1 And I, brethren, could not speak unto you as unto spiritual, but as unto carnal, even as unto babes in Christ. 2 I have fed you with milk, and not with meat: for hitherto ye were not able to bear it , neither yet now are ye able.
3 For ye are yet carnal: for whereas there is among you envying, and strife, and divisions, are ye not carnal, and walk as men? 4 For while one saith, I am of Paul; and another, I am of Apollos; are ye not carnal? 5 Who then is Paul, and who is Apollos, but ministers by whom ye believed, even as the Lord gave to every man? 6 I have planted, Apollos watered; but God gave the increase. 7 So then neither is he that planteth any thing, neither he that watereth; but God that giveth the increase. 8 Now he that planteth and he that watereth are one: and every man shall receive his own reward according to his own labour. 9 For we are labourers together with God: ye are God’s husbandry, ye are God’s building. 10 According to the grace of God which is given unto me, as a wise masterbuilder, I have laid the foundation, and another buildeth thereon. But let every man take heed how he buildeth thereupon. 11 For other foundation can no man lay than that is laid, which is Jesus Christ. 12 Now if any man build upon this foundation gold, silver, precious stones, wood, hay, stubble; 13 Every man’s work shall be made manifest: for the day shall declare it, because it shall be revealed by fire; and the fire shall try every man’s work of what sort it is. 14 If any man’s work abide which he hath built thereupon, he shall receive a reward. 15 If any man’s work shall be burned, he shall suffer loss: but he himself shall be saved; yet so as by fire. 16 Know ye not that ye are the temple of God, and that the Spirit of God dwelleth in you? 17 If any man defile the temple of God, him shall God destroy; for the temple of God is holy, which temple ye are.
18 Let no man deceive himself. If any man among you seemeth to be wise in this world, let him become a fool, that he may be wise. 19 For the wisdom of this world is foolishness with God. For it is written, He taketh the wise in their own craftiness. 20 And again, The Lord knoweth the thoughts of the wise, that they are vain. 21 Therefore let no man glory in men. For all things are yours; 22 Whether Paul, or Apollos, or Cephas, or the world, or life, or death, or things present, or things to come; all are yours; 23 And ye are Christ’s; and Christ is God’s.
Dieva darbabiedri
1 Es, brāļi, vēl nevarēju runāt ar jums kā ar garīgiem cilvēkiem, bet tikai kā ar miesīgiem, kā ar maziem bērniem Kristū. 2 Es jūs dzirdīju ar pienu un citu barību nedevu, tādēļ ka jūs to nespējāt uzņemt un arī tagad nespējat, 3 jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsos ir naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un nedzīvojat kā miesīgi cilvēki? 4 Ikreiz, kad kāds saka: es piederu Pāvilam, bet cits: es Apollam, – vai tad neesat kā cilvēki? 5 Kas ir Apolls? Un kas ir Pāvils? Tikai kalpotāji, kas jūs veduši pie ticības, katrs tā, kā Kungs viņam ir uzticējis. 6 Es iestādīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs audzēja; 7 tā ka nedz stādītājs ir kaut kas, nedz laistītājs, bet gan Dievs, kas audzē. 8 Bet stādītājs un laistītājs abi dara vienu darbu, bet algu katrs saņems pēc savām pūlēm, 9 jo mēs esam Dieva darbabiedri; jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva celtne. 10 Pēc man dotās Dieva žēlastības es kā gudrs namdaris esmu ielicis pamatus, bet cits uz tiem būvē. Un katrs pats lai raugās, kā viņš būvē. 11 Citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, un tas ir Jēzus Kristus. 12 Ja kāds ceļ uz šā pamata no zelta, sudraba, dārgakmeņiem vai arī no koka, siena vai salmiem, 13 ikviena darbs kļūs redzams: tā diena to parādīs, jo tas tiks atklāts ugunī, un, kāds ikviena darbs būs bijis, to uguns pārbaudīs. 14 Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, viņš saņems algu; 15 ja kāda darbs sadegs, viņš cietīs, tomēr tiks izglābts, bet kā caur uguni. 16 Vai jūs nezināt, ka esat Dieva templis un ka Dieva Gars jūsos mājo? 17 Ja kāds Dieva templi posta, to Dievs izpostīs, jo Dieva templis ir svēts, un tie esat jūs. 18 Neviens lai sevi nemāna. Ja kāds no jums iedomājas sevi gudru esam šajā laikmetā, tam jākļūst par muļķi, lai kļūtu gudrs. 19 Jo šīs pasaules gudrība Dieva priekšā ir muļķība. Ir taču rakstīts: viņš pieķer gudros to viltībā. 20 Un vēl ir rakstīts: Kungs zina, ka gudro spriedumi ir tukši. – 21 Tā ka neviens cilvēks lai nelielās, jo jums pieder viss: 22 vai tas būtu Pāvils, vai Apolls, vai Kēfa, vai tā būtu pasaule, dzīvība vai nāve, vai tagadne, vai nākotne – viss pieder jums, 23 bet jūs piederat Kristum un Kristus – Dievam.
