Vaimanu dziesmu grāmata ir piecu dziesmu apkopojums. Dzejnieks žēlojas un sēro par Jeruzālemes (grāmatā bieži sauktu par Ciānu) izpostīšanu, ko bābelieši Nebūkadnecara vadībā paveica 586. g. pirms Kristus.
Grāmatas nosaukums
Nosaukums “Vaimanu dziesmas” ir tulkojums no grieķu vārda threnoi, kas ir šīs grāmatas nosaukums Septuagintā. Nosaukums labi atspoguļo grāmatas būtību.
Grāmatas nosaukums ebreju Bībelē ir Ekah – “Ak vai!” –, kas ir pirmais vārds grāmatā.
Tēmas
Grāmatā var izdalīt vairākas tēmas:
- Taisnīgie lūdz, lai Dievs ierauga to postu, kādā dzīvo viņa tauta, bet Dievs neatbild. Cilvēki, kas lūdz Dievu pēc pestīšanas, tiek izsmieti (Vaimanu dziesmas 3:61–63).
- Vaimanas un lūgšanas iet roku rokā ar savas sirds izmeklēšanu un agrāko grēku atzīšanu. Šeit sadzirdamas agrākās pravietiskās apsūdzības (skat., piemēram, Vaimanu dziesmas 1:18 un Vaimanu dziesmas 4:13).
- Agrākie grēki, kurus ļaudis izdarījuši paši vai arī viņu senči, nevar būt par attaisnojumu tam, ka cieš nevainīgi bērni (Vaimanu dziesmas 2:20–22).
- Ienaidnieka rīcība neatbilst nekādai taisnīguma sajūtai (Vaimanu dziesmas 5:2–13).
Raksturojums
Pirmās četras dziesmas ir uzrakstītas ebreju valodā īpašā formā, ko sauc par akrostihu. Tas ir dzejolis, kurā katrs pants sākas ar vienu no divdesmit diviem burtiem ebreju alfabēta secībā.
Pirmajai, otrajai un ceturtajai dziesmai katrai ir pa divdesmit diviem pantiem. Trešajai dziesmai ir sešdesmit sešu burtu secība tāpēc, ka tajā katras triju pantu grupas katra rindiņa vienmēr sākas ar vienu un to pašu burtu. Arī piektajā dziesmā, kurā nav akrostiha, ir divdesmit divi panti.
Grāmata kopumā ir nepārprotami dzejiska. Tās kompozīcijā var redzēt dažādas paralēlisma formas, atskaņas, tēlainību, ieskaitot arī dažus refrēnus. Tekstam raksturīgs tas, ka nedaudz sagurušais vaimanu ritms tiek izmantots, lai uzsvērtu bieži vien žēlabaino, pārmetošo dziesmu toni.
Pārsteidzoši ir tas, kā grāmatā mainās runātāji. Reizēm runā anonīms stāstītājs, bet citreiz mēs dzirdam nelaimes pārņemtās Ciānas vai arī tās uzvarēto iedzīvotāju balsi.
Atrašanās vieta Bībelē
Lielākajā daļā Bībeles izdevumu Vaimanu dziesmu grāmata atrodas aiz Jeremijas grāmatas.
Ebreju Bībelē – Tanahā – šī grāmata atrodas aiz grāmatas Mācītājs. Kā viens no pieciem svētku ruļļiem (Megillot – ebr. val.) tas ietilpst rakstos (Ketuvim – ebr. val.).
Vaimanu dziesmas tradicionāli lasa aba mēneša (piektais mēnesis, atbilst jūlijam – augustam) devītajā dienā, ikgadējā gavēņa un sēru dienā, pieminot romiešu 70. g. nopostīto Sālamana templi.
Vaimanu dziesmas: uzbūve
Vaimanu dziesmu grāmatā ir piecas vaimanu dziesmas. Tās mums sniedz spilgtu priekšstatu par tām šausmām, kas pavadīja Jeruzālemes (Ciānas) krišanu.
Saturs
Daži grāmatas fragmenti rada iespaidu, ka tos rakstījis kāds notikumu aculiecinieks. Autors atspoguļo skumjas un apjukumu, kāds valdīja pēc Jeruzālemes izpostīšanas. Tā darīdams, viņš liek domāt, ka notikušais posts ir Dieva sods viņu pašu un viņu senču grēku dēļ. Viņš ne tikai norāda, ka Dievs ir taisnīgs tajā, ko ir darījis, bet arī aicina ļaudis uz grēku nožēlu un jaunu paļaušanos uz Dieva mīlestību. Ir vēl vieta cerībai uz labāku nākotni.
Izkārtojums
Piecas vaimanu dziesmas atbilst piecām grāmatas nodaļām:
- Vaimanu dziesmas 1 ir dziesma par Jeruzālemes sūro likteni. Pilsēta ir attēlota kā atraitne, kas zaudējusi vīru;
- Vaimanu dziesmas 2 ir otrā dziesma, kurā apgalvots, ka Dievs ir galvenais pretinieks;
- Vaimanu dziesmas 3 ir trešā garākā dziesma un grāmatas kodols. Līdzās izmisumam izskan arī cerība, ka Dievs nodrošinās savai tautai taisnīgumu;
- Vaimanu dziesmas 4 uzsver Ciānas vainu un paskaidro, ka tās sabrukums ir šīs vainas rezultāts;
- Vaimanu dziesmas 5 ir lūgšana pēc pestīšanas un atjaunošanas.
Vaimanu dziesmas: sarakstīšanas laiks
Vaimanu dziesmas tika sarakstītas pēc Tempļa nopostīšanas 586. g. pirms Kristus.
Tradicionālais uzskats par sarakstīšanas laiku
No 2. Laiku 35:25 varam secināt, ka Vaimanu dziesmas sarakstījis pravietis Jeremija. Tādēļ Jeremiju tradicionāli sauc par šīs grāmatas autoru. Tāpēc lielākajā daļā Bībeles tulkojumu šī grāmata atrodas aiz Jeremijas grāmatas.
Mūsdienu uzskats par sarakstīšanas laiku
Mūsdienās ir vispārīgi atzīts uzskats, ka šīs grāmatas autors bija viens no tempļa dziedātājiem Jeruzālemē. Valoda un domas ir cieši saistītas ar Psalmiem.
