1 And the ark of the LORD was in the country of the Philistines seven months. 2 And the Philistines called for the priests and the diviners, saying, What shall we do to the ark of the LORD? tell us wherewith we shall send it to his place. 3 And they said, If ye send away the ark of the God of Israel, send it not empty; but in any wise return him a trespass offering: then ye shall be healed, and it shall be known to you why his hand is not removed from you. 4 Then said they, What shall be the trespass offering which we shall return to him? They answered, Five golden emerods, and five golden mice, according to the number of the lords of the Philistines: for one plague was on you all, and on your lords. 5 Wherefore ye shall make images of your emerods, and images of your mice that mar the land; and ye shall give glory unto the God of Israel: peradventure he will lighten his hand from off you, and from off your gods, and from off your land. 6 Wherefore then do ye harden your hearts, as the Egyptians and Pharaoh hardened their hearts? when he had wrought wonderfully among them, did they not let the people go, and they departed? 7 Now therefore make a new cart, and take two milch kine, on which there hath come no yoke, and tie the kine to the cart, and bring their calves home from them: 8 And take the ark of the LORD, and lay it upon the cart; and put the jewels of gold, which ye return him for a trespass offering, in a coffer by the side thereof; and send it away, that it may go. 9 And see, if it goeth up by the way of his own coast to Beth-shemesh, then he hath done us this great evil: but if not, then we shall know that it is not his hand that smote us; it was a chance that happened to us.
10 ¶ And the men did so; and took two milch kine, and tied them to the cart, and shut up their calves at home: 11 And they laid the ark of the LORD upon the cart, and the coffer with the mice of gold and the images of their emerods. 12 And the kine took the straight way to the way of Beth-shemesh, and went along the highway, lowing as they went, and turned not aside to the right hand or to the left; and the lords of the Philistines went after them unto the border of Beth-shemesh. 13 And they of Beth-shemesh were reaping their wheat harvest in the valley: and they lifted up their eyes, and saw the ark, and rejoiced to see it . 14 And the cart came into the field of Joshua, a Beth-shemite, and stood there, where there was a great stone: and they clave the wood of the cart, and offered the kine a burnt offering unto the LORD. 15 And the Levites took down the ark of the LORD, and the coffer that was with it, wherein the jewels of gold were , and put them on the great stone: and the men of Beth-shemesh offered burnt offerings and sacrificed sacrifices the same day unto the LORD. 16 And when the five lords of the Philistines had seen it , they returned to Ekron the same day. 17 And these are the golden emerods which the Philistines returned for a trespass offering unto the LORD; for Ashdod one, for Gaza one, for Askelon one, for Gath one, for Ekron one; 18 And the golden mice, according to the number of all the cities of the Philistines belonging to the five lords, both of fenced cities, and of country villages, even unto the great stone of Abel, whereon they set down the ark of the LORD: which stone remaineth unto this day in the field of Joshua, the Beth-shemite.
19 ¶ And he smote the men of Beth-shemesh, because they had looked into the ark of the LORD, even he smote of the people fifty thousand and threescore and ten men: and the people lamented, because the LORD had smitten many of the people with a great slaughter. 20 And the men of Beth-shemesh said, Who is able to stand before this holy LORD God? and to whom shall he go up from us?
21 ¶ And they sent messengers to the inhabitants of Kirjath-jearim, saying, The Philistines have brought again the ark of the LORD; come ye down, and fetch it up to you.
