Savā derībā ar Ābrahāmu Dievs dod Ābrahāmam solījumu: viņš būs daudzu tautu tēvs, un viņa pēcnācējiem tiks dota Kanaānas zeme. Bībelē ir divi stāsti par derību ar Ābrahāmu: 1. Mozus 15 un 1. Mozus 17:1–14.
Cepeškrāsns un liesmojoša lāpa
1. Mozus 15 Dievs Ābramam apsola, ka viņam būs dēls un ka viņam tiks dota Kanaānas zeme. Ābrams lūdz Dievam pierādījumu, ka šis apsolījums piepildīsies. Atbildot uz Ābrama lūgumu, Dievs liek viņam nokaut vairākus dzīvniekus. Ābrams sadala dzīvniekus uz pusēm un noliek pusītes vienu otrai pretī. Naktī viņš redz kūpošu cepeškrāsniņu un to, kā pa vidu caur sadalītajiem dzīvnieku gabaliem iziet liesmojoša lāpa. Tādā veidā Dievs viņam parāda, ka Viņš turēs savu solījumu.
Šis teksta fragments balstās uz senu rituālu, kuru izmantoja derības noslēgšanai. Personu, kas bija devusi solījumu, attēloja pārdalītais upurdzīvnieks: ja viņš neturētu savu solījumu, tad viņu sagaidītu tāds pats liktenis kā šo upurdzīvnieku.
Apgraizīšana kā derības zīme
Arī 1. Mozus 17 Dievs slēdz derību ar Ābramu un apsola viņam daudzus pēcnācējus un Kanaānas zemi īpašumā. Kā šīs derības zīme un lai derību apstiprinātu, visiem Ābrama vīriešu kārtas pēcnācējiem ir jābūt apgraizītiem.
Nozīme terminam “derība”
Termins “derība” parasti (arī Vecajā Derībā) attiecas uz vienošanos starp divām pusēm. Tomēr gadījumā, kad Dievs slēdz derību ar Ābrahāmu, šim vārdam ir cita nozīme. Šeit tā vairāk nozīmē noteiktu privilēģiju piešķiršanu. Tas vairāk līdzinās hartām, kuras zināmas seno laiku Tuvajos Austrumos. Ķēniņi tās izmantoja, lai piešķirtu privilēģijas, varu vai īpašumus pavalstniekiem, kas to bija pelnījuši.
