1 Moreover, brethren, I declare unto you the gospel which I preached unto you, which also ye have received, and wherein ye stand; 2 By which also ye are saved, if ye keep in memory what I preached unto you, unless ye have believed in vain. 3 For I delivered unto you first of all that which I also received, how that Christ died for our sins according to the scriptures; 4 And that he was buried, and that he rose again the third day according to the scriptures: 5 And that he was seen of Cephas, then of the twelve: 6 After that, he was seen of above five hundred brethren at once; of whom the greater part remain unto this present, but some are fallen asleep. 7 After that, he was seen of James; then of all the apostles. 8 And last of all he was seen of me also, as of one born out of due time. 9 For I am the least of the apostles, that am not meet to be called an apostle, because I persecuted the church of God. 10 But by the grace of God I am what I am: and his grace which was bestowed upon me was not in vain; but I laboured more abundantly than they all: yet not I, but the grace of God which was with me. 11 Therefore whether it were I or they, so we preach, and so ye believed. 12 Now if Christ be preached that he rose from the dead, how say some among you that there is no resurrection of the dead? 13 But if there be no resurrection of the dead, then is Christ not risen: 14 And if Christ be not risen, then is our preaching vain, and your faith is also vain. 15 Yea, and we are found false witnesses of God; because we have testified of God that he raised up Christ: whom he raised not up, if so be that the dead rise not. 16 For if the dead rise not, then is not Christ raised: 17 And if Christ be not raised, your faith is vain; ye are yet in your sins. 18 Then they also which are fallen asleep in Christ are perished. 19 If in this life only we have hope in Christ, we are of all men most miserable. 20 But now is Christ risen from the dead, and become the firstfruits of them that slept. 21 For since by man came death, by man came also the resurrection of the dead. 22 For as in Adam all die, even so in Christ shall all be made alive. 23 But every man in his own order: Christ the firstfruits; afterward they that are Christ’s at his coming. 24 Then cometh the end, when he shall have delivered up the kingdom to God, even the Father; when he shall have put down all rule and all authority and power. 25 For he must reign, till he hath put all enemies under his feet. 26 The last enemy that shall be destroyed is death. 27 For he hath put all things under his feet. But when he saith all things are put under him, it is manifest that he is excepted, which did put all things under him. 28 And when all things shall be subdued unto him, then shall the Son also himself be subject unto him that put all things under him, that God may be all in all. 29 Else what shall they do which are baptized for the dead, if the dead rise not at all? why are they then baptized for the dead? 30 And why stand we in jeopardy every hour? 31 I protest by your rejoicing which I have in Christ Jesus our Lord, I die daily. 32 If after the manner of men I have fought with beasts at Ephesus, what advantageth it me, if the dead rise not? let us eat and drink; for to morrow we die. 33 Be not deceived: evil communications corrupt good manners. 34 Awake to righteousness, and sin not; for some have not the knowledge of God: I speak this to your shame.
35 But some man will say, How are the dead raised up? and with what body do they come? 36 Thou fool, that which thou sowest is not quickened, except it die: 37 And that which thou sowest, thou sowest not that body that shall be, but bare grain, it may chance of wheat, or of some other grain : 38 But God giveth it a body as it hath pleased him, and to every seed his own body. 39 All flesh is not the same flesh: but there is one kind of flesh of men, another flesh of beasts, another of fishes, and another of birds. 40 There are also celestial bodies, and bodies terrestrial: but the glory of the celestial is one, and the glory of the terrestrial is another. 41 There is one glory of the sun, and another glory of the moon, and another glory of the stars: for one star differeth from another star in glory. 42 So also is the resurrection of the dead. It is sown in corruption; it is raised in incorruption: 43 It is sown in dishonour; it is raised in glory: it is sown in weakness; it is raised in power: 44 It is sown a natural body; it is raised a spiritual body. There is a natural body, and there is a spiritual body. 45 And so it is written, The first man Adam was made a living soul; the last Adam was made a quickening spirit. 46 Howbeit that was not first which is spiritual, but that which is natural; and afterward that which is spiritual. 47 The first man is of the earth, earthy: the second man is the Lord from heaven. 48 As is the earthy, such are they also that are earthy: and as is the heavenly, such are they also that are heavenly. 49 And as we have borne the image of the earthy, we shall also bear the image of the heavenly. 50 Now this I say, brethren, that flesh and blood cannot inherit the kingdom of God; neither doth corruption inherit incorruption. 51 Behold, I shew you a mystery; We shall not all sleep, but we shall all be changed, 52 In a moment, in the twinkling of an eye, at the last trump: for the trumpet shall sound, and the dead shall be raised incorruptible, and we shall be changed. 53 For this corruptible must put on incorruption, and this mortal must put on immortality. 54 So when this corruptible shall have put on incorruption, and this mortal shall have put on immortality, then shall be brought to pass the saying that is written, Death is swallowed up in victory. 55 O death, where is thy sting? O grave, where is thy victory? 56 The sting of death is sin; and the strength of sin is the law. 57 But thanks be to God, which giveth us the victory through our Lord Jesus Christ. 58 Therefore, my beloved brethren, be ye stedfast, unmoveable, always abounding in the work of the Lord, forasmuch as ye know that your labour is not in vain in the Lord.
