Dažas atceres par Bībeles jaunā tulkojuma revīziju
Pirmo reizi revīzijas sapulcē piedalījos 2017. gada janvāra beigās, ierodoties uz pēcpusdienas sēdi tieši no Daugavpils Universitātes konferences. Jau pirmajā reizē mani patīkami pārsteidza konstruktīvā atmosfēra, meklējot precīzāko izteiksmi katrai precizējamajai vietai un kopīgi noslīpējot teikumu. Šis darbs man deva gandarījumu, tādēļ centos neizlaist nevienu sēdi un aktīvi līdzdarboties lēmumu pieņemšanā gadījumos, kad tie ietilpa manā kompetences lokā. Īpaši intelektuāli rosinošas bija ikmēneša darba piektdienas, kad puse dienas tika veltīta Vecajai, bet otra – Jaunajai Derībai, un pa vidu mierīgas sarunas LU galvenās ēkas ēdnīcā. Žēl, ka šo ritmu izjauca pandēmija, kas saziņu pārcēla tiešsaistē, dalībniekus nedaudz atsvešinot.
Man nedaudz žēl, ka 2012. gada tulkojumā tika zaudēti dažas tradicionāli pierastas izteiksmes formas, padarot tekstu nedaudz ikdienišķāku. Ceru, ka revīzijas laikā dažās vietās līdzsvaroti no tā vairāk atteicās, tuvojoties tam, kas sakņots tradīcijās. Īpaši tas attiecās uz lēmumiem par īpašvārdu atveidi, meklējot kompromisu starp izrunu oriģinālvalodā un labskanību latviski. Daudzviet tika iestrādāti nelieli precizējumi (kā pirmais nāk prātā Soģu grāmatā veiktais precizējums, ka filistiešu sagūstītajam varonim Samsonam lika griezt dzirnas, nevis dzirnavas, kā tas bija 2012. gada tekstā), tāpat pievienotas arī daudzas parindes piezīmes, kurās skaidrotas atšķirīgas interpretācijas iespējas vai sniegta būtiska papildinformācija. Šādu vietu gandrīz septiņarpus gadu laikā ir krietni pāri tūkstotim.
