Atklāsmes grāmata ir balstīta uz vīzijām, kuras tā sarakstītājs piedzīvoja Patmas salā. Jānis rakstīja, ka viņš cieš grūtības un atrodas Patmas salā tāpēc, ka bija sludinājis labo vēsti par Jēzu.
Šī grāmata ir paredzēta tam, lai mudinātu kristiešus saglabāt ticību. Nav zināms, kad šī grāmata tika uzrakstīta.
Tēma
Atklāsmes grāmatā ir aprakstīts, kā Jānis piedzīvo ekstātisku pieredzi Patmas salā un pēc tam no Jēzus Kristus saņem virkni vīziju, kas ietērptas vārdos un skaņās.
Šī grāmata nostājas pret imperatora pielūgšanu un Romas valsts varenību. Tā mazajām, apdraudētajām ticīgo kopienām Āzijas provincē iedveš drosmi turpināt ticības ceļu.
Noslēgumā Jānis spriež, ka viss spēks un varenība atrodas Dieva un Jēzus Kristus rokās. Ciešanas ilgst tikai īsu laiku, jo Kristus ātri atgriezīsies un iznīcinās visas bezdievīgās varas. Perspektīva, ko viņš piedāvā lasītājiem, ir miera valstība un jaunas debesis un jauna zeme.
Žanrs
Atklāsme ir literārs darbs, kas atbilst apokaliptisko tekstu tradīcijai. Šī grāmata sastāv no daudziem attēlojumiem un vīzijām ar skaidrojumu. Tajā daudz izmantota slepena valoda, un nav pilnībā skaidrs, kas tieši ar to ir domāts.
Atklāsmes grāmatai piemīt arī vēstulei raksturīgas iezīmes. Vīzijas tiek attēlotas vēstules ietvaros. Droši vien šo tekstu Rietumturcijā viena draudzes kopiena deva otrai, lai to skaļi nolasītu.
Atklāsmes grāmata: uzbūve
Jāņa Atklāsmes grāmata ir pēdējā grāmata Jaunajā Derībā.
Saturs īsumā
Atklāsmes grāmatā var redzēt šādu uzbūvi: pēc virsraksta (1:1-8) seko uzruna septiņām draudzēm (1:9-3:22). Atklāsmes 4:1-22:5 veido šīs grāmatas īsto saturu. Viss teksts beidzas ar 22:6-21.
Galvenajā daļā (4:1-22:5) septiņu tēlu virkne veido posmu tālākai sadalīšanai apakšgrupās. Tā apakšgrupā 6:1-8:1 nonākam pie vīzijas par septiņiem eņģeļiem, apakšgrupā 8:2-11:19 pie septiņām bazūnēm un apakšgrupā 16:1-16:21 par septiņiem upuru traukiem. Galvenā daļa noslēdzas ar vīziju par jaunām debesīm un jaunu zemi.
Uzbūve
| 1:1-8 | ievads |
|---|---|
| 1:9-3:22 | vēstules septiņām draudzēm |
| 4:1-11 | Dieva tronis |
| 5:1-14 | Jērs |
| 6:1-8:5 | septiņi zīmogi |
| 8:6-11:19 | septiņas bazūnes |
| 12:1-18 | sieviete un pūķis |
| 13:1-18 | divi zvēri |
| 14:1-20 | Jēra sekotāji |
| 15:1-16:21 | septiņi Dieva sodi |
| 17:1-20:15 | Dieva ienaidnieku iznīcināšana |
| 21:1-22:5 | debesu Jeruzāleme |
| 22:6-21 | grāmatas nobeigums |
Atklāsmes grāmata: autors un sarakstīšanas laiks
Atklāsmes grāmatu, iespējams, uzrakstījis ceļojošais pravietis Jānis. Nav zināms, kad tieši šī grāmata tika uzrakstīta.
Autors
Tradicionāli tiek pieņemts, ka šo grāmatu sarakstījis apustulis Jānis (Zebedeja dēls). Tomēr ir iespējams, ka šeit minēts cits Jānis – ceļojošs pravietis Romas provincē Āzijā.
Sarakstīšanas laiks
Daži baznīcas tēvi apgalvo, ka apustuli Jāni uz Patmu izraidīja imperators Domiciāns (81.-96. g.m.ē.). Daudzi domā, ka Atklāsmes grāmata tika uzrakstīta šajā laikā, jo Domiciāns bija pazīstams kā cilvēks, kurš vajāja kristiešus. Taču vēsturiskie pētījumi liecina, ka Domiciāns nevajāja kristiešus politisku apsvērumu dēļ.
Dažus Atklāsmes grāmatas fragmentus var saistīt ar laika posmu īsi pēc imperatora Nerona (it īpaši skatīt Atklāsmes 13:18) valdīšanas un ebreju kara pret Romu (66.-70.g.m.ē.), taču tie tikpat labi varētu attiekties uz valdīšanas laiku kādam no Domiciāna pēctečiem.
Tad vēl ir arī diskusija par agrāku sarakstīšanas laiku – īsi pēc 70. gada mūsu ērā, kā arī par vēlāku laiku – ap 125. gadu.
Atklāsmes grāmata: mērķa auditorija
Jānis uzrakstīja Atklāsmes grāmatu septiņu vēstuļu formā septiņām kristiešu draudzēm (Atklāsmes 1:4 un Atklāsmes 2:1-3:22). Šīs pilsētas atrodas salīdzinoši nelielā Romas provinces teritorijā Āzijā (Rietumturcijā), kur Jānis noteikti bija darbīgs ceļojošais pravietis. No septiņām pieminētajām draudzēm vissvarīgākā pilsēta bija Efeza. Tā atradās 80 kilometrus no Patmas salas.