Kristus augšāmcelšanās
1 Brāļi, daru jums zināmu evaņģēliju, ko jums pasludināju un ko jūs arī pieņēmāt un kurā pastāvat. 2 Caur to jūs arī tiekat glābti, ja vien stingri turaties pie tā, ko esmu jums pasludinājis. Citādi velti esat sākuši ticēt. 3 Vispirms es jums nodevu to, ko pats esmu saņēmis: Kristus mira par mūsu grēkiem, pēc Rakstiem, 4 un tika guldīts kapā un trešajā dienā augšāmcēlās, pēc Rakstiem, 5 un parādījās Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit, 6 pēc tam parādījās vienlaikus vairāk nekā piecsimt brāļiem, no kuriem lielākā daļa vēl ir dzīvi, bet daži jau aizmiguši, 7 pēc tam parādījās Jēkabam, pēc tam visiem apustuļiem, 8 un kā vispēdējam viņš pārādījās man kā tādam priekšlaicīgi dzimušam. 9 Jo es taču esmu vismazākais no apustuļiem un neesmu cienīgs saukties par apustuli, tādēļ ka reiz es vajāju Dieva draudzi. 10 Bet no Dieva žēlastības esmu tas, kas esmu, un viņa žēlastība manī nav bijusi veltīga. Es esmu vairāk par viņiem visiem pūlējies, taču ne es, bet Dieva žēlastība, kas ar mani. 11 Mēs tā visi sludinām – vai nu es, vai tie citi –, un tā jūs esat sākuši ticēt.
Mirušo augšāmcelšanās
12 Bet, ja par Kristu sludina, ka viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem, kādēļ tad daži starp jums runā, ka nav mirušo augšāmcelšanās. 13 Ja jau nav mirušo augšāmcelšanās, tad arī Kristus nav augšāmcēlies. 14 Bet, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad jau veltīga ir mūsu sludināšana un veltīga jūsu ticība. 15 Tad jau mēs esam Dieva viltus liecinieki, jo esam liecinājuši pret Dievu, it kā viņš Kristu būtu augšāmcēlis, ko viņš nemaz nav augšāmcēlis, ja jau nav mirušo augšāmcelšanās. 16 Jo, ja jau mirušie netiek augšāmcelti, tad arī Kristus nav augšāmcēlies. 17 Bet, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība un jūs vēl esat savos grēkos. 18 Tad jau pazušanā gājuši ir arī Kristū aizmigušie. 19 Ja mēs vienīgi šajā dzīvē ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki. 20 Bet nu Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, pirmais no aizmigušajiem. 21 Tādēļ ka nāve ir caur cilvēku un caur cilvēku ir arī mirušo augšāmcelšanās. 22 Jo, kā visi mirst Ādamā, tā Kristū visi tiks darīti dzīvi. 23 Bet ikviens savā reizē, pirmais – Kristus, pēc tam Kristum piederīgie, kad viņš nāks. 24 Un gals būs tad, kad Valstību viņš nodos Dievam un Tēvam, kad viņš atcels visas valdības un visas varas, un visus spēkus. 25 Jo viņam ir jāvalda tik ilgi, līdz viņš noliks visus ienaidniekus zem savām kājām. 26 Pēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve. 27 Jo Dievs ir pakļāvis visu zem viņa kājām. Un, ja Dievs ir teicis, ka viss ir pakļauts, tad skaidrs – izņemot pašu pakļāvēju. 28 Un, kad Dēlam viss būs pakļauts, tad arī viņš pats tiks pakļauts Dievam, kas visu nolika viņa pakļautībā, lai Dievs būtu viss visā. 29 Ko tad darīs, kas pieņem kristību mirušo labā? Ja mirušie vispār netiek augšāmcelti, kādēļ tad tie viņu dēļ tiek kristīti? 30 Kādēļ tad mēs bez mitas sevi pakļaujam briesmām? 31 Es mirstu ik dienas, patiesi, kā jūs, brāļi, esat mans lepnums Jēzū Kristū, mūsu Kungā! 32 Ja es kāda cilvēciska iemesla dēļ būtu cīnījies ar zvēriem Efesā, kāds labums man tad būtu? Ja mirušie netiek augšāmcelti, tad jau tik ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst. 33 Nepievilieties: ļauna sabiedrība samaitā krietnus tikumus. 34 Nāciet pie skaidra prāta, kā piederas, un negrēkojiet, jo daži starp jums ir pilnīgā neziņā par Dievu, to saku jums par kaunu.
