1 Wherefore laying aside all malice, and all guile, and hypocrisies, and envies, and all evil speakings, 2 As newborn babes, desire the sincere milk of the word, that ye may grow thereby: 3 If so be ye have tasted that the Lord is gracious. 4 To whom coming, as unto a living stone, disallowed indeed of men, but chosen of God, and precious, 5 Ye also, as lively stones, are built up a spiritual house, an holy priesthood, to offer up spiritual sacrifices, acceptable to God by Jesus Christ. 6 Wherefore also it is contained in the scripture, Behold, I lay in Sion a chief corner stone, elect, precious: and he that believeth on him shall not be confounded. 7 Unto you therefore which believe he is precious: but unto them which be disobedient, the stone which the builders disallowed, the same is made the head of the corner, 8 And a stone of stumbling, and a rock of offence, even to them which stumble at the word, being disobedient: whereunto also they were appointed. 9 But ye are a chosen generation, a royal priesthood, an holy nation, a peculiar people; that ye should shew forth the praises of him who hath called you out of darkness into his marvellous light: 10 Which in time past were not a people, but are now the people of God: which had not obtained mercy, but now have obtained mercy.
11 Dearly beloved, I beseech you as strangers and pilgrims, abstain from fleshly lusts, which war against the soul; 12 Having your conversation honest among the Gentiles: that, whereas they speak against you as evildoers, they may by your good works, which they shall behold, glorify God in the day of visitation.
13 Submit yourselves to every ordinance of man for the Lord’s sake: whether it be to the king, as supreme; 14 Or unto governors, as unto them that are sent by him for the punishment of evildoers, and for the praise of them that do well. 15 For so is the will of God, that with well doing ye may put to silence the ignorance of foolish men: 16 As free, and not using your liberty for a cloke of maliciousness, but as the servants of God. 17 Honour all men . Love the brotherhood. Fear God. Honour the king. 18 Servants, be subject to your masters with all fear; not only to the good and gentle, but also to the froward. 19 For this is thankworthy, if a man for conscience toward God endure grief, suffering wrongfully. 20 For what glory is it , if, when ye be buffeted for your faults, ye shall take it patiently? but if, when ye do well, and suffer for it , ye take it patiently, this is acceptable with God. 21 For even hereunto were ye called: because Christ also suffered for us, leaving us an example, that ye should follow his steps: 22 Who did no sin, neither was guile found in his mouth: 23 Who, when he was reviled, reviled not again; when he suffered, he threatened not; but committed himself to him that judgeth righteously: 24 Who his own self bare our sins in his own body on the tree, that we, being dead to sins, should live unto righteousness: by whose stripes ye were healed. 25 For ye were as sheep going astray; but are now returned unto the Shepherd and Bishop of your souls.
Dzīvais akmens un izredzēto cilts
1 Tādēļ atmetiet visu ļaunprātību un jebkādu viltību, izlikšanos, skaudību un visādu mēlnesību, 2 kā nupat piedzimuši bērni alkstiet pēc tīra garīga piena, lai, to baudot, jūs kļūtu pieauguši pestīšanai – 3 ja vien jūs esat baudījuši, cik Kungs ir labs. 4 Jūs nākat pie viņa, pie dzīvā akmens, kas cilvēku atmests, bet Dieva izredzēts un dārgs. 5 Arī jūs paši kā dzīvi akmeņi tiekat uzcelti par garīgu namu, lai jūs būtu par svētu priesterību Dievam un pienestu garīgus, Dievam tīkamus upurus caur Jēzu Kristu. 6 Tādēļ Raksti saka:
redzi, es lieku Ciānā stūrakmeni,
izredzētu un dārgu,
un ikviens, kas uz to tic, netiks apkaunots nekad.
7 Jums, ticīgajiem, tas ir gods, bet neticīgajiem –
akmens, ko nama cēlāji ir atmetuši.
Šis akmens ir kļuvis par stūrakmeni
8 un arī
par klupšanas akmeni,
un piedauzības klinti.
Tie, kas netic vārdam, klūp pār šo akmeni, tas viņiem arī lemts.
9 Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķa priesteru saime, svēta tauta, tā īpašums, kas jūs no tumsas ir aicinājis savā brīnumainajā gaismā, lai jūs sludinātu viņa izcilos darbus – 10 jūs, kas reiz nebijāt Dieva tauta, bet tagad esat Dieva tauta, jūs, kas nebijāt apžēloti, tagad esat kļuvuši apžēloti.
Dzīvojiet kā Dieva kalpi!
11 Mīļotie, es jūs kā ienācējus un svešiniekus šajā pasaulē aicinu atturēties no miesas iekārēm, kas visas karo pret dvēseli. 12 Esiet krietni, dzīvojot starp pagāniem, lai par tām lietām, kurās tie nosoda jūs kā ļaundarus, tie, vērodami jūsu labos darbus, slavē Dievu piemeklēšanas dienā. 13 Pakļaujieties Kunga dēļ ikvienai cilvēku vidū iedibinātai varai, vai tas būtu ķēniņš, kas ir pār visiem, 14 vai valdītāji, kas caur viņu sūtīti, lai tie ļaundarus sodītu un tos, kas labu darījuši, uzslavētu! 15 Jo tāda ir Dieva griba, ka tie, kas labu dara, apklusina nesaprātīgu ļaužu nezināšanu. 16 Būdami brīvi, neizmantojiet savu brīvību kā ļaunuma aizsegu, bet esiet kā Dieva kalpi, – 17 godājiet visus, mīliet ticības brāļus, bīstieties Dieva, godiniet ķēniņu –
Arī Kristus ir pacietis netaisnību
18 kalpi lai visā bijībā pakļaujas saviem kungiem – ne tikai labajiem un laipnajiem, bet arī nelietīgajiem. 19 Tā ir Dieva žēlastība, ja kāds, netaisnīgi ciezdams, panes bēdas, apzinoties Dieva klātbūtni. 20 Kāda gan slava ir, ja izturat, kad saņemat sitienus apgrēkošanās dēļ? Bet, ja izturat un ciešat laba darba dēļ, Dieva priekšā tā ir žēlastība. 21 Uz to jūs esat aicināti, jo arī Kristus ir cietis jūsu dēļ, atstādams jums paraugu, lai jūs sekotu viņa pēdās. 22 Viņš grēku nav darījis, nedz viltus ir skanējis no viņa mutes. 23 Kad viņu zākāja, viņš nezākāja pretī, ciezdams viņš nedraudēja, bet padevīgi nodeva sevi tiesātājam pēc likuma. 24 Viņš mūsu grēkus savā miesā labprātīgi uznesa pie krusta , lai mēs, miruši grēkiem, sāktu dzīvot taisnu dzīvi; ar viņa brūcēm jūs esat dziedināti. 25 Jūs bijāt kā klīstošas avis, bet tagad esat atgriezušies pie sava Gana un dvēseļu Sarga.
