Hagaja grāmata ir desmitā no Divpadsmit praviešu grāmatām.
Grāmatas nosaukums
Grāmata ir nosaukta pravieša Hagaja vārdā, bet Romas katoļu tradīcijā – vārdā Agejs. Saskaņā ar norādēm Hagaja 1:1 pravietis strādāja Jeruzālemē 520. g. pirms Kristus.
Tajā laikā persieši bija pārņēmuši varu no babiloniešiem, un vairāki jūdu trimdinieki bija atgriezušies atpakaļ no Bābeles.
Ezras 5–6 pravietis Hagajs ir arī minēts kopā ar pravieti Zeharju.
Saturs
Hagaja grāmatā atrodas četras pravieša runas, kurās apgalvots, ka templis atkal tiks izmantots. Grāmata beidzas ar pravietojumu, kurā par topošo ķēniņu tiek nosaukts ķēniņa Jehojāhīma mazdēls Zerubābels.
Tēma
Hagaja grāmatas galvenā tēma ir Dieva aicinājums atjaunot templi Jeruzālemē. Templis tika nopostīts 586. g. pirms Kristus, kad Nebūkadnecars un bābelieši iekaroja Jeruzālemi.
Toreiz piedzīvotais sausums un sliktā raža bija saistīti ar nespēju atjaunot templi. Aicinājums atjaunot templi galvenokārt ir domāts pārvaldniekam Zerubābelam un augstajam priesterim Jozuam, tomēr arī visai tautai kopumā.
Raksturojums
Hagaja grāmata sastāv no pravietojumiem, kas uzrakstīta formā, kura atkārtojas. Šķiet, ka šāda forma atbilst atskaitei par Hagaja pravietiskās kalpošanas vēsturi. Pastāvīgi atkārtojas pravietiskā formula “Tā saka Pulku Kungs” vai “Kungs saka”, tā uzsverot, ka šie pravietojumi ir paša Dieva vārdi.
Hagaja grāmata: uzbūve
Hagaja grāmata ir otrā īsākā grāmata Vecajā Derībā – tajā ir tikai 38 panti. Vēl īsāka ir tikai Obadjas grāmata.
Izkārtojums
Hagaja grāmatu var iedalīt divās daļās. Hagaja 1. nodaļā ir izteikts pārmetums par to, ka Templis vēl nav atjaunots, un pēc tam seko ziņojums, ka atjaunošanas darbs ir sācies. Hagaja 2. nodaļā iedzīvotāji tiek mudināti turpināt darbu. Pēc tam kad ir izteikta vēl pēdējā atsauce uz pagājušo laiku postu, pravietis sniedz apsolījumu par labklājību.
Hagaja grāmata: sarakstīšanas laiks
Hagajs pravieto 520. g. pirms Kristus. Lielākā daļa zinātnieku pieņem, ka šī grāmata tās pašreizējā formā tika uzrakstīta aptuveni šajā laikā. Pēc nelielas rediģēšanas tā varēja parādīties aptuveni 518.–516. g. pirms Kristus.
Precīzas norādes par sarakstīšanas laiku
Pārsteidzoši ir tas, kas Hagaja grāmatā var atrast norādes uz precīzu laiku. Pravietojumi ir datēti ar Persijas ķēniņa Dārija otro valdīšanas gadu. Pārvēršot šīs laika norādes mūsdienu datumos, mēs varam izveidot hroniku Hagaja pravietiskajai kalpošanai un reakcijai uz to:
- 520. g. 29. augusts pirms Kristus: aicinājums atjaunot templi (Hagaja 1:1–11);
- 520. g. 21. septembris pirms Kristus: sākas atjaunošanas darbi (Hagaja 1:12–15);
- 520. g. 17. oktobris pirms Kristus: Hagajs apliecina tautai, ka Dievs tos atbalsta (Hagaja 2:1–9);
- 520. g. 18. decembris pirms Kristus: saruna ar priesteriem, kurai ir pravietiska nokrāsa (Hagaja 2:10–19);
- 520. g. 18. decembris pirms Kristus: pasludinājums par cerību nākotnē, kuras centrā ir Zerubābels (Hagaja 2:20–23).
Līdzības ar Zaharijas grāmatu
Datumi, kas norādīti Hagaja grāmatā, nedaudz pārklājas ar vēlākiem datumiem Hagaja laikabiedra pravieša Zaharijas grāmatā:
- Zaharijas 1:1 atbilst oktobra dienai 520. g. pirms Kristus;
- Zaharijas 1:7 atbilst 15. februārim 519. g. pirms Kristus;
- Zaharijas 7:1 atbilst 7. decembrim 518. g. pirms Kristus.
Iespējams, ka sākotnēji Hagaja grāmata bija paredzēta, lai izveidotu vienotu kompozīciju ar Zaharijas 1–8. Tekstiem ir daudz kas līdzīgs, un tie patiešām varētu labi derēt kopā kā viens literārs darbs.
Divpadsmit pravieši
Hagaja grāmata ir viena no Divpadsmit mazo praviešu grāmatām. Domājams, ka šīs divpadsmit grāmatas tika apkopotas ceturtajā vai trešajā gadsimtā pirms Kristus, lai izveidotu tā saukto Dodekapropetonu.
