Esteres grāmata stāsta par kādu ebreju sievieti, kura izglāba savu tautu no bojāejas.
Grāmatas nosaukums
Esteres grāmata savu nosaukumu ieguvusi no šā stāsta galvenās varones – ebreju sievietes Esteres.
Saturs
Esteres grāmatā mēs lasām par to, ka ebreju tautai draud iznīcība un kā šī tauta tiek atbrīvota no saviem apspiedējiem. Šis stāsts atkal aktualizē tēmu par amālekiešu naidīgumu pret Israēlu. Konflikts starp Amālēku un Israēlu ir aprakstīts Vecajā Derībā: 2. Mozus 17:8–16, 5. Mozus 25:17–19 un 1. Samuēla 15.
Šī grāmata liek lasītājam ieraudzīt ebreju tautas sarežģīto stāvokli, atrodoties ārpus Jūdas teritorijas. Uz šā notikuma fona ir parādīta ebreju Pūrīm svētku izcelsme un nozīme. Vārds “pūrīm” ir atvasināts no ebreju vārda “pūr” daudzskaitļa formas, kas nozīmē “loze”, kā vārdu savienojumā “vilkt lozi”. Esteres grāmata ir svētku grāmatas rullis, kuru sinagogā skaļi lasa Pūrīm svētkos.
Tēmas un raksturojums
Esteres grāmata ir labi izveidots garais stāsts noslīpētā stilā.
Svarīgs motīvs šajā grāmatā ir veiksmes pārmainīšanās:
- Sēras pārvēršas svinībās. Tauta, kurai sākumā draudēja nāve, vēlāk pretinieku uzvaru pārmaina par sakāvi.
- Hāmānam, kurš sākumā ieņem augstu amatu galmā un vēlas Mordohaju nostumt no sava ceļa, vēlāk Mordohajs ir jāpagodina. Hāmāns tiek pakārts tajās karātavās, kuras bija uzcēlis Mordohajam.
Papildu šīm radikālajām situāciju izmaiņām liela nozīme ir arī atkārtojumam. Tiek sarīkotas dažādas svētku maltītes un izdoti dažādi rakstiski rīkojumi.
Pārsteidzoši ir tas, ka šajā grāmatā ne reizi nav pieminēts ne Dieva vārds “Jahve”, ne arī vārds “Dievs”. Tāpēc pagātnē ir bijušas zināmas atrunas par šīs Bībeles grāmatas teoloģisko vērtību. Tomēr tās galvenā vērtība ir apliecinājums paļāvībai uz Dieva vadību un viņa taisnību.
Atrašanās vieta Bībelē
Daudzos Bībeles izdevumos Esteres grāmata atrodas aiz Ezras un Nehemijas grāmatas – aiz tām vēsturiskajām grāmatām, kuru darbība norisinās Persijas impērijas periodā.
Ebreju Bībelē Esteres grāmata kā viena no pieciem svētku grāmatu ruļļiem (Megillot – ebr. val.) ir daļa no Rakstiem (Ketuvim –ebr. val.).
Dažādās versijas
Esteres grāmatas tulkojums grieķu valodā Septuagintā ir par sešām nodaļām garāks nekā tā versija, kas atrodas ebreju Bībelē.
Teksts, kas lasāms ebreju un protestantu kristiešu aprindās, ir ebreju teksta tulkojums. Romas katoļu baznīca izmanto tulkojumu, kurā ir sešas papildu nodaļas no Septuagintas. Lasījumi Austrumu pareizticīgo baznīcās atbilst Septuagintas grieķu tekstam. Latviešu Bībelē (Ernsta Glika (17. gs.) un 2012. g. tulkojumi) Septuagintas versija ievietota starp Veco un Jauno derību, deiterokanonisko grāmatu sadaļā (E. Glika tulkojumā sauktas par apokrifiem).
Esteres grāmata: uzbūve
Esteres grāmatu var iedalīt trīs daļās:
- pirmā daļa: (Esteres 1–2), kurā Estere kļūst par ķēniņieni;
- otrā daļa: (Esteres 3–9), kurā Hāmāns izstrādā slepkavības plānus pret Mordohaju un ebrejiem;
- trešā daļa: (Esteres 10), kurā Mordohajam izrāda godu.
Estere kļūst par ķēniņieni
Pirmajā daļā (Esteres 1–2) ir stāsts par to, kā ķēniņiene Vaštī zaudē ķēniņa labvēlību. Tā dēļ ebreju meitene Estere ieņem savu augsto vietu Persijas galmā. Viņa ir brāļameita Mordohajam, kurš adoptējis meiteni pēc viņas vecāku nāves.
Hāmāns pret Mordohaju
Otrā daļa (Esteres 3–9) sākas ar Hāmāna slepkavnieciskajiem plāniem, kas vērsti pret Mordohaju un ebrejiem. Šajā grāmatas daļas stāstā darbojas Estere. Viņa ir pietiekami drosmīga, lai pēc savas iniciatīvas vērstos pie ķēniņa, un pietiekami gudra, lai uzaicinātu Hāmānu un pēc tam vilcinātos teikt viņam savu vēstījumu. Tā kontrasts starp Hāmāna varu un viņa bēdīgi slaveno galu kļūst izteiktāks.
Pateicoties Esteres un Mordohaja drosmīgajai rīcībai, Hāmāns tiek gāzts un ebreji beidzot spēj atmaksāt saviem pretiniekiem.
Šī daļa beidzas ar noteikumiem Pūrīm svētku svinēšanai (Esteres 9:20–32).
Pagodinājums Mordohajam
Trešā daļa (Esteres 10) mums ziņo par goda amatu, kuru ķēniņš piešķir Mordohajam, kā arī pastāsta, kā Mordohajs rūpējās par ebreju tautas labklājību.
Esteres grāmata: sarakstīšanas laiks
Ir grūti pateikt, kad uzrakstīta Esteres grāmata. Droši vien to uzrakstījis kāds ārpus Jūdas teritorijas dzīvojošs autors.
Ahasvērs
Stāsts norisinās Sūsās, Persijas ķēniņa vasaras galvaspilsētā ķēniņa Ahasvēra – labāk pazīstama kā Kserksa I (486.–465. g. pirms Kristus) – valdīšanas laikā. Tāpēc šai grāmatai jābūt uzrakstītai pēc viņa valdīšanas. Iespējams, ka tā uzrakstīta 3. vai 2. gs. pirms Kristus – laika posmā, kurā ebreji saskārās ar vajāšanu draudiem.
Līdzības ar Judītes grāmatu
Esteres grāmatai ir daudz kopīga ar deiterokanonisko Judītes grāmatu, kas ir stāsts no hellēnisma perioda.
