Grāmata, kas nosaukta pravieša Ecehiēla vārdā, ir pravietisks teksts par Israēla un Jūdas sabrukumu un atjaunošanu.
Grāmatas nosaukums
Ecehiēla grāmata ir nosaukta kāda pravieša vārdā, kurš darbojās Bābelē. Šajā grāmatā tā nosaukta par “kaldiešu zemi”. Tekstā dotie datumi (Ecehiēla 1:2 un Ecehiēla 29:17) norāda, ka viņš tur strādāja laika posmā no 593. līdz 571. g. pirms Kristus.
Ecehiēls nāca no priesteru ģimenes. Viņu sagūstīja Nebūkadnecars un kopā ar ķēniņu Jejojāhīnu aizveda uz Bābeli. Bābelē Ecehiēls dzīvoja pie Kebaras upes. Viņa vēstījums tikpat lielā mērā bija domāts kā trimdiniekiem, tā arī Jūdā palikušajiem.
Saturs
Ecehiēla grāmatā ir runāts par Israēla un Jūdas sabrukumu un atjaunošanu. Tā raugās gan atpakaļ, gan uz priekšu: uz Israēla pagātni un gaidāmo sabrukumu ar valsts neskaidro nākotni.
Ecehiēla grāmata galvenokārt sniedz skaidrojumu Jūdas un Jeruzālemes krišanai un ļaužu aizvešanai trimdā. Viņš norāda, ka šie notikumi bija Dieva sods par cilvēku grēkiem un galvenokārt par citu dievu pielūgšanu. Grāmatā sniegtais skaidrojums šiem notikumiem ir paredzēts tam, lai Bābelē dzīvojošos trimdiniekus pārliecinātu, ka Dievs šādi rīkojās “ne bez iemesla” (Ecehiēla 14:23).
Ecehiēls ne tikai nosoda, bet arī sniedz mierinājumu. Grāmata patiešām runā par apsolījumu, ka tauta atgriezīsies “Israēla zemē” un ka Jūda un Israēls tiks atjaunota kā jauna valstība, kuru pārvaldīs Dāvida pēcnācējs. Tad arī tiks gāzti Israēla ienaidnieki.
Raksturojums
Ecehiēla grāmatā ir daudz salīdzinājumu. Divas no grāmatā izvērstajām alegorijām ir labi zināmas:
- Ecehiēla 16: Dievs ir personificēts kā Jeruzālemes mīlētājs, bet Jeruzāleme ir viņa neuzticīgā nimfomānijas pārņemtā mīļotā.
- Ecehiēla 23: Tautas neuzticība ir attēlota kā divu māsu – Āholas un Āholības – neuzticība. Āhola attēlo Samariju (un pārstāv Israēlu) un Āholība attēlo Jeruzālemi (un pārstāv Jūdu).
Stils
Ecehiēla grāmata sastāv no pravietiskiem rakstiem ar daudz dažādām literārām formām. Grāmatā galvenokārt ietverti pravietojumi un vīzijas, kas izklāstīti stāstījuma formā, lietojot darbības vārdus vienskaitļa pirmajā personā.
Piemēram, tās vaimanu dziesmas, kas atrodamas Ecehiēla 19:1–14 un Ecehiēla 27:1–28:19, tiek uzskatītas par šīs grāmatas dzejas virsotnēm. Stils vīzijai par jauno templi, kas atrodams Ecehiēla 40–48, ir objektīvs un tehnisks.
Atrašanās vieta Bībelē
Ecehiēls ir viens no trim “lielajiem praviešiem” – Jesaja, Jeremija un Ecehiēls, kurus tā sauc viņu grāmatu lieluma dēļ.
Bībelē Ecehiēla grāmata ir pēdējā no šīm trim grāmatām, jo saskaņā ar datumiem, kas norādīti šo grāmatu sākuma pantos, Ecehiēla grāmata ir vēlīnāka par pārējām divām.
Ecehiēla grāmata: uzbūve
Ecehiēla grāmatu var iedalīt piecās daļās:
- Ecehiēla 1–5 atrodas vīzija, kurā Ecehiēls tika aicināts pildīt pravietošanas uzdevumu.
- Ecehiēla 6–24 atrodas izteiksmīgi formulētu pravietojumu sērija par Jūdas un Israēla vainu un izpostīšanu.
- Ecehiēla 25–32 ietverti pravietojumi, kas vērsti pret Jūdas un Israēla ienaidniekiem.
- Ecehiēla 33–39 dažādos veidos runā par Jūdas un Israēla atjaunošanu, ieskaitot arī vīziju par sausiem kauliem, kas tika atdzīvināti.
- Ecehiēla 40–48 apraksta vīziju par topošā jaunā Jeruzālemes Tempļa detaļām, par pielūgsmi, kas tajā notiks, un par zemes sadali.
Ecehiēla grāmata: sarakstīšanas laiks
Ecehiēla grāmata, iespējams, tika uzrakstīta Bābeles trimdas laikā vai pēc tās.
Lielākā daļa zinātnieku domā, ka šīs grāmatas teksts savu pašreizējo formu ieguvis pēc redakcionālās pārstrādes. Tomēr Ecehiēla grāmatas izstrādes process noteikti nebija tik garš un sarežģīts kā Jesajas un Jeremijas grāmatai.
