1 And in those days, when the number of the disciples was multiplied, there arose a murmuring of the Grecians against the Hebrews, because their widows were neglected in the daily ministration. 2 Then the twelve called the multitude of the disciples unto them , and said, It is not reason that we should leave the word of God, and serve tables. 3 Wherefore, brethren, look ye out among you seven men of honest report, full of the Holy Ghost and wisdom, whom we may appoint over this business. 4 But we will give ourselves continually to prayer, and to the ministry of the word.
5 ¶ And the saying pleased the whole multitude: and they chose Stephen, a man full of faith and of the Holy Ghost, and Philip, and Prochorus, and Nicanor, and Timon, and Parmenas, and Nicolas a proselyte of Antioch: 6 Whom they set before the apostles: and when they had prayed, they laid their hands on them. 7 And the word of God increased; and the number of the disciples multiplied in Jerusalem greatly; and a great company of the priests were obedient to the faith. 8 And Stephen, full of faith and power, did great wonders and miracles among the people.
9 ¶ Then there arose certain of the synagogue, which is called the synagogue of the Libertines, and Cyrenians, and Alexandrians, and of them of Cilicia and of Asia, disputing with Stephen. 10 And they were not able to resist the wisdom and the spirit by which he spake. 11 Then they suborned men, which said, We have heard him speak blasphemous words against Moses, and against God. 12 And they stirred up the people, and the elders, and the scribes, and came upon him , and caught him, and brought him to the council, 13 And set up false witnesses, which said, This man ceaseth not to speak blasphemous words against this holy place, and the law: 14 For we have heard him say, that this Jesus of Nazareth shall destroy this place, and shall change the customs which Moses delivered us. 15 And all that sat in the council, looking stedfastly on him, saw his face as it had been the face of an angel.
Pirmo diakonu izraudzīšana
1 Tajās dienās, pieaugot mācekļu skaitam, grieķiski runājošie jūdi sāka kurnēt pret ebrejiem, tādēļ ka viņu atraitnes pie ikdienas aprūpes paliekot neievērotas. 2 Pieaicinājuši mācekļu pulku, tie divpadsmit sacīja: “Nepiedien, ja mēs atstājam novārtā Dieva vārdu un kalpojam pie galda. 3 Tādēļ, brāļi, izraugieties no sava vidus septiņus vīrus, par kuriem zināms, ka tie ir Gara un gudrības pilni, un iecelsim tos šo pienākumu veikšanai. 4 Bet mēs pastāvīgi paliksim lūgšanās un kalpošanā ar vārdu.” 5 Šie vārdi iepriecināja visu ļaužu pulku. Viņi izraudzījās Stefanu, ticības un Svētā Gara pilnu vīru, Filipu un Prohoru, un Nikanoru, un Timonu, un Parmenu, un Nikolaju, Antiohijas prosēlītu, 6 un nostādīja tos apustuļu priekšā, un tie, Dievu pielūguši, uzlika viņiem rokas. 7 Dieva vārds auga, un mācekļu skaits Jeruzālemē strauji pieauga, arī daudzi priesteri pieņēma ticību.
Stefana apcietināšana
8 Bet Stefans, Dieva žēlastības un spēka pilns, darīja lielus brīnumus un zīmes tautā. 9 Tad cēlās daži no tā sauktās libertīnu sinagogas – kirēnieši un aleksandrieši, kā arī Kilikijas un Āzijas jūdi un sāka strīdēties ar Stefanu. 10 Bet tie nespēja turēties pretī gudrībai un Garam, ar kādu viņš runāja. 11 Tad viņi pierunāja kādus vīrus, lai tie saka: “Mēs esam dzirdējuši, ka viņš par Mozu un Dievu runā zaimojošus vārdus.” 12 Un viņi sakūdīja tautu un vecajos, un rakstu mācītājus. Tie metās viņam virsū un sagrāba viņu, un aizveda uz sinedriju. 13 Viņi atveda viltus lieciniekus, kuri sacīja: “Šis cilvēks nemitas runāt zaimus pret šo svēto vietu un bauslību. 14 Mēs paši dzirdējām viņu sakām, ka Jēzus, Nācarietis, nopostīšot šo vietu un mainīšot ieražas, ko mums mantojumā devis Mozus.” 15 Visi sinedrijā sēdošie uzlūkoja Stefanu un redzēja viņa vaigu itin kā eņģeļa vaigu.