Šķirsts atgriežas pie Israēla
1 Kunga šķirsts bija filistiešu zemē septiņus mēnešus. 2 Filistieši sauca uz priesteriem un pareģiem: “Ko lai darām ar Kunga šķirstu? Paskaidrojiet mums, kā dabūt to atpakaļ savā vietā!?” 3 Tie atbildēja: “Ja sūtāt prom Israēla Dieva šķirstu, nesūtiet to tukšā, bet noteikti dodiet par to vainas upuri, tad tapsiet dziedināti un sapratīsiet, kāpēc viņa roka neatlaidās no jums.” 4 Tad viņi prasīja: “Kāds vainas upuris mums viņam jādod?” Un tie atbildēja: “Pieci zelta augoņi un piecas zelta peles pēc filistiešu augstmaņu skaita, jo viena sodība tautai un valdniekiem. 5 Pagatavojiet zemes postītāju – savu augoņu un peļu – atveidus un dodiet godu Israēla Dievam. Varbūt viņa roka nebūs tik smaga pret jums, jūsu dieviem un jūsu zemi. 6 Kāpēc gan jūs nocietināt sirdis, kā to darīja ēģiptieši un faraons? Kad viņš par tiem pasmējās, tiem nācās viņus atlaist, un viņi aizgāja. 7 Tad ņemiet un taisiet jaunus ratus un iejūdziet ratos divas pirmpiena govis, kurām vēl nav likts iejūgs, bet viņu teļus aizvediet mājās. 8 Tad ņemiet Kunga šķirstu, lieciet to uz ratiem un zelta lietas, ko dodat viņam par vainas upuri, ielieciet lādē tam līdzās un palaidiet, lai iet. 9 Skatieties, ja tā ceļš mājup ved augšup uz Bēt-Šemešu, tad viņš ir tas, kas darījis mums šo lielo ļaunumu, bet, ja ne, mēs zināsim, ka viņa roka mūs nav skārusi un tas noticis nejauši.”
10 Vīri tā arī darīja – ņēma divas pirmpiena govis, iejūdza ratos un viņu teļus ieslēdza mājās. 11 Kunga šķirstu viņi uzlika ratiem, arī lādi un zelta peles, un savu augoņu atveidus. 12 Govis devās taisni uz Bēt-Šemešu pa kādu lielceļu; tās gāja, iedamas māva un nenogriezās ne pa labi, ne pa kreisi. Filistiešu augstmaņi gāja tām pakaļ līdz Bēt-Šemešas robežām.
13 Bēt-Šemešas iedzīvotāji ielejā pļāva kviešus. Kad viņi pacēla acis, viņi ieraudzīja šķirstu un līksmoja, to redzēdami. 14 Bet rati piebrauca pie Bēt-Šemešas iemītnieka Jozuas tīruma un tur apstājās. Tur bija liels akmens. Tad ļaudis saskaldīja ratus malkā un govis upurēja par sadedzināmo upuri Kungam. 15 Levīti nocēla Kunga šķirstu un līdzās uzlikto lādi, kurā bija zelta lietas, un nolika to uz lielā akmens. Bēt-Šemešas vīri todien pienesa sadedzināmos upurus un kāva upurus Kungam. 16 Pieci filistiešu augstmaņi to visu noskatījās un tajā pašā dienā atgriezās Ekronā.
17 Šie ir zelta augoņi, ko filistieši deva par vainas upuri Kungam: viens par Ašdodu, viens par Gazu, viens par Aškelonu, viens par Gatu un viens par Ekronu, 18 un arī zelta peles pēc pieciem filistiešu augstmaņiem piederošo pilsētu skaita, kas ietvēra gan nocietinātās pilsētas, gan lauku ciematus līdz pat lielajam sēru akmenim, uz kura tie novietoja Kunga šķirstu un kurš līdz šai dienai ir Bēt-Šemešas iemītnieka Jozuas tīrumā. 19 Bet viņš sita Bēt-Šemešas vīrus, jo tie bija ielūkojušies Kunga šķirstā, – no šiem ļaudīm viņš sita septiņdesmit no piecdesmit tūkstošiem, un ļaudis sēroja, jo Kungs tik smagi bija sitis šos ļaudis. 20 Tad Bēt-Šemešas vīri teica: “Kas spēj pastāvēt Kunga, šī svētā Dieva, priekšā! Un pie kā lai tas dodas?”
21 Un tie izsūtīja vēstnešus pie Kirjat-Jeārīmas iedzīvotājiem, sacīdami: “Filistieši ir atdevuši Kunga šķirstu – nāciet un nesiet to pie sevis!”
