1 Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagrauj. 2 Kas To Kungu bīstas, tas staigā pa īsto dzīves stigu, bet, kas Viņu nicina, tas ir uz nepareiza ceļa. 3 Neprašu mutē ir rīkste viņu lepnībai, bet gudrie savas mutes vārdus lieto ar apdomu. 4 Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet, kur vērsis darbīgs, tur daudz ienākumu. 5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks stāsta nekautrīgus melus. 6 Smējējs meklē gudrību, bet to neatrod, sapratīgam turpretī iegūt pareizu atziņu ir viegli. 7 Ej projām no ģeķa, jo tu neko no viņa neiemācīsies! 8 Sapratīga vīra gudrība ir tā, ka viņš neko savā ceļā neatstāj neievērotu, bet nejēgu ģeķība ir pašapmāns. 9 Ģeķi mīl jokot ar grēku upuri, bet starp sapratīgajiem mitīs taisnība. 10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un neviens svešinieks nevar pilnīgi iejusties tās priekos. 11 Bezdievīgo nams tiks izdeldēts, bet rimto būdiņa zaļos. 12 Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē. 13 Arī smiedamās sirds var sērot, un priekiem seko bēdas. 14 Nesavaldīgam cilvēkam notiks pēc viņa rīcības veida, bet krietnais stāvēs pār viņu. 15 Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus. 16 Zinīgais baidās un izvairās no ļauna, nepraša turpretī, ne par ko nebēdādams, drāžas tik cauri. 17 Ātrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs. 18 Nesapratīgie manto muļķību, bet gudro vainagojums ir apdomīga un uzmanīga rīcība. 19 Ļaunajiem jānoliecas labo priekšā, un bezdievjiem jāpieliec galva taisno vārtos. 20 Nabadzīgo ienīst pat viņa draugs, bet tādi, kuri bagātos mīl, ir daudz. 21 Kas savu tuvāko nicina, tas grēko, bet svētīgs ir tas, kas iežēlojas par nelaimīgiem. 22 Kas lolo viltu un perina ļaunus nolūkus, tie pievilsies, bet, kas labi domā, tie visur piedzīvos pret sevi labvēlību un uzticību. 23 Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums. 24 Zinīgajiem viņu bagātība ir goda pilns vainags, bet neprašu negudrība tāda pati negudrība arī paliek. 25 Patiess liecinieks ir dzīvības glābējs, bet, kas melus runā, ir nepatiess liecinieks. 26 Kas To Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti. 27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem. 28 Kur valdniekam daudz kara tautas, tur viņa godība jo lielāka, bet, kur kara pulku maz, tur stāvoklis valdniekam rada bažas. 29 Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību. 30 Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos. 31 Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet, kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu. 32 Bezdievīgais savā nelaimē iet viegli bojā, bet taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts. 33 Sapratīga cilvēka sirdī gudrība dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji. 34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods. 35 Gudrs kalps jo labi patīk savam ķēniņam, bet nelietīgam kalpam draud viņa dusmas.
1 Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagrauj. 2 Kas To Kungu bīstas, tas staigā pa īsto dzīves stigu, bet, kas Viņu nicina, tas ir uz nepareiza ceļa. 3 Neprašu mutē ir rīkste viņu lepnībai, bet gudrie savas mutes vārdus lieto ar apdomu. 4 Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet, kur vērsis darbīgs, tur daudz ienākumu. 5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks stāsta nekautrīgus melus. 6 Smējējs meklē gudrību, bet to neatrod, sapratīgam turpretī iegūt pareizu atziņu ir viegli. 7 Ej projām no ģeķa, jo tu neko no viņa neiemācīsies! 8 Sapratīga vīra gudrība ir tā, ka viņš neko savā ceļā neatstāj neievērotu, bet nejēgu ģeķība ir pašapmāns. 9 Ģeķi mīl jokot ar grēku upuri, bet starp sapratīgajiem mitīs taisnība. 10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un neviens svešinieks nevar pilnīgi iejusties tās priekos. 11 Bezdievīgo nams tiks izdeldēts, bet rimto būdiņa zaļos. 12 Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē. 13 Arī smiedamās sirds var sērot, un priekiem seko bēdas. 14 Nesavaldīgam cilvēkam notiks pēc viņa rīcības veida, bet krietnais stāvēs pār viņu. 15 Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus. 16 Zinīgais baidās un izvairās no ļauna, nepraša turpretī, ne par ko nebēdādams, drāžas tik cauri. 17 Ātrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs. 18 Nesapratīgie manto muļķību, bet gudro vainagojums ir apdomīga un uzmanīga rīcība. 19 Ļaunajiem jānoliecas labo priekšā, un bezdievjiem jāpieliec galva taisno vārtos. 20 Nabadzīgo ienīst pat viņa draugs, bet tādi, kuri bagātos mīl, ir daudz. 21 Kas savu tuvāko nicina, tas grēko, bet svētīgs ir tas, kas iežēlojas par nelaimīgiem. 22 Kas lolo viltu un perina ļaunus nolūkus, tie pievilsies, bet, kas labi domā, tie visur piedzīvos pret sevi labvēlību un uzticību. 23 Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums. 24 Zinīgajiem viņu bagātība ir goda pilns vainags, bet neprašu negudrība tāda pati negudrība arī paliek. 25 Patiess liecinieks ir dzīvības glābējs, bet, kas melus runā, ir nepatiess liecinieks. 26 Kas To Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti. 27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem. 28 Kur valdniekam daudz kara tautas, tur viņa godība jo lielāka, bet, kur kara pulku maz, tur stāvoklis valdniekam rada bažas. 29 Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību. 30 Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos. 31 Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet, kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu. 32 Bezdievīgais savā nelaimē iet viegli bojā, bet taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts. 33 Sapratīga cilvēka sirdī gudrība dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji. 34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods. 35 Gudrs kalps jo labi patīk savam ķēniņam, bet nelietīgam kalpam draud viņa dusmas.
