ka Jāzepa nams neuzliesmo ugunī,
kas aprīs Bēteli, ka nevienam nenodzēst!
7 Jūs, kas tiesu par vērmelēm pārvēršat
un taisnību putekļos ieminat!”
8 Viņš Sietiņu un Muļķi darinājis,
viņš krēslu par rītu pārvērš
un dienu par nakti aptumšo,
viņš jūras ūdeņiem uzsauc
un izlej tos pār zemes vaigu –
Kungs ir viņa vārds!
9 Viņš liek atmirdzēt sagrāvei pār varenajiem,
un sagrāve nāk pār nocietinājumiem!
10 Vārtos sēdošie nīst taisnprātīgo,
un tiem riebj tie, kas runā taisnību!
11 Tādēļ ka jūs apspiežat nabagus
un no tiem ņemat labības nodevas –
kaut tēstus namus jūs uzcēlāt, jūs tajos nedzīvosiet,
kaut tīkamus vīnadārzus stādījāt,
vīnu no tiem nedzersiet!
12 Jo es zinu, ka pulka jums grēku
un stipri ir jūsu pārkāpumi –
jūs taisnīgo naidnieki, kukuļņēmēji,
kas nabagus krāpjat!
13 Tādēļ gudrais šai laikā klusē,
jo šis ir ļauns laiks.
14 Meklējiet labu, ne ļaunu,
ka jūs paliekat dzīvi,
tad Kungs, Pulku Dievs, būs ar jums,
kā jūs sakāt to esam.
15 Nīstiet ļaunu un mīliet labu,
lai pie vārtiem uztur tiesu –
varbūt tad Kungs, Pulku Dievs,
apžēlos Jāzepa atlikumu!
16 Tādēļ tā saka Kungs,
Pulku Dievs, mans Kungs:
“Visos laukumos sēros,
visās ielās teiks: vai! vai!
Tad zemniekus sauks uz sērām
un uz gaudošanu tos, kas pieprot vaimanāt!
17 Visos vīnadārzos būs sēras, jo es iešu cauri,”
saka Kungs.
Kunga diena ir tumsas diena
18 Vai! tiem, kas kāro pēc Kunga dienas!
Kādēļ jums Kunga diena –
tā ir tumsa, ne gaisma!
19 Kā tam, kas glābjas no lauvas un uzskrien lācim
vai ieiet mājā, atspiež roku pret sienu, un iekož čūska!
20 Vai ne tumsa ir Kunga diena,
ne gaisma! –
tur krēsla, ne gaismas stara!
21 “Es nīstu un nicinu jūsu svētkus,
man jūsu sapulču smarža riebj!
22 Kaut jūs man dedzināmos upurus pienesat,
jūsu labības dāvanas es negribu,
uz jūsu treknajiem miera upuriem es nelūkošos!
23 Prom no manis jūsu dziesmu troksni,
un jūsu stīgu skaņās es neklausīšos!
24 Lai rit kā ūdeņi tiesa
un taisnība kā mūžīgs strauts!
25 Upurus un labības dāvanas
jūs man tuksnesī pienesāt četrdesmit gadus,
Israēla nams!
26 Bet tagad ieceļat sev par ķēniņu
Sikūtu un Kijūnu – savus dievekļus! –
dievus, ko paši sev taisījuši!
27 Tādēļ es jūs aizvedīšu trimdā viņpus Damaskas!”
saka Kungs, Pulku Dievs ir viņa vārds.
