Ilgas pēc Dieva
1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām. 2 Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis! 3 Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur es varēšu parādīties Dieva vaiga priekšā? 4 Manas asaras ir mana barība dienām un naktīm, tādēļ ka vienmēr ļaudis uz mani saka: kur ir tavs Dievs? 5 Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū. 6 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam! 7 Mana dvēsele ir izmisusi, tāpēc es Tevi pieminu, būdams gan zemēs pie Jordānas un Hermona kalnāja, gan arī Micarkalnā. 8 Vieni plūdi nomaina otrus plūdus, Taviem ūdeņiem krācot; visas Tavas bangas un Tavi viļņi iet pāri par manu galvu. 9 Dienā es saucu:"Kungs, neliedz man Savu žēlastību!" Un naktī es raidu savu dziesmu, savu lūgšanu pie savas dzīvības Dieva. 10 Es saucu uz Dievu: "Mana stiprā klints, kāpēc Tu mani esi aizmirsis? Kāpēc mans gājiens norit ciešanās un ienaidnieka spaidos?" 11 Galīgi salauzts jūtos visos savos locekļos, kad mani ienaidnieki mani nievā, kad viņi atkal un atkal uz mani saka:"Kur nu ir tavs Dievs?" 12 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
OTRĀ GRĀMATA
(PSALMI 42–72)
Ilgas pēc Dieva
1 Korvedim. Koraha dēlu dziesma pamācībai.
2 Kā briedis alkst pēc ūdens upēm,
tā mana dvēsele alkst tevis, Dievs!
3 Slāpst man dvēsele pēc Dieva,
pēc dzīvā Dieva!
Kad nākšu un redzēšu Dievu vaigā?
4 Manas asaras ir mana maize dienu un nakti!
Tie saka man visu dienu: kur ir tavs Dievs? –
5 Es atveru savu sirdi un atceros,
kā gāju kopā ar daudziem, devos uz Dieva namu –
līksmi gavilējot un slavējot svētceļnieku pulkā!
6 Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī?
Gaidi uz Dievu, es atkal slavēšu viņu,
manu glābiņu un manu Dievu!
7 Mana dvēsele nomākta manī, tāpēc saucu tevi
no Jordānas zemes un Hermona kalna, no Micāra kalna.
8 Dzelme sauc dzelmei tavu slūžu dārdos,
visas tavas brāzmas un bangas gāžas pār mani!
9 Dienā Kungs dāvās savu žēlastību,
un naktī mana dziesma būs ar mani,
lūgšana manas dzīvības Dievam.
10 Es sacīšu Dievam: mana klints!
Kāpēc tu aizmirsi mani?
Kāpēc es staigāju sērās, naidnieka vajāts?
11 Naidnieku nievas cērtas man kaulos,
kad tie saka man augu dienu: kur ir tavs Dievs? –
12 Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī?
Gaidi uz Dievu, es atkal slavēšu viņu,
savu glābiņu un savu Dievu!
