Aka bija cilvēku izrakta bedre zemē, kas deva piekļuvi gruntsūdeņiem. Akas sienas bieži vien bija izklātas ar akmeņiem vai ķieģeļiem. Aka varēja būt simtiem pēdu dziļa.
Rakšana un uzturēšana
Tā kā Israēlā zeme daudzviet ir ļoti akmeņaina, akas rakšana bija smags darbs. Cilvēks, kas raka aku, automātiski kļuva arī par akas īpašnieku. Viņš bija atbildīgs par akas uzturēšanu, piemēram, ja tajā bija sabirušas daudz smiltis vai ja no akas sienām bija izkrituši akmeņi. Laika gaitā aka varēja izžūt, piemēram, ja kādu laiku bija maz nokrišņu. Tad aka kļuva nelietojama. 1. Mozus 37:22 stāstīts par to, ka Jāzepu brāļi iemeta vienā no šīm sausajām akām.
Akas lietošana
Ūdeni no akas varēja pasmelt, izmantojot virvi, kam galā piestiprināts spainis. Spainis bija izgatavots no māla, akmens vai ādas. Ādas priekšrocība bija tā, ka spainis tik viegli nesaplīsa, ja tas atsitās pret akas akmens sienām. Virve bija piestiprināta pie koka konstrukcijas virs akas.
Akas atvērumam pa virsu uzlika lielu akmeni, lai akā neiekristu dzīvnieki, ja tie, piemēram, gribēja dzert ūdeni (1. Mozus 29:2–3).
