Soģu grāmatā ir stāsti par dažādajiem Israēlas tautas soģiem. Lasot šos stāstus, kļūst skaidrs, ka uzticība Dievam vada pie pestīšanas un labklājības, bet neuzticība Dievam – pie tautas apspiešanas un nelaimes.
Grāmatas nosaukums
Soģu grāmatas nosaukums cēlies no to grāmatas varoņu statusa, kuriem šajos stāstos ir galvenā loma. Ebreju vārds šapat, kuru tulko kā “soģis”, patiesībā ir militārā vai administratīvā vadītāja tituls.
Soģi, par kuriem lasām šajā grāmatā – gan vīrieši, gan sievietes –, dzīvoja laika posmā starp Kanaānas iekarošanu un monarhijas izveidi.
Saturs
Soģu grāmatā ietvertas pārmantotās tradīcijas par dažādiem soģiem. Kad israēlieši turpina vairāk darīt to, kas Dieva acīs ir nepareizi, Dievs tos nodod viņu ienaidnieku rokās. Bet, kad israēlieši nožēlo grēkus, Dievs sūta tiem soģi, lai viņus atbrīvotu un dotu tiem norādījumus. Pēc soģa nāves tauta atkal atstāj Dievu un dara to, kas Dieva acīs ir nepareizi.
Soģu grāmatas autors laiku bez ķēniņa uzskata par laiku pilnu nelikumībām. Israēlieši arvien vairāk dara to, ko Dievs bija aizliedzis: veido elkus, pārkāpj laulību, pielūdz citus dievus un tamlīdzīgi.
Stils
Soģu grāmatai piemīt vēstures didaktiskais atspoguļojuma veids. Autors sniedz teoloģiskus komentārus, piemēram, Soģu 2:6–3:6, Soģu 9:23–24 un Soģu 9:56–57.
Stāsti ir reālistiski izstāstīti. Tie satur gan humoru, gan traģēdiju, un, kopumā ņemot, tie ir literāri augstvērtīgi.
Visa grāmata aptver aptuveni 480 gadus ilgu laika periodu, atsevišķiem stāstiem aptverot divdesmit, četrdesmit vai astoņdesmit gadus.
Atrašanās vieta Bībelē
Pamatojoties uz Soģu grāmatas vēsturisko saturu, tā ievietota starp vēsturiskajām grāmatām, kur atrodas arī Jozuas, 1. Samuēla un 2. Samuēla grāmata.
Ebreju Bībelē, Tanahā, šī grāmata pieder pie Agrīnajiem praviešiem. Šajās grāmatās tautai pastāvīgi tiek atgādināts par Mozus likumu un brīdināts nepārkāptbaušļus. Pārējās grāmatas, kuras pieder pie Agrīnajiem praviešiem, ir Jozuas, 1. Samuēla, 2. Samuēla, 1. Ķēniņu un 2. Ķēniņu grāmata.
Šīs grāmatas ir rakstītas no trimdas perspektīvas, tāpēc tās sniedz mums ieskatu par to, kā Israēla vēsture galu galā nonāca tādā krīzē, ka tautu aizveda trimdā.
Soģu grāmata: uzbūve
Soģu grāmata sastāv no trim daļām. Pirmās nodaļas veido ievadu. Otrajā daļā aprakstīts tas, kā soģi rīkojās. Trešajā daļā atrodas stāsti, kas attēlo morālo pagrimumu Israēlā un tādējādi sagatavo augsni ķēniņu amata uzsākšanai.
Ievads
Ievada daļā (Soģu 1:1–3:6) ir analizēta vēsturiskā situācija. Israēla tauta ir apmetusies uz dzīvi Kanaānā, tomēr ne visas sākotnējās tautas ir padzītas. Dievs izmanto šīs tautas, lai pārbaudītu Israēla uzticību.
Stāsti par soģiem
Pēc ievada mēs lasām bieži vien aizraujošus stāstus par atsevišķiem soģiem, kas uzrakstīti atbilstoši noteiktam modelim (Soģu 3:7–16:31).
Pazīstamākie soģi ir Gideons (Soģu 6–8), Jiftāhs (Soģu 10:1–12:7), Simsons (Soģu 13–16)un Debora (Soģu 4), sieviete, kuras uzvaras dziesma ir uzrakstīta Soģu 5.
Savstarpēji nesaistīti stāsti
Soģu grāmatas pēdējā daļa (Soģu 17–21) sastāv no diviem savstarpēji nesaistītiem stāstiem, kas attēlo morālo pagrimumu tajā laikā, kad Israēlā nebija ķēniņu un katrs varēja darīt tā, kā tam patika.
Soģu grāmata: sarakstīšanas laiks
Soģu grāmatu tās pašreizējā formā, iespējams, var attiecināt uz Bābeles trimdas laiku vai neilgi pēc tās, taču tajā ietvertie stāsti, pēc zinātnieku domām, ir daudz senāki.
Tradicionālais uzskats par sarakstīšanas laiku
Ebreju tradīcijā, kas cēlusies otrajā gadsimtā pēc Kristus, par iespējamo Soģu grāmatas autoru tika uzskatīts pravietis Samuēls.
Mūsdienu uzskats par sarakstīšanas laiku
Mūsdienās lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka Soģu grāmata ir daļa no liela vēsturiskā darba, kas aptver Israēlas un Jūdas vēsturi līdz apmēram 560. g. pirms Kristus.
Soģu grāmatā ir ierakstīti stāsti no visdažādākajiem avotiem un tradīcijām. Grāmatas redaktors tiem piešķīris izteikti teoloģisku nokrāsu attiecībā uz soģu laiku. Tajā pašā laikā Soģu grāmata iezīmē soli Samuēla un Ķēniņu grāmatu virzienā, jo uzsver domu, ka Israēls bez ķēniņa grimst haosā.
Viena vai vairāku redaktoru darbs pie šīs grāmatas, iespējams, tika pabeigts Bābeles trimdas beigās vai nedaudz vēlāk ebreju kopienā otrā Tempļa laikā (pēc 515. g. pirms Kristus).
