1 Un notika, ka ķēniņa Dārija ceturtajā valdīšanas gadā, devītā mēneša, kas saucas kislevs, ceturtajā dienā Tā Kunga vārds nāca pār Cahariju, 2 kad Bēteles iedzīvotāji sūtīja Sareceru un Regem-Melehu kopā ar viņu pavadoņiem, lai viņi aizlūgtu Tā Kunga priekšā 3 un liktu priesteriem, kas bija Tā Kunga Cebaota namā, un praviešiem atbildēt uz šādu jautājumu: vai mums vēl jāskumst un jāraud un arī jāgavē piektajā mēnesī, kā mēs to esam darījuši jau tik daudz gadu? 4 Un notika, ka pār mani nāca Tā Kunga Cebaota vārds: 5 "Sludini ļaudīm visā zemē un priesteriem un saki tā: kad jūs gavējāt un sērojāt piektajā un septītajā mēnesī visus šos septiņdesmit gadus, vai tad jūs Manis dēļ tā gavējāt? 6 Vai kad jūs ēdāt un dzērāt, vai jūs neēdāt un nedzērāt paši savā labā? 7 Vai tad šie nav tie baušļi, ko Tas Kungs ir licis sludināt arī agrākiem praviešiem, kad Jeruzāleme vēl dzīvoja mierā un kad tajā līdz ar apkārtējām pilsētām valdīja pilnība un ļaudis dzīvoja arī no pilsētas uz dienvidiem un ielejās?" 8 Un atkal nāca Tā Kunga vārds pār Cahariju: 9 "Tā saka Tas Kungs Cebaots: spriediet taisnu tiesu, un lai ikviens parāda pret savu brāli mīlestību un žēlsirdību! 10 Un nedariet pāri atraitnēm, bāriņiem, svešiniekiem un nabagiem, un neturiet ļauna savā sirdī cits pret citu!" 11 Bet viņi to neievēroja, palika nepaklausīgi, negribēja uzņemties nekādu jūgu un aizbāza savas ausis, lai neko nedzirdētu, 12 un nocietināja savas sirdis kā akmeni, lai viņi nedzirdētu nedz bauslību, nedz vārdus, ko Tas Kungs Cebaots tiem deva, ar Savu Garu likdams tos sludināt agrākiem praviešiem. Tādēļ arī bija nākušas pār viņiem Tā Kunga Cebaota tik lielās dusmas. 13 "Kā tie neklausīja, kad Es saucu," saka Tas Kungs Cebaots, "tā tagad Es neklausīšu, kad tie sauc! 14 Tāpēc Es viņus izkaisīju starp visām svešām tautām, kas viņus nepazina, un zeme aiz viņiem palika tukša, tā ka neviens tur vairs neklejo, un tā labā un mīlīgā zeme kļuvusi par neauglīgu kailatni."
Taisnīgumu un žēlsirdību, nevis viltus gavēšanu
1 Ķēniņa Dārija ceturtajā valdīšanas gadā Kunga vārds nāca pār Zahariju, tas notika devītā mēneša ceturtajā dienā. 2 Tad bētelieši sūtīja Sareceru kopā ar Regemmelehu un viņu vīriem, lai tie lūgtu Kungu 3 un teiktu priesteriem, kas bija Pulku Kunga namā, un praviešiem: vai piektajā mēnesī mums jāraud un jāgavē, kā esam darījuši jau gadiem?
4 Tad pār mani nāca Pulku Kunga vārds:
5 “Saki visas zemes ļaudīm un priesteriem tā:
jūs gan badojāties un sērojāt
piektajā un septītajā mēnesī
visus septiņdesmit gadus –
bet vai badojāties manis dēļ?
6 Kad ēdāt un dzērāt,
vai neēdāt un nedzērāt sevis dēļ?
7 Vai šie nav vārdi, ko Kungs sludinājis caur iepriekšējiem praviešiem, kad Jeruzāleme dzīvoja labklājībā kopā ar visām pilsētām, kas tai bija apkārt, kad gan dienvidi, gan zemiene bija apdzīvota?!”
8 Tad pār Zahariju nāca Kunga vārds:
9 “Tā saka Pulku Kungs:
spriediet taisnu tiesu,
esiet laipni un līdzjūtīgi viens pret otru –
10 neapspiediet atraitni un bāreni, svešinieku un nabago!
Ļaunu viens pret otru sirdī nedomājiet!”
11 Bet tie liedzās klausīt, sprands tiem sakumpa spītā, ausis tie aizbāza, lai nedzirdētu. 12 Sirdis nocietināja kā akmeni, lai nevajadzētu klausīties bauslību un vārdus, ko Pulku Kungs sūtīja savā Garā caur iepriekšējiem praviešiem – tādēļ no Pulku Kunga nāca lielas dusmas. 13 “Kad sauca, tie nedzirdēja, kad paši sauks, tad arī es nedzirdēšu!” saka Pulku Kungs. 14 “Vētrā tos aiztriecu svešās tautās, ko tie nepazīst; zeme, ko tie pameta, tika izdeldēta, ka neviens tur pat nerādās! Tīkamā zeme kļuvusi par postažu!”
