Man ir bijis liels gods piedalīties Bībeles biedrības organizētajā darbā pie Bībeles jaunā tulkojuma (2012) revidētā teksta. Šī bija patīkama un interesanta starpkonfesionāla pieredze. Diskusiju laikā varēja manīt, cik dziļi viens vai otrs Bībeles teksts iesakņojies konfesiju liturģijā un kļuvis pavisam dzīvs un elpojošs. Varēja vērot, ka mums ir darīšana ar valodu un vārdiem, kas, neraugoties uz to, ka varbūt vairs netiek lietoti ikdienā, ir tik pierasti un īpaši, un diskusijas par katru no šiem vārdiem vai teikumiem, izsauc kādas jūtas vai emocijas, vai atmiņas no personīgās pieredzes. Katra diskusija (es piedalījos Jaunās Derības darba grupā) ir tādēļ bijusi ļoti uzmanīga, cieņpilna pret katru no kristīgajām tradīcijām un tekstu.
Kāpēc šis tulkojums ir labākais, kāds mums šodien latviešu valodā ir pieejams? Mana pieredze šajā Bībeles tulkojuma revīzijas komisijā liek man apgalvot, ka 2012. gada jaunā Bībeles tulkojuma revidētais teksts, bijis rūpīgi izvērtēts, un jebkurš lēmums ticis pieņemts konfesiju pārstāvjiem savstarpēji un pieklājīgi, draudzīgi vienojoties. Pirms katras sēdes komisijas locekļi saņēma veidlapas ar Bībeles tekstiem un vairākiem tulkojumiem. Piemēram, katra Jaunās Derības teksta apspriešanai komisija saņēma veidlapu ar astoņām ailītēm — 2012. gada tekstu latviešu valodā, tā paša Bībeles panta tekstu 1965. gada revidētajā Bībeles izdevumā, sengrieķu tekstu no NA28 (Novum Testamentum Graece, 28. izdevuma, ko izdevusi Vācijas Bībeles biedrība, un kas tiek uzskatīts par standarta tekstu teologu vidū visā pasaulē, jo balstās uz senākajiem Jaunās Derības rokrakstiem), nākošajā ailē atradās katoļu prelāta Vincenta Strelēvica Jaunās Derības tulkojums, kuru V. Strelēvics tulkoja no latīņu valodas, tātad, no Vulgātas teksta (kas ir bijis baznīcas dzīvē vismaz 15 gadsimtus un balstās uz tulkojumiem, kuri sniedzas tālu pagātnē līdz pat 2. gs. beigām, 3. gs. sākumam). V. Strelēvica teksts tika izdots trimdā, Vācijā, 1949. gadā. Nākošajā ailē bija lasītāju vai Latvijas Bībeles biedrības pārstāvju piedāvātais tulkojums, tad ‒ pirmā redaktora ieteikumi, tālāk — otrā redaktora ieteikumi. Beidzamā aile bija tukša, tā bija rezervēta tekstam, par kuru vienosies Bībeles tulkojuma revīzijas komisija savstarpējās pārrunās. Papildus tam, komisijas diskusiju laikā notika gan franču, gan angļu, gan vācu tulkojumu, gan, protams, Ernsta Glika pirmā Bībeles tulkojuma lasīšana.
Es domāju, ka katrs tulkojums bagātina mūsu pieredzi ar Dievu, jo vārdi, lai cik precīzi mēs vēlētos izteikties, tikai daļēji apraksta katra cilvēka dziļāko pieredzi. Mārtiņš Luters sacīja, ka Dieva vārdi ir lietas, nevis kaili vārdi (sic verba Dei res sunt, non nuda vocabula), savukārt Roterdamas Erasms, izcilais humānisma pārstāvis un katoļu baznīcas domātājs, apgalvoja, ka kristietība nav tikai vārdi (verba), bet lietas (res), jo vārdi ir kā drēbes uz lietām, kas ir nemainīgas, un kuras ir jāpiedzīvo pašam.
