Lūgšana par dzīvību un labo slavu
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma. 2 Klausi, Dievs, manu balsi, kad es žēlojos, pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām! 3 Apslēp mani no ļaunu ļaužu nodomiem, no ļaundaru trakošanas, 4 kuri trin savas mēles kā zobenu un raida kā bultas savus rūgtos vārdus, 5 lai slepeni šautu uz nenoziedzīgo; viņi šauj piepeši un nebaidās. 6 Viņi iedrošina sevi uz ļaunu, viņi norunā, ka slepeni izliks lamatas, un domā: kas to redzēs? 7 Viņi izgudro visādas blēdības: mēs esam gatavi; nodoms ir labi apsvērts! Un cilvēka sirdi un prātu neviens nevar izdibināt. 8 Bet Dievs ar Savu bultu viņus ķers piepeši, tad viņiem gan sāpēs. 9 Viņu pašu mēle būs par iemeslu viņu krišanai, lai krata galvas visi, kas to redzēs. 10 Tad bīsies visi cilvēki, un viņi atzīs to par Dieva darbu un sapratīs, kāds ir šis Viņa darbs. 11 Bet taisnais priecāsies par To Kungu un atradīs pie Viņa glābiņu; un visi sirdī taisnie teiks sevi laimīgu esam.
Lūgšana pret slepeniem naidniekiem
1 Korvedim. Dāvida psalms.
2 Dzirdi, Dievs, manu balsi, kad sūdzos,
no naidnieku briesmām pasargā mani,
3 paslēp mani no kaitnieku pulka, nekrietno pūļa,
4 tie kā zobenu asina sev mēli,
vērš savas bultas – rūgtus vārdus,
5 no slēptuves piepeši šauj uz krietno,
šauj uz viņu, pat nebaidās!
6 Cieši kopā tie turas uz ļaunu,
tie runā, kā slazdus izlikt,
saka: kurš ieraudzīs mūs? –
7 Tie sagudro nekrietnības:
dabūjām gatavu smalku stiķi –
dziļi paslēpta cilvēka sirds!
8 Bet Dievs šaus tiem bultu,
acumirklī tos ievainos!
9 Viņš liks tiem klupt viņu mēles dēļ,
visi, kas to redzēs, iztrūkušies bēgs.
10 Tad visi bīsies un teiks Dieva darbus,
ko viņš veicis, tie sapratīs.
11 Taisnais līksmos par Kungu
un patversies pie viņa!
Sirdsskaidrie dziedās slavu!
