1 Uzklausiet, mani bērni, sava tēva pamācības, ievērojiet, ka jūs mācītos un kļūtu gudri! 2 Jo es dodu jums labu pamācību: neatmetiet manus baušļus! 3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais. 4 Un viņš mācīja mani un teica:"Lai tava sirds uzņem manus vārdus! Turi manus baušļus, tad tu dzīvosi. 5 Pieņemies gudrībā, pieņemies prātā, neaizmirsti un neatkāpies no manas mutes vārdiem! 6 Nepamet gudrību, tad tā tevi pasargās; mīli to, tad tā tevi paglābs. 7 Jo īstās gudrības sākums ir, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkiem ir mīļāka par visiem labumiem kopā! 8 Centies to augsti cienīt, tad tevi paaugstinās un iecels godā, ja vien tu to mīlestībā spiedīsi sev pie sirds. 9 Tā daiļi greznos tavu galvu un izdaiļos tevi ar diženu vainagu." 10 Tad uzklausi mani, mans dēls, un iegaumē manu runu, tad tavu dzīves gadu skaits kļūs jo liels. 11 Es vedīšu tevi pa gudrības ceļu, es izvedīšu tevi uz pareizās stigas, 12 lai, kad tu iesi, tavs gājums tev nekļūtu nepatīkams, un, kad tu skriesi, lai tava kāja nekur neapdauzītos. 13 Turies cieši pie pamācības, neatkāpies no tās; glabā to, jo tā ir tava dzīvība. 14 Neej pa bezdievju tekām un neuzej uz ļaunu cilvēku ceļa! 15 Lai tas aizlokās projām no tevis, un neej pa to; vairies no tā un ej tam secen! 16 Jo viņi neaiziet gulēt, iekāms viņi nav ko ļaunu nodarījuši; viņiem nenāk miegs, iekāms viņi nav nodarījuši kādu zaudējumu. 17 Jo viņi pārtiek no bezdievīgo maizes un dzer negantības vīnu. 18 Bet taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena. 19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsa; viņi nezina, pār ko tie kritīs. 20 Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! 21 Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! 22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. 23 Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība! 24 Vairi projām no sevis negantību teicēju mutes, un arī lai paļātāju mutes ir tālu projām no tevis! 25 Lai tavas acis raugās taisni uz priekšu, un lai tavu acu plakstiņi raudzītos taisni tavā priekšā. 26 Apsver savu kāju soļus, tad tu droši virzīsies uz priekšu! 27 Negriezies ne pa labi, ne pa kreisi; virzi savas kājas projām no ļauna!
1 Uzklausiet, mani bērni, sava tēva pamācības, ievērojiet, ka jūs mācītos un kļūtu gudri! 2 Jo es dodu jums labu pamācību: neatmetiet manus baušļus! 3 Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais. 4 Un viņš mācīja mani un teica:"Lai tava sirds uzņem manus vārdus! Turi manus baušļus, tad tu dzīvosi. 5 Pieņemies gudrībā, pieņemies prātā, neaizmirsti un neatkāpies no manas mutes vārdiem! 6 Nepamet gudrību, tad tā tevi pasargās; mīli to, tad tā tevi paglābs. 7 Jo īstās gudrības sākums ir, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkiem ir mīļāka par visiem labumiem kopā! 8 Centies to augsti cienīt, tad tevi paaugstinās un iecels godā, ja vien tu to mīlestībā spiedīsi sev pie sirds. 9 Tā daiļi greznos tavu galvu un izdaiļos tevi ar diženu vainagu." 10 Tad uzklausi mani, mans dēls, un iegaumē manu runu, tad tavu dzīves gadu skaits kļūs jo liels. 11 Es vedīšu tevi pa gudrības ceļu, es izvedīšu tevi uz pareizās stigas, 12 lai, kad tu iesi, tavs gājums tev nekļūtu nepatīkams, un, kad tu skriesi, lai tava kāja nekur neapdauzītos. 13 Turies cieši pie pamācības, neatkāpies no tās; glabā to, jo tā ir tava dzīvība. 14 Neej pa bezdievju tekām un neuzej uz ļaunu cilvēku ceļa! 15 Lai tas aizlokās projām no tevis, un neej pa to; vairies no tā un ej tam secen! 16 Jo viņi neaiziet gulēt, iekāms viņi nav ko ļaunu nodarījuši; viņiem nenāk miegs, iekāms viņi nav nodarījuši kādu zaudējumu. 17 Jo viņi pārtiek no bezdievīgo maizes un dzer negantības vīnu. 18 Bet taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena. 19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsa; viņi nezina, pār ko tie kritīs. 20 Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! 21 Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! 22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. 23 Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība! 24 Vairi projām no sevis negantību teicēju mutes, un arī lai paļātāju mutes ir tālu projām no tevis! 25 Lai tavas acis raugās taisni uz priekšu, un lai tavu acu plakstiņi raudzītos taisni tavā priekšā. 26 Apsver savu kāju soļus, tad tu droši virzīsies uz priekšu! 27 Negriezies ne pa labi, ne pa kreisi; virzi savas kājas projām no ļauna!
