Dievs man dāvājis brīnišķīgu un unikālu privilēģiju līdzdarboties pie jaunās latviešu Bībeles tulkošanas darba, kā Jaunās Derības un deiterokanonisko grāmatu tulkam un teksta redakcijas komisijas loceklim no pašiem darba pirmsākumiem (1994. gadā) līdz pat jaunā tulkojuma (2012) revīzijas pabeigšanai 2023. gadā. Par šādu iespēju esmu Dievam no sirds pateicīgs! Tā nu sanācis, ka no tiem, kas šo darbu iesāka pirms apmēram 30 gadiem, es vienīgais esmu varējis šajā darbā piedalīties līdz pat tā pabeigšanai. Ar pateicību un cieņu pieminu visus, ar kuriem Dievs deva šo darbu plecu pie plecaīstenot, īpaši tos, kuri nu jau ir aizsaukti mūžībā — Ināru Ķemeri un Uldi Bērziņu.
Vispirms mazliet par to, kā noritēja darbs pie tulkojuma. Darbs iesākās visai ierobežotu iespēju apstākļos. Pavisam nesen bija atgūta Latvijas neatkarība, PSRS laiku ticības dzīves striktie ierobežojumi, kad šādam darbam nepieciešamo teoloģisku izglītību iegūt nebija iespējams, bija radījuši situāciju, ka tie atsevišķie šim darbam kvalificētie pirmspadomju laika speciālisti ar pienācīgu teoloģisku izglītību un pietiekamām seno Bībeles valodu zināšanām (piemēŗam, Pauls Žibeiks) sava cienījamā vecuma dēļ (85+ gadi) vairs fiziski nebija spējīgi šādu darbu veikt. Nupat bija noticis pirmais atjaunotās Teoloģijas fakultātes bakalauru kursa izlaidums (1993) un pēc gada (1994) maģistratūru absolvēja pirmie maģistri, tai skaitā arī šo rindiņu autors. Pēc toreizējā LBB ģenerālsekretāra Gunta Kalmes uzaicinājuma, darbu pie jaunā tulkojuma uzsākām divatā ar manu skolotāju un LU pasniedzēju Daini Zepu. Viņa vadībā 1989. gada sākumā, vēl vecajā (nereformētajā) LELB seminārā, biju sācis apgūt senebreju un sengrieķu valodu; ar viņu kopā uzsākām darbu pie Jaunās Derības tulkojuma. Vēlāk, pēc mācībām Bībeles tulkošanas institūtā, pievienojās arī VD tulkotāji Laila Čakare, Uldis Bērziņš, darbu uzsāka arī Ilmārs Zvirgzds un Enoks Neilands.
Darba sākumposmā tulkojuma melnraksti, ar roku rakstīti, tika nodoti Bībeles biedrības darbiniecei, kura tos pārrakstīja uz datora, lai vēlāk teksta komisija varētu ar tiem strādāt; darba sākumposmā tulkotājiem nebija pieejami datori un ar tiem saistītie digitālie palīgresursi, kas tik ļoti atviegloja darbu vēlāk. Tulkojuma teksta komisija sanāca kopā LBB (Rīgā, Kooperatīva ielā 17) divas reizes nedēļā uz 4–6 stundām, kas tika sadalītas divās sesijās ar pusdienas pārtraukumu. Teksta komisijas darbā līdzdarbojās tulkotāji, valodnieki (Ināra Ķemere, Maija Baltiņa, Milda Klampe), Bībeles biedrības amatpersonas (ģenerālsekretārs Guntis Kalme, vēlāk Valdis Tēraudkalns, valdes priekšsēdētājs Ojārs Incenbergs, pēc kāda laika arī komisijas koordinators Juris Cālītis), tehniskā darbiniece, daži interesenti un entuziasti no brīvbaznīcām, pamatā adventistiem. Protams, no LBB puses bija lūgums visām konfesijām deleģēt kādus oficiālus novērotājus vai konsultantus šim darbam, bet tādus mēs, vismaz līdz 2012. gada izdevumam, nevienu tā arī nesagaidījām; sākumā nekādas pamanāmas intereses par šo darbu no baznīcu vadītājiem nebija.
Pašā iesākumā visi tulkotāji (gan Vecās, gan Jaunās Derības) un visi komisijas locekļi strādāja kopā ‒ pirms pusdienām ar VD tekstiem, pēc pusdienām — ar JD tekstiem (pusdienas gatavojām paši uz vietas!), taču ar laiku sapratām, ka darbs ies raitāk, ja Vecās un Jaunās Derības komisijas strādās atsevišķi; darbojoties visiem kopā, mēs bijām ieguvuši nepieciešamās iemaņas un darba stilu, kas vēlākajā laikā tika pilnveidots. Kad nams Kooperatīva ielā 17 tika pārdots un LBB pārcēlās uz Tomsona ielas biroju, komisijas darbs pārcēlās uz LU Teoloģijas fakultātes telpām; šajā posmā darbam pievienojās arī vēl vairāki citi palīgi. Pēc 2012. gada izdevuma klajā nākšanas, kad sākās darbs pie tulkojuma revīzijas, interese par to bija jau krietni lielāka un palīgu vairāk. Līdz ar Covid19 pandēmijas sākumu, darbs līdz pat noslēgumam noritēja attālināti.
Esmu gandarīts un pateicīgs Dievam par brīnišķīgo laiku, kurā esmu varējis līdzdarboties darbā pie jaunā Bībeles tulkojuma, kā arī par to, ka neskatoties uz visai atšķirīgajiem uzskatiem komisijas darbā un brīžiem visai asajām diskusijām, esmu varējis izveidot un nepazaudēt cilvēciski laipnas un pat sirsnīgas attiecības ar tiem, ar kuriem Dievs bija atvēlējis būt cieši kopā šajā nozīmīgajā darbā. Ilgus gadus pastāvīgi piedaloties tulkošanas komisijas darbā, es no izteikta individuālista esmu pārtapis par īstu kolektīvās jaunrades entuziastu.