Miesas augšāmcelšanās
35 Varbūt kāds jautās: kā var mirušie augšāmcelties? Kādā miesā viņi nāks? 36 Bezprātīgais, ko tu sēj, tas netop dzīvs, pirms tas nemirst. 37 Ko tu iesēj, nav tā miesa, kas būs, bet ir tikai sēkliņa, vai nu tas būtu labības grauds, vai kas cits. 38 Bet Dievs piešķir tai miesu pēc savas gribas, dodot katrai sēklai tai piederīgo miesu. 39 Ne visiem tāda pati miesa, citāda ir cilvēkam, citāda – dzīvniekiem, citāda – putniem, citāda – zivīm. 40 Ir gan debess ķermeņi, gan zemes ķermeņi, un citāda godība ir debess ķermeņiem un citāda – zemes ķermeņiem. 41 Citāds spožums ir saulei un citāds – mēnesim, un citāds spožums ir zvaigznēm, jo zvaigzne no zvaigznes atšķiras pēc spožuma. 42 Tāpat arī mirušo augšāmcelšanās – sēts top iznīcībā, bet augšāmceļas neiznīcībā. 43 Sēts top negodā, bet augšāmceļas godībā. Sēts top nespēkā, bet augšāmceļas spēkā. 44 Sēta top dabīga miesa, bet augšāmceļas garīga miesa. Jo kā ir dabīga miesa, ir arī garīga miesa. 45 Tā ir arī rakstīts: pirmais cilvēks Ādams tapa par dzīvu būtni, pēdējais Ādams tapa par Garu, kas dara dzīvu. 46 Taču pirmais nav garīgais, bet dabīgais – garīgais ir pēc tam. 47 Pirmais cilvēks ir no zemes pīšļiem, otrs cilvēks – no debesīm. 48 Kāds ir šis cilvēks, kas no zemes, tādi paši ir tie cilvēki, kas no zemes. Kāds ir cilvēks, kas no debesīm, tādi paši būs tie cilvēki, kas no debesīm. 49 Tāpat kā mēs valkājam zemes cilvēka izskatu, tā mēs arī valkāsim debess cilvēka izskatu. 50 Brāļi, to es jums saku: Dieva valstību nevar iemantot miesa un asinis, tāpat kā iznīcīgais neiemanto neiznīcīgo. 51 Redzi, es jums atklāju noslēpumu: ne visi mēs aizmigsim, bet visi mēs tapsim pārvērsti – 52 pēkšņi, vienā acumirklī, pēdējai taurei skanot. Tad atskanēs taure, un mirušie augšāmcelsies neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti, 53 jo iznīcīgajam ir jātērpjas neiznīcīgajā un mirstīgajam ir jātērpjas nemirstīgajā. 54 Kad iznīcīgais ietērpsies neiznīcīgajā un mirstīgais ietērpsies nemirstīgajā, tad piepildīsies rakstītais vārds: nāve ir aprīta uzvarā. 55 Kur, nāve, tava uzvara? Kur, nāve, tavs dzelonis? 56 Nāves dzelonis ir grēks, un grēka spēks ir bauslība. 57 Bet pateicība Dievam, kas mums dod uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. 58 Tad nu, mani mīļotie brāļi, esiet noturīgi un nelokāmi, vienmēr dedzības pilni Kunga darbā, zinādami, ka jūsu pūles nav veltīgas Kungā.
