1 Rebuke not an elder, but intreat him as a father; and the younger men as brethren; 2 The elder women as mothers; the younger as sisters, with all purity. 3 Honour widows that are widows indeed. 4 But if any widow have children or nephews, let them learn first to shew piety at home, and to requite their parents: for that is good and acceptable before God. 5 Now she that is a widow indeed, and desolate, trusteth in God, and continueth in supplications and prayers night and day. 6 But she that liveth in pleasure is dead while she liveth. 7 And these things give in charge, that they may be blameless. 8 But if any provide not for his own, and specially for those of his own house, he hath denied the faith, and is worse than an infidel. 9 Let not a widow be taken into the number under threescore years old, having been the wife of one man, 10 Well reported of for good works; if she have brought up children, if she have lodged strangers, if she have washed the saints’ feet, if she have relieved the afflicted, if she have diligently followed every good work. 11 But the younger widows refuse: for when they have begun to wax wanton against Christ, they will marry; 12 Having damnation, because they have cast off their first faith. 13 And withal they learn to be idle, wandering about from house to house; and not only idle, but tattlers also and busybodies, speaking things which they ought not. 14 I will therefore that the younger women marry, bear children, guide the house, give none occasion to the adversary to speak reproachfully. 15 For some are already turned aside after Satan. 16 If any man or woman that believeth have widows, let them relieve them, and let not the church be charged; that it may relieve them that are widows indeed. 17 Let the elders that rule well be counted worthy of double honour, especially they who labour in the word and doctrine. 18 For the scripture saith, Thou shalt not muzzle the ox that treadeth out the corn. And, The labourer is worthy of his reward. 19 Against an elder receive not an accusation, but before two or three witnesses. 20 Them that sin rebuke before all, that others also may fear. 21 I charge thee before God, and the Lord Jesus Christ, and the elect angels, that thou observe these things without preferring one before another, doing nothing by partiality. 22 Lay hands suddenly on no man, neither be partaker of other men’s sins: keep thyself pure. 23 Drink no longer water, but use a little wine for thy stomach’s sake and thine often infirmities. 24 Some men’s sins are open beforehand, going before to judgment; and some men they follow after. 25 Likewise also the good works of some are manifest beforehand; and they that are otherwise cannot be hid.
Pienākumi pret citiem
1 Vecāku vīru nerāj, bet pārliecini kā tēvu, jaunākos – kā brāļus, 2 vecākas sievietes pamāci kā mātes, jaunākas kā māsas – visā šķīstībā. 3 Godā atraitnes, kas patiesi ir tādas. 4 Bet, ja kādai atraitnei ir bērni vai mazbērni, vispirms lai viņi mācās godbijīgi izturēties pret sava nama ļaudīm un ar pateicību atlīdzināt priekštečiem, jo Dievam tas ir patīkami. 5 Patiesa atraitne, kas palikusi viena, cer uz Dievu un nododas lūgšanām un aizlūgšanām dienu un nakti, 6 bet, kas dzīvo savām iegribām, tā, vēl dzīva būdama, jau ir mirusi. 7 To pavēlēdams, gādā, lai visi būtu bez vainas. 8 Bet, ja kāds par savējiem negādā, sevišķi par mājiniekiem, tas ticību ir atmetis un ir sliktāks par neticīgo. 9 Atraitņu kārtā ieskaitāma tā, kurai nav mazāk par sešdesmit gadiem, kas bijusi viena vīra sieva 10 un par kuras krietnajiem darbiem ir labas liecības – viņa ir uzaudzinājusi bērnus, ir bijusi viesmīlīga, ir mazgājusi svētajiem kājas, ir palīdzējusi cietušajiem un visādus labus darbus uzticīgi darījusi. 11 Gados jaunākās par atraitnēm neieskaiti, jo, kad viņas, juteklisko tieksmju pārņemtas, novēršas no Kristus, viņas grib precēties un 12 nāk sodībā par to, ka savu sākotnējo apņemšanos ir atmetušas. 13 Turklāt bezdarbībā tās radinās staigāt pa mājām, viņas ir ne tikai bezdarbīgas, bet arī pļāpīgas un uzbāzīgas, kas runā to, ko neklājas. 14 Tā nu es gribu, ka jaunākās precas, dzemdē bērnus, pārvalda mājas, nedodot nekādu ieganstu neslavas celšanai no pretinieka puses, 15 jo dažas jau ir novērsušās, sekodamas sātanam. 16 Ja kādai ticīgai ģimenē ir atraitnes, lai tā par tām rūpējas, bet lai netiek apgrūtināta draudze, kurai jārūpējas par patiesajām atraitnēm. 17 Presbiteri, kas ir labi vadītāji, lai ir divtik liela goda cienīgi, sevišķi tie, kas pūlas pie vārda un mācības. 18 Jo Raksti saka: neliec uzpurni vērsim pie kulšanas! – un: strādnieks ir savas algas cienīgs. 19 Pret presbiteriem necel apsūdzību, vien tad, ja ir divi vai trīs liecinieki. 20 Tos, kas ir sagrēkojušies, atmasko pārkāpumā visu priekšā, lai arī pārējie bītos. 21 Es to apstiprinu Dieva un Kristus Jēzus, un izredzēto eņģeļu priekšā, lai tu to visu ievēro bez aizspriedumiem un nedari neko, nosliecoties uz vienu vai otru pusi. 22 Nevienam nesteidzies uzlikt rokas un neesi līdzdalībnieks citu grēkos. Turi sevi šķīstu! 23 Nedzer vairs tikai ūdeni, bet lieto arī nedaudz vīna sava kuņģa un biežo slimību dēļ. 24 Dažu cilvēku grēki ir redzami skaidri, tā ka tie saņem sodu uzreiz, bet citiem sods nāk vēlāk. 25 Tāpat arī labie darbi – ir tādi, kas skaidri redzami tūlīt, bet netiks apslēpti arī tie, kas neparādās uzreiz.
