Savā derībā ar Dāvidu Dievs Dāvidam apsolīja, ka viņa pēcnācēji mūžīgi būs ķēniņi.
Kur tas minēts Bībelē?
Derība ar Dāvidu ir atzīmēta dažādās Samuēla grāmatas vietās (2. Samuēla 3:9–10, 2. Samuēla 7:8–16 un 2. Samuēla 23:5), kā arī vairākos psalmos (Psalms 89:4–5, Psalms 89:29–30 un Psalms 110:4).
Nātāna vīzija (2. Samuēla 7:8–16) tiek uzskatīta par Dāvida derības hartu.
Ilgstoša valdīšana
Nātāna vīzija izceļ dažādus Dāvida derības aspektus:
- Apsolījumu Dāvids saņem ar pravieša Nātāna starpniecību. Vēsts nāk no Dieva un tāpēc ir autoritatīva.
- Šī vēsts skaidri norāda, ka Israēla Dievs ir vienīgais Dāvida spēka avots. Tikai Dievs var iecelt cilvēku par ķēniņu. Tādā veidā valstība ir saistīta ar ticību Israēla Dievam.
- Dievs Dāvidam apsola divas lietas: zemi un (mantotu) dinastiju. Dāvids vēlas uzcelt Dievam namu, bet tā vietā Dievs Dāvidam ceļ (ķēniņa) namu.
- Ķēniņš nav dievišķs, kā tas ir pieņemts dažām citām tautām, bet starp Dievu un ķēniņu pastāv īpašas attiecības: tēva un dēla attiecības (skat., piemēram, 2. Samuēla 7:14).
- Ķēniņam nav absolūtas varas. Viņš ir pakļauts Dieva varai, un viņam jāievēro Dieva likumi.
- Šī derība ir mūžīga derība, ko nevar lauzt.
Ķēniņš un radīšanas kārtība
Derībai ar Dāvidu ir vēl viena īpaša iezīme, kas skaidri redzama, piemēram, Psalmā 72, kā arī Psalmā 89:37–38. Tajā teikts, ka Dāvida nams ir saistīts ar radīšanas kārtību. Radīšanas laikā Dievs ieviesa pasaulē kārtību. Ķēniņam ir īpaša atbildība uzturēt šo kārtību, nodrošinot taisnīgumu. Netaisnība tiek uzskatīta par haosa paveidu un rezultātu sliktam ķēniņam valdībā.
Nozīme terminam “derība”
Dāvida derības gadījumā vārds “derība” neattiecas uz līgumu starp divām pusēm. Tas drīzāk nozīmē dievišķu hartu – Dievs piešķir kādai personai, parasti ķēniņam, īpašas privilēģijas, varu vai statusu. Šis motīvs Bībelē biežāk parādās, piemēram, derībā ar Ābrahāmu. Šādas hartas bija zināmas arī citus seno laiku Tuvajos Austrumos, kur ķēniņš piešķīra īpašumus vai privilēģijas augsti novērtētiem pavalstniekiem.
Derība seno laiku Tuvajos Austrumos
Derību noslēgšanai bija svarīga loma seno laiku Tuvo Austrumu sociālajā un politiskajā dzīvē. Ir saglabājušies daudzi Bībeles laika starptautisko līgumu teksti. Šīs derības un līgumi no tām valstīm, kas ieskauj seno Israēlu, var sniegt labāku ieskatu Bībeles derības derības nozīmē. Svarīgākie no tiek ir:
- hetu līgumi no vēlā bronzas laikmeta (1500.–1200. g. pirms Kristus);
- asīriešu uzticības zvēresti no agrīnā dzelzs laikmeta (900.–600. g. pirms Kristus).
Hetu līgumi
Ir saglabājušies daudzi starptautiskie līgumi no vēlā bronzas laikmeta (1500.–1200. g. pirms Kristus), īpaši tie, kurus sastādījuši hetu ķēniņi. Tie galvenokārt ir sizerenitātes līgumi: varens ķēniņš uzspieda derību vasalim – pakļautas tautas valdniekam.
Šiem līgumiem bija noteikta struktūra, kura dažreiz atspoguļojas Bībeles derībās (īpaši Mozus derībā Mozus derībā). Līgums sastāvēja no šādiem elementiem:
- Tiek identificēts ķēniņš, kurš slēdz derību.
- Vēsturisks prologs. Šeit ķēniņš piemin tās labvēlības, kuras viņš iepriekš izrādījis vasalim. No vasaļa tiek sagaidīts, ka viņš pateicībā pakļausies derībai.
- Pienākumi, kas vasalim jāpilda, lai uzturētu labas attiecības ar ķēniņu.
- Nosacījums, ka līguma kopija jānovieto templī un ka šis līgums regulāri jānolasa tautai.
- Liecinieku saraksts, kas uzraudzīs līguma izpildi. Tie vienmēr ir dievi. Dažreiz par lieciniekiem tiek piesauktas debesis un zeme, kalni un upes (motīvs, kas parādās Bībelē).
- Svētību un lāstu saraksts. Liecinieki – dievi – svētīs vai nolādēs vasali un viņa pavalstniekus atkarībā no tā, vai tie pakļausies līgumam.
- Rituāla veikšana, lai noslēgtu līgumu un to īstenotu. Parasti upurēja kādu dzīvnieku. Šis dzīvnieks simbolizēja vasali: tāpat kā nogalina dzīvnieku, arī vasalis un viņa pavalstnieki tiks nogalināti, ja tie lauzīs zvērestu.
Asīriešu uzticības zvēresti
Ir atrasti arī līgumi no Jaunasīriešu impērijas perioda (900.–600. g. pirms Kristus). Tie atšķiras no hetu līgumiem: tie ir mazāk izsmalcināti un nav tik sīki izstrādāti. Tiem trūkst dažu elementu, piemēram, vēsturiskā prologa un svētību. Tomēr ir daudz lāstu. Šķiet, ka šīs derības ir uzspiestas tikai ar militāru spēku. Nerodas iespaids, ka tās balstītas uz savstarpēju uzticēšanos, kā tas ir hetu līgumos.
