Ezras grāmata vēsta par notikumiem, kas risinājās gadsimtā pēc tautas aizvešanas Bābeles trimdā.
Grāmatas nosaukums
Ezras grāmata ir nosaukta priestera un bauslības skolotāja Ezras vārdā, kuram ir galvenā loma Ezras 7–10 un Nehemijas 8.
Saskaņā ar Persijas ķēniņa Artakserksa I pavēli 458. g. pirms Kristus Ezra kopā ar dažiem tūkstošiem Jūdas iedzīvotāju atgriežas no Bābeles Jeruzālemē.
Ezra un Nehemija
Sākotnēji Ezras grāmata un Nehemijas grāmata kopā veidoja vienu grāmatu. Kristīgajā tradīcijā kopš baznīcas tēva Origena laikiem (3. gs.) tās tiek uzskatītas par divām atsevišķām grāmatām. Iespējams, šīs grāmatas kopā ar 1. Laiku un 2. Laiku grāmatu bija daļa no milzīgā vēsturiskā darba, kuru sarakstījis viens un tas pats autors.
Saturs
Ezras grāmatas autors trimdinieku atgriešanos no Bābeles raksturo kā otro izceļošanu. Pēc atgriešanās trimdinieki nonāk konfliktā ar citiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā zemē. Šīs grupas aizstāv savu pozīciju Persijas impērijas Aizeifrātas provincē, kurā ietilpa arī Jūda. Autors plaši apraksta to spriedzi, kāda pastāv starp jaunpienācējiem un to tautu, kas bijuši pastāvīgie šīs zemes iedzīvotāji.
Galu galā pārnākušie trimdinieki ir tie, kuri tiek stādīti priekšā kā Israēla tautas likumīgie pēcteči. Kalpojošie priesteri ir no tās pašas ģimenes, kas kalpoja Sālamana templī. Ezras un Nehemijas reformas tiek pasniegtas kā pareizā Mozus likuma izmantošana.
Tēmas
Grāmatas svarīgākās tēmas ir:
- Jeruzālemes Tempļa atjaunošana.
- Atjaunošanas laikā piedzīvotā pretestība.
- Paklausība Mozus likumam.
- Ebreju kopienas atjaunošana Dieva tautas statusā.
Raksturojums
Ezras grāmatā iekļauti dažāda veida teksti. Ir stāstījuma daļas, vēstules, ķēniņa dekrēti, vārdu un ģenealoģiju saraksti, arhīvu dokumenti, memuāri un lūgšanas.
Pārsteidzoši ir tas, ka daži teksti nav rakstīti ebreju valodā, bet gan aramiešu valodā (Ezras 4:8–6:18 un Ezras 7:12–26). Persijas impērijā aramiešu valoda bija oficiālā administratīvā valoda.
Atrašanās vieta Bībelē
Daudzos Bībeles izdevumos Ezras un Nehemijas grāmata atrodas aiz 2. Laiku grāmatas. Tās sava satura dēļ tiek pieskaitītas pie vēsturiskajām grāmatām.
Ebreju Bībelē, Tanahā, Ezras un Nehemijas grāmatas atrodas tieši pirms Laiku grāmatām – Rakstu (Ketuvim – ebr. val.) beigās.
Ezras grāmata: uzbūve
Trimdinieki Ezras vadībā atgriežas no Bābeles. Viņi mēģina atkal atjaunot Jeruzālemi, lai no jauna varētu kalpot Dievam viņa templī.
Izkārtojums
Ezras grāmatu var iedalīt divās daļās:
- pirmā daļa (Ezras 1–6) ir veltīta jūdu trimdiniekiem, kuri atgriezās Jūdā pēc ķēniņa Kīra dekrēta 538. g. pirms Kristus. Šajā daļā liela uzmanība ir pievērsta Dieva pielūgsmes atsākšanai un Tempļa darbietilpīgajai rekonstrukcijai. Zemes iedzīvotāji, kas nav ebreji, Samarijas pārvaldnieka vadībā sākotnēji veiksmīgi pretojas Tempļa celtniecība;.
- otrajā daļā (Ezras 7–10) galvenā uzmanība veltīta Ezras priestera un bauslības skolotāja darbībai. Grāmatas autors šeit ieraksta paša Ezras stāstījumu par savām darbībām, kas ietver arī noteikumus, kādus viņš pieņēma, lai pārtrauktu tautā laulības ar sievietēm, kas nav ebrejietes.
Ķēniņš Kīrs
Ķēniņš Kīrs ir Kīrs II, Kīrs Lielais, Persijas ķēniņš. Pierādījumi, ka viņš ļāva trimdiniekiem atgriezties savā zemē, atrodami ne tikai Bībelē. Arī tādi avoti, kas nav saistīti ar Bībeli, apraksta to, kā Kīrs izturējās pret cilvēkiem, kurus bābelieši bija aizveduši gūstā. Viņš mudināja tos atgriezties savā izcelsmes zemē un atjaunot savus tempļus. Šādā veidā ķēniņš centās iegūt gan šīs tautas, gan viņu dievu labvēlību (skat. Arī Ezras 6:10).
Ezras grāmata: sarakstīšanas laiks
Ezras grāmatā ir aprakstīti notikumi, kuru norise atbilst 6. un 5. gs. pirms Kristus.
Uzkrītoši ir tas, ka grāmatas sākuma panti, Ezras 1:1–2, un 2.Laiku grāmatas noslēguma panti, 2. Laiku 36:22–23, ir praktiski vienādi. Šā iemesla dēļ, kā arī to līdzīgā satura un stila dēļ pastāv uzskats, ka Ezras un Nehemijas grāmatu ir sarakstījis tas pats autors kas 1. Laiku un 2. Laiku grāmatu vai arī kāds cits līdzīgi domājošs rakstnieks.
Ezras grāmata tāpat kā 1. un 2. Laiku grāmata parasti tiek datētas ar 4. gs. pirms Kristus.
