Vecajā Derībā daudzviet ir uzsvērts, ka cilvēkam ir jādzīvo “taisnīgi” vai arī ka cilvēkam jābūt “taisnam”. Terminiem “taisnība” un “taisnums” bieži vien ir juridiska nokrāsa. Taču tie var arī norādīt uz pareizu rīcību, ko Dievs pieprasa no cilvēkiem. Un visbeidzot, “taisnību” vai “taisnumu” var saistīt ar ticību Dievam un paļaušanos uz Viņu.
Būt taisnam saskaņā ar likumu
Vecajā Derībā “taisnības” nozīme bieži vien ir saistīta ar to, kā tiek īstenots juridiskais taisnīgums. Tad tas attiecas uz to, kā cilvēks izturas pret likumu vai Dievu kā tiesnesi. Ja cilvēks ir “taisnīgs”, tad likums ir viņa pusē. Jūda, piemēram, saka par Tamāru: “Viņa ir taisnīgāka par mani.” (1. Mozus 38:26) Ar to viņš grib pateikt, ka likuma priekšā Tamāras rīcība ir pareiza.
Kad cilvēki bija “taisni” (nebija vainīgi), tad tiesnešiem Israēlā bija “jāpasludina viņi par taisniem”, citiem vārdiem sakot – tie bija jāattaisno (2. Mozus 23:7 un 5. Mozus 25:1). Tiesnešiem bija jātiesā “taisnīgi” (3. Mozus 19:15) – objektīvi.
Rīkoties taisnīgi
Pirms trimdas praviešu rakstos ebreju vārdi cedek/cedakah, kas nozīmē “taisnība”, bieži parādās kombinācijā ar ebreju vārdu mišpat, kas nozīmē “tiesiskā sistēma” vai “taisnība”. Šie vārdi lielākoties tiek tulkoti kā “taisnums un taisnība”. Tie attēlo pareizo kārtību, kuru Dievs ir noteicis šajā pasaulē.
Tā pilnā mērā kļūs par realitāti tikai tad, ja Dievs būs ķēniņš (skat. Jesajas 32:1). Bet tagad cilvēkiem ir jārīkojas saskaņā ar šo kārtību, ievērojot Dieva likumus. Tas attiecas uz visiem līmeņiem dzīvē, piemēram:
- Sociālajā līmenī: spēja sasniegt pareizu kārtību sabiedrībā, nodrošinot taisnīgumu apspiestajiem un neaizsargātajiem (2. Samuēla 15:4 un Psalms 82:3). Tas ir ne tikai ierindas tiesnešu, bet arī ķēniņu pienākums (Hozejas 13:10).
- Kulta līmenī: pareizu rituālu veikšana Dieva pielūgsmes laikā.
Labas attiecības ar Dievu
Vairākos Vecās Derības tekstos taisnība ir saistīta ar labām attiecībām ar Dievu: kas tic Dievam, paļaujas uz viņu un meklē pie viņa patvērumu, tas ir taisns cilvēks. 1. Mozus 15:6 Ābrams savas ticības dēļ tiek saukts par taisnu (skat. arī Psalms 37:39–40).
