Grāmata “Sakāmvārdi“ ir krājums ar galvenokārt īsiem sakāmvārdiem. Tie cenšas grāmatas lasītājam nodot zināšanas, praktisku laicīgo gudrību un morālo apziņu visdažādākajās jomās.
Grāmatas nosaukums
Grāmata “Sakāmvārdi” savu nosaukumu ieguvusi no tās pirmā panta: “Sālamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmvārdi.”
Autors
Daudzi sakāmvārdi ir piedēvēti ķēniņam Sālamanam. Viņu pazīst kā gudrāko ķēniņu, kāds Israēlam jebkad bijis. Pastāv uzskats, ka viņš uzrakstījis 3000 sakāmvārdu un vairāk nekā 1000 dziesmu (skat. 1. Ķēniņu 5:12).
Tomēr grāmatā ir arī citu gudru cilvēku sakāmvārdi – pat dažu, kas dzīvojuši ārpus Israēlas –, tostarp Sakāmvārdi 22:17–24:34. Sālamana vārda pieminēšana uzsver šā teksta būtību un nozīmi.
Tēmas
Grāmata “Sakāmvārdi” ir izcils bibliskās gudrības grāmatas piemērs. Tā mums ļauj ieraudzīt, ko senajā Israēlā uzskatīja par gudrību. Kad mēs apsveram, kurš vai kas ir gudrs, tad liela nozīme ir bijības izrādīšanai Dieva priekšā. Tiekties pēc īstās gudrības nozīmē cienīt Dievu un dzīvot saskaņā ar viņa noteikumiem.
Grāmatā galvenokārt ir sakāmvārdi par praktisko gudrību un to, kā vadīt savu dzīvi. Tos var iedalīt šādās kategorijās:
- attiecības ar citiem cilvēkiem visdažādākajās situācijās;
- labas manieres;
- godīgums un uzticamība biznesa darījumos;
- pareizā attieksme pret dzīvi.
- Tikumu sarakstā vienmēr ir pieticība, pacietība, laipnība un pārdomāta uzvedība.
Raksturojums
Sakāmvārdi 1–9 un Sakāmvārdi 30–31 ir garākas literāras vienības ar dažāda garuma pantu rindām. Atkal un atkal atkārtojas vieni un tie paši motīvi: gudrība, zināšanas un izpratne, taisnība, bezdievība un dzīves kā ceļa attēlojums.
10.–29. nodaļā uzrakstītie sakāmvārdi satura ziņā ir mazāk ierobežoti, bet formas ziņā stingrāki. Katrs sakāmvārds pēc sava ritma ebreju valodā veido pabeigtu poētisku vienību ar tai raksturīgo paralēlismu. Daudzi sakāmvārdi sastāv no diviem paralēliem apgalvojumiem, kas pauž pretrunu starp kaut ko, kas ir gudrs vai labs, un kaut ko, kas ir ļauns vai slikts.
Atrašanās vieta Bībelē
Grāmata “Sakāmvārdi” kopā ar Ījaba grāmatu un grāmatu “Mācītājs” pieder pie dzejas grāmatām.
Ebreju Bībelē, Tanahā, šī grāmata pieder pie Rakstiem (Ketuvim – ebr. val.)}.
Žanrs
Grāmata “Sakāmvārdi” pieder pie tā sauktās gudrības literatūras. Šāda veida literatūra, iespējams, aizsākās profesionālu rakstnieku aprindās, kurus nodarbināja pilīs un tempļos. Tās mērķis ir sniegt lasītājam zināšanas un veicināt morālo apziņu.
Sakāmvārdi: uzbūve
Grāmatā “Sakāmvārdi” ir sakāmvārdi, kas piedēvēti ķēniņam Sālamanam, ķēniņam Āgūram, ķēniņa Lemuēla mātei un citiem viediem cilvēkiem.
Saturs
Grāmata “Sakāmvārdi” atspoguļo senā Israēla vidi un sociālos apstākļus. Mājlopu un savvaļas dzīvnieku uzvedība ir salīdzināta ar cilvēku pasauli. Lasot šo grāmatu, mēs ieraugām sociālo vidi, kurā dominē vīrieši. Lai gan grāmata beidzas ar dziesmu, kas cildina stipru sievieti, tomēr lielākā daļa sakāmvārdu ir drīzāk antifeministiski (skat. Sakāmvārdi 21:9 un Sakāmvārdi 22:14).
Grāmata “Sakāmvārdi” ir saistīta ar gudrības tekstiem no citām apkārtējām kultūrām, ieskaitot Ēģipti. Piemēram, Sakāmvārdi 22:17–23:11 teksts ļoti atgādina ēģiptiešu tekstu no 10. gs. pirms Kristus, kas pazīstams ar nosaukumu “Amenemopes pamācības”.
Uzbūve
Grāmatā “Sakāmvārdi” var izšķirt trīs daļas:
- Sakāmvārdos 1–9 ietverti dažādi vecāku padomi “dēlam”, kas, iespējams, attiecas uz skolotāju un viņa skolēnu savstarpējām attiecībām. Padomi ir par tādām tēmām kā cieņa pret Dievu, taisnīgums, izvairīšanās no sliktas sabiedrības un nopietna izturēšanās pret brīdinājumiem. Šajā pirmajā daļā uz skatuves kāpj gudrība – personificēta kā sieviete –, kas stājas pretī muļķībai.
- Sakāmvārdi 10–29 ietver dažādus sakāmvārdus par dažādām tēmām. Šeit var izdalīt trīs nedaudz lielākas vienības: Sakāmvārdi 16:1–11 runā par Dievu; Sakāmvārdi 23:29–35 runā par dzērāju; un Sakāmvārdi 24:30–34 runā par slinku cilvēku.
- Sakāmvārdi 30–31 visbeidzot sastāv no lielākām vienībām, tostarp dažiem Āgūra teicieniem (Sakāmvārdi 30:1–9), virkne sakāmvārdu, kuros iekļauti skaitļi (Sakāmvārdi 30:15–31) un cildinājuma dziesma stiprai sievietei (Sakāmvārdi 31:10–31).
Sakāmvārdi: sarakstīšanas laiks
Grāmatā “Sakāmvārdi” ietverti dažādi materiāli no dažādiem laika periodiem. Tiem ir līdzīgas īpašības ar tekstiem no Mezopotāmijas, Ugaritas un Ēģiptes.
Ilgs laika periods
Pamatojoties uz valodu un saturu, dažādas grāmatas “Sakāmvārdi” daļas var datēt ar dažādiem laika posmiem. Grāmatas vecākās daļas, piemēram, Sakāmvārdi 22:17–23:11, iespējams, radušās 10. gs. pirms Kristus.
Pirmās deviņas nodaļas pieder vēlākam laika posmam – pēc Bābeles trimdas.
Galīgais veidols
Domājams, ka savu pašreizējo veidolu grāmata “Sakāmvārdi” ieguvusi 2. gs. pirms Kristus pēc ilgas redakcionālās pārstrādes.
