Daniēla grāmatā aprakstītie stāsti norisinās Bābeles trimdas laikā – pēc tam, kad ķēniņš Nebūkadnecars 586. g. pirms Kristus bija sagrāvis Jeruzālemi.
Grāmatas nosaukums
Šī grāmata nosaukta tās galvenā varoņa Daniēla vārdā.
Saturs
Daniēla grāmata iesākas ar sešiem stāstiem, kuru darbības vieta ir Bābeles vai Persijas/Mēdijas galmi. Šie stāsti norisinās ķēniņu Nebūkadnecara, Bēlšacara un Dārija valdīšanas laikā. Jūdas trimdiniekam Daniēlam tiek piešķirta svarīga vieta galmā. Viņš ir pazīstams ar savu gudrību un spriešanas spējām.
Grāmatas otrā daļa apraksta to, kā Daniēls saņem četras vīzijas. Tas notiek ķēniņu Bēlšacara, Dārija un Kīra valdīšanas laikā. Šīs vīzijas simbolizē senās pasaules vēstures gaitu, un tajās ietverti noslēpumaini tēli un valoda. Šī grāmatas daļa ir apokaliptiskās literatūras piemērs.
Tēmas
Daniēla grāmatā ir vairākas tēmas:
- Tēma par sveštautieti, kuram piešķir augstu amatu galmā un kurš sniedz padomus valdniekam. Tā ir tā pati tēma, kas parādās stāstos par Jāzepu (1. Mozus 37–50).
- Galma intrigu tēma: citi galminieki ir greizsirdīgi uz veiksmīgo sveštautieti un cenšas panākt viņa krišanu.
- Vīzijās ir daudz simboliskās numeroloģijas. Domājams, ka tā laika lasītāji saprata simboliku tādiem izteicieniem kā “septiņdesmit gadi” vai “laiks, divi laiki un puslaiks”, to slēptās norādes uz tā laika notikumiem.
Raksturojums
Stāstiem ir noslīpēts stils. Tajos ir daudz dīvainu tēlu un dažādas valstis attēlotas kā dažādi dzīvnieki.
Daļa Daniēla grāmatas nav uzrakstīta ebreju valodā, bet gan aramiešu valodā (Daniēla 2:4–7:28).
Atrašanās vieta Bībelē
Daudzos Bībeles izdevumos Daniēla grāmata ir novietota pie pravietiskajām grāmatām aiz Ecēhiela grāmatas. Tanahā Daniēla grāmata tiek uzskatīta par vienu no Rakstiem (Ketuvim – ebr. val.). Tur tā ir ievietota starp Esteres grāmatu un Ezras grāmatu.
Daniēla grāmata: uzbūve
Daniēla grāmatu var iedalīt divās galvenajās daļās. Pirmajā daļā ir stāsti, bet otrā daļa ir apokaliptiska un pilna ar vīzijām.
Daniēla 1–6
Daniēla grāmatas 1.–6. nodaļā ir atrodami stāsti par Daniēlu un viņa draugiem. Tie bija dievbijīgi ebreji ar augstiem amatiem Nebūkadnecara un viņa pēcteču galmā. Daniēls ir īpaši apveltīts ar gudrību. Viņš to parāda, piemēram, izskaidrojot sapni (Daniēla 2) un noslēpumainu vēstījumu (Daniēla 5).
Daniēlu un viņa draugus apdraud pārējo galminieku intrigas. Taču viņus arī aizsargā Dievs un glābj no nāves degošā ceplī (Daniēla 3) un lauvu bedrē (Daniēla 6).
Daniēla 7–12
Daniēla grāmatas 7.–12. nodaļai sniedz Daniēla vīziju aprakstus. Šīs vīzijas parāda vēstures gaitu. Pirmajā vīzijā (Daniēla 7) parādās četri zvēri. Tie simbolizē tā laika pasaules lielās ķēniņvalstis. Vīzijā pieminēts arī sirmgalvis, kurš ieņem savu vietu tronī, un kāds mākoņu ieskauts, kurš izskatījās “itin kā cilvēka dēls”.
Otrajā vīzijā (Daniēla 8) ir aprakstīta cīņa starp aunu un āzi. Auns simbolizē Persijas impēriju, bet āzis – Grieķijas impēriju.
Trešajā vīzijā (Daniēla 9) ir aprakstīta eņģeļa Gabriela ierašanās. Viņš Daniēlam izskaidro viņa tautas un Jeruzālemes nākotni.
Pēdējā vīzijā (Daniēla 10–12), lai sniegtu pārskatu par vēsturiskajiem notikumiem, kas norisinājās, sākot ar Persijas impērijas perioda sākumu līdz pat Antioham Epifānam, izmantota noslēpumaina valoda.
Daniēla grāmata: sarakstīšanas laiks
Daniēla grāmatā aprakstītie notikumi norisinājās Bābeles trimdas laikā.
Tradicionālais uzskats par sarakstīšanas laiku
Tradicionāli šī grāmata tiek datēta ar trimdas laiku. Pēc tam kad Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars 586. g. pirms Kristus bija iekarojis un iznīcinājis Jeruzālemi, Jūdas tautas augstākie sabiedrības slāņi atradās trimdā Bābelē.
Mūsdienu uzskats par sarakstīšanas laiku
Mūsdienās lielākā daļa zinātnieku neuzskata, ka Daniēla grāmata ir sarakstīta Bābeles trimdas laikā. Pie šāda secinājuma viņi nonākuši, izpētot gan vēsturi, gan grāmatas valodu un stilu.
Vispārējais uzskats mūsdienās ir tāds, ka šī grāmata tās pašreizējā formā radusies 2. gs. pirmajā pusē pirms Kristus, ap 165. g. pirms Kristus. Tas ir tāpēc, ka grāmatas autors demonstrē pamatīgas zināšanas vēsturē, sākot ar Aleksandra Lielā nāvi (323. g. pirms Kristus) līdz pat Antioha Epifāna (175.–164. g. pirms Kristus) valdīšanai.
Grāmatas fonā ir Makabeju sacelšanās. Viņi cīnījās pret nežēlīgo grieķu valdnieku Antiohu Epifānu, galvenokārt saceļoties pret grieķu pieaugošo ietekmi uz ebreju pielūgsmi un kultūras tradīcijām.
Daniēla grāmatas autors neraksta atklāti par šo pretestību, bet, lai pierādītu savu viedokli, slepus izmanto stāstus no agrākiem laikiem.
