Rutes grāmatā mēs lasām, kā moābiete Rute sāk jaunu dzīvi Israēlā. Viņai galu galā būs svarīga loma Israēla vēsturē.
Grāmatas nosaukums
Rutes grāmata savu nosaukumu ieguvusi no grāmatas galvenās varones moābietes Rutes.
Saturs
Stāstā par Ruti lasītājiem tiek sniegts tematisks skaidrojums par dažiem Mozus likuma noteikumiem. Galvenā tēma ir par to, kāda ir ģimenes loma. It īpaši tas attiecas uz radinieka – izpircēja lomu un pienākumiem pret ģimenes locekļiem, kas nonākuši nabadzībā.
Stāsta tēma ir veltīta atraitņu mantošanas tiesībām un aplūkota no sievietes viedokļa. Sekundārā tēma ir saskarsme ar citām tautām. Šis stāsts neatbalsta tādunostāju, ka nevajadzētu pieļaut laulības ar svešzemju sievieti.
Stils
Rutes grāmata pamatoti ir nosaukta par garo stāstu. Šis stāsts ir viens no ebreju stāstniecības šedevriem. Stāsta sarakstītājs izrāda lielu līdzjūtību parastajiem cilvēkiem un viņu dzīvei.
Šī grāmata stila ziņā ļoti atgādina 1. Mozus 24.
Atrašanās vieta Bībelē
Daudzos Bībeles izdevumos Rutes grāmata atrodas aiz Soģu grāmatas kā vēsturiskā grāmata. Stāsta sākumā faktiski ir pateikts, ka tas notiek laikā, kad Israēlu vada soģi.
Ebreju Bībelē Tanahā Rutes grāmata ir ievietota trešajā un pēdējā daļā – Rakstos (Ketuvim) – kā viens no Pieciem ruļļiem (Megilot). To sinagogā skaļi lasa Nedēļu svētku laikā, kas ir svētki ražas novākšanas laikā.
Rutes grāmata: uzbūve
Rutes grāmatai ir skaidra uzbūve ar skaidri formulētu sižetu.
No Moāba līdz Betlēmei
Šīs grāmatas sākumā lasītājs iepazīstas ar to, kā viss notika – ka moābiete Rute Moāba zemē apprecējās ar israēlieti (Rutes 1:1–5).
Pēc vīra nāves Rute kopā ar savu vīramāti Naomi dodas uz Betlēmi Jūdas zemē (Rutes 1:6–22).
Rute satiek Boazu
Belēmē Rute uzzin par Boazu, sava mirušā vīra radinieku (Rutes 2:10–23).
Viņas vīramāte Naomi izdomā plānu, kā pārliecināt Boazu uzņemties radiniekaizpircēja lomu (Rutes 3:1–18).
Dāvida vecvecmāmiņa
Boazs apprecas ar Ruti un viņiem piedzimst dēls, kurš kļūst par ķēniņa Dāvida vecotēvu. Tāpēc moābiete Rute kļūst par vissvarīgākā Israēla ķēniņa vecvecmāmiņu (Rutes 4:1–17).
Grāmata beidzas ar ķēniņa Dāvida priekšteču sarakstu (Rutes 4:18–22).
Rutes grāmata: sarakstīšanas laiks
Viedokļi par Rutes grāmatas sarakstīšanas laiku ir stipri atšķirīgi. Pēc dažu zinātnieku domām, tā ir uzrakstīta pirms Bābeles trimdas, bet, pēc citu domām, tā uzrakstīta pēc Bābeles trimda.
Rutes grāmata līdz mums nonākusi anonīmi. Saskaņā ar ebreju tradicionālo uzskatu šo grāmatu sarakstījis pravietis Samuēls.
Pirms trimdas
Ja Rutes grāmata ir sarakstīta laikā, kad valdīja ķēniņa Dāvida pēcnācēji, tad tai jābūt sarakstītai aptuveni ap 700. gadu p.m.ē.
To var izsecināt no grāmatas klasiskā stila un apraksta par šķietami nesatricināmajām attiecībām starp Jūdas iedzīvotājiem un moābiešiem.
Dāvida ciltsrakstu, kas atrodams Rutes 4:18–22, iespējams, varēja pievienot vēlāk, tomēr vēl pirms Jūdas valsts beigām 586. g.p.m.ē.
Pēc trimdas
Ja Rutes grāmata tika uzrakstīta laikā, kad notika diskusijas par precībām ar moābiešu līgavu, tad šo grāmatu varētu datēt ar piekto gadsimtu pirms Kristus.
To var secināt no fakta, ka šī grāmata patiesībā ir 5. Mozus grāmatas likumu labojums. Nav kritikas attiecībā uz laulībām ar moābiešu sievieti. Jautājums par laulībām ar sievietēm, kas nav israēlietes, galvenokārt aktualizējas literatūrā pēc Bābeles trimdas. Turklāt pēctrimdas literatūrai raksturīga spēle ar vārdu nozīmēm (Ruta nozīmē “draugs”, Naomi “jaukā”, Māra “rūgtā”, Elīmelehs “mans Kungs ir ķēniņš”, Mahlons “neveselība”, Kiljons “slimība”).
