Ījaba grāmatā ir aprakstītas dievbijīgā un taisnā cilvēka Ījaba ciešanas.
Grāmatas nosaukums
Ījaba grāmata savu nosaukumu ieguvusi no grāmatas galvenā varoņa Ījaba vārda. Iespējams, šis nosaukums aizsācies senā tradīcijā, kas pieminēta Ecehiēla 14:14 un Ecehiēla 14:20.
Vēsturiski par Ījabu nekas nav zināms. Stāstā teikts, ka viņš dzīvojis Ūca zemē, taču senatnē neviena valsts ar šādu nosaukumu nav zināma.
Saturs
Ījaba grāmatā galvenie jautājumi saistīti ar ciešanu nozīmi un Dieva lomu tajos. Ījaba pieredze sniedz kontekstu, kurā šie jautājumi tiek risināti.
Lai gan Ījabs ir godīgs un tikumīgs cilvēks, viņu piemeklē daudz nelaimju un posta. Ījabam ir četri draugi – Elīfazs, Bildads, Cofars un Ēlīhu, kuri viņa ciešanas skaidro ar to, ka Ījabs noteikti ir grēkojis. Dievs vienmēr atalgo labu rīcību un soda par ļaunu rīcību. Ījabs to apstrīd. Viņš neesot pelnījis šo postu, jo esot dievbijīgs cilvēks un vienmēr dzīvojis nevainojamu dzīvi.
Ījaba un viņa draugu diskusijas notiek prozas stāstījuma formā. Šajā stāstā sātans, viens no debess iemītniekiem, saņem Dieva atļauju pārbaudīt Ījaba dievbijību un taisnumu. Sātans to arī dara, apkraujot Ījabu ar nelaimēm. Taču Ījabs paliek uzticīgs Dievam un par to saņem atalgojumu, kā tas redzams grāmatas beigās.
Tēma un raksturojums
Dzeja Ījaba grāmatā ir augstā līmenī, ar virkni tēliem un retoriskiem jautājumiem. Prozas nodaļu stils ir samērā vienkāršs.
Tekstos pastāvīgi liela loma ir antitēzēm, piemēram:
- gaisma pretstatā tumsai;
- nāve pretstatā dzīvībai;
- cilvēka vājums pretstatā Dieva varenībai;
- gudrība pretstatā nezināšanai;
- Dievs pretstatā sātanam.
Šīs antitēzes atkārtojas arī teksta formā kā jautājumos un atbildēs, tā argumentos un pretargumentos.
Atrašanās vieta Bībelē
Daudzos Bībeles izdevumos Ījaba grāmata tiek uzskatīta par vienu no dzejas grāmatām, kurās iekļauti Psalmi un Dziesmu dziesma. Kopš Vulgātas laikiem lielākajā daļā Bībeles izdevumu šī grāmata ir novietota pirms Psalmiem.
Ebreju Bībelē Ījaba grāmata pieder pie Rakstiem (Ketuvim).
Žanrs
Ījaba grāmata pieder pie tā sauktās gudrības literatūras tāpat kā Sakāmvārdi un Mācītājs. Šo literatūru, iespējams, veidoja profesionāli rakstnieki no literārajām aprindām, kuri strādāja pilīs un tempļos. Šīs literatūras mērķis ir sniegt lasītājam zināšanas un morālo izpratni.
Ījaba grāmata: uzbūve
Ījaba grāmatas pamatu veido 39 nodaļas dzejas formā, kuras ietver stāstījums prozā.
Stāsts un dzeja
Ījaba grāmatu veido virkne poētisku monologu un dialogu (Ījaba 3:1–42:6), kurus ietver prozas stāsti (Ījaba 1–2 un Ījaba 42:7–17).
Dzejā Ījaba raksturs atklājas citāds nekā prozas stāstā. Stāstā Ījabs aizstāv Dievu, bet dzejā viņš runā arvien izaicinošāk un Dievu aizstāv Ījaba draugi.
Izkārtojums
Šo grāmatu var iedalīt vienpadsmit daļās:
- Ījaba 1–2: Prologs: taisnīgais Ījabs tiek pārbaudīts.
- Ījaba 3: Ījabs izsaka apsūdzību.
- Ījaba 4–14: Ījaba pirmā saruna ar draugiem.
- Ījaba 15–21: Ījaba otrā saruna ar draugiem.
- Ījaba 22–27: Ījaba trešā saruna ar draugiem.
- Ījaba 28: Gudrības slavēšana.
- Ījaba 29–31: Ījabs izaicina Dievu.
- Ījaba 32–37: Ēlīhu apgalvojumi.
- Ījaba 38–41 : Dieva atbildes reakcija.
- Ījaba 42:1–6: Ījabs atsauc savus pārmetumus.
- Ījaba 42:7–17: Epilogs: Ījabs tiek atjaunots savāiepriekšējā stāvoklī.
Ījaba grāmata: sarakstīšanas laiks
Ir grūti skaidri pateikt, kad un kas sarakstījis Ījaba grāmatu. Pamatojoties uz tematisko materiālu un valodas lietojumu, domājams, ka grāmata savu pašreizējo veidolu ieguvusi 5.–2. gs. pirms Kristus.
