1 Kad Rahēle redzēja, ka viņa Jēkabam nedeva bērnus, tā sāka apskaust savu māsu un teica Jēkabam: "Gādā man bērnus, ja ne, es miršu." 2 Bet Jēkaba dusmas iekvēlojās pret Rahēli, un viņš sacīja: "Vai tad es esmu Dieva vietā, kas liedzis bērnus tavam klēpim?" 3 Tad tā teica viņam: "Lūk, mana kalpone Bilha, ej pie tās, lai tā dzemdē uz maniem ceļiem, lai man rastos caur viņu dzimums." 4 Un viņa tam deva Bilhu, savu kalponi, par sievu, un Jēkabs gāja pie tās. 5 Un Bilha tapa grūta un dzemdēja Jēkabam dēlu. 6 Un Rahēle sacīja: "Dievs man piešķīris tiesu un ir paklausījis mani, un devis man dēlu." Tādēļ viņa nosauca tā vārdu: Dans . 7 Un Bilha, Rahēles kalpone, tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam otru dēlu. 8 Un Rahēle sacīja: "Es esmu izcīnījusi Dieva cīņu ar savu māsu un esmu uzvarējusi." Un viņa nosauca tā vārdu: Naftalis . 9 Kad Lea redzēja, ka ir pārstājusi dzemdēt, tā ņēma savu kalponi Zilfu un deva to Jēkabam par sievu. 10 Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam dēlu. 11 Un Lea teica: "Laime nāk," - un nosauca tā vārdu: Gads . 12 Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja otru dēlu Jēkabam. 13 Un Lea teica: "Es - laimīgā, jo mani teiks laimīgu visas sievas." Un tā nosauca viņa vārdu: Ašers . 14 Un kādu dienu Rūbens nāca ap kviešu pļaujamo laiku un atrada tīrumā mīlestības ābolus, un viņš tos atnesa savai mātei Leai. Tad Rahēle sacīja Leai: "Dod man kādu no sava dēla mīlestības āboliem." 15 Tā teica: "Vai tad nav vēl diezgan, ka tu man esi atņēmusi manu vīru, tagad tu gribi paņemt arī mana dēla mīlestības ābolus?" Tad Rahēle sacīja: "Lai tad arī viņš guļ pie tevis šonakt tava dēla mīlestības ābolu dēļ." 16 Un Jēkabs nāca vakarā no tīruma; tad Lea gāja tam pretī un sacīja viņam: "Tev jānāk pie manis, jo es tevi esmu pirktin nopirkusi par sava dēla mīlestības āboliem." Un viņš ar to gulēja tanī naktī. 17 Un Dievs paklausīja Leu, un tā tapa grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu. 18 Un Lea sacīja: "Dievs man ir atmaksājis to, ka es esmu devusi savu kalponi savam vīram." Un viņa nosauca tā vārdu: Isašars . 19 Un Lea atkal tapa grūta un dzemdēja Jēkabam sesto dēlu. 20 Un Lea sacīja: "Dievs mani pieminējis ar labu piemiņu, dodams dāvanu; nu reiz mans vīrs cienīs mani, jo es tam esmu dzemdējusi sešus dēlus." Un viņa nosauca tā vārdu: Zebulons . 21 Un pēc tā viņa dzemdēja meitu un nosauca viņas vārdu: Dīna. 22 Tad Dievs pieminēja Rahēli un paklausīja viņu, atverot tās klēpi. 23 Un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: "Dievs man ir atņēmis manu kaunu." 24 Un viņa nosauca viņa vārdu: Jāzeps , sacīdama: "Lai Tas Kungs man pieliek vēl vienu dēlu." 25 Un notika, pēc tam kad Rahēle bija dzemdējusi Jāzepu, Jēkabs sacīja Lābanam: "Atlaid mani! Es gribu iet uz savu vietu savā zemē. 26 Dod man manas sievas un manus bērnus, jo es tev par viņām esmu kalpojis, un es gribu doties ceļā; tu jau zini manu kalpošanu, ko esmu tev kalpojis." 27 Bet Lābans sacīja viņam: "Kaut es būtu atradis labvēlību tavās acīs; no zīmēm esmu nopratis, ka Tas Kungs mani ir svētījis tevis dēļ." 28 Un viņš sacīja: "Prasi man savu algu, un es to došu." 29 Un tas sacīja viņam: "Tu zini, kā es tev esmu kalpojis un kā tavs ganāmpulks pieaudzis manā laikā. 30 Jo maz tev bija, pirms es atnācu, bet tas pieauga vairumā, un Tas Kungs tevi svētījis manu soļu dēļ. Bet tagad - kad lai es sāku gādāt arī par savu namu?" 31 Un viņš sacīja: "Ko lai es tev dodu?" Un Jēkabs sacīja: "Tev man nekā nav jādod. Ja tu man darīsi kādu lietu, es atkal ganīšu un sargāšu tavus sīklopus. 32 Es šodien apstaigāšu visus tavus sīklopus. Atšķir no tiem visas avis, kas ir raibas vai lāsainas, un visus melnos starp jēriem un lāsainās un raibās kazu starpā. Tā lai ir mana alga. 33 Un mana taisnība lai dod liecību par mani nākamā laikā, kad nāksi pārbaudīt manu algu: kas nav raiba vai lāsaina starp kazām vai melns starp jēriem, to uzskati par manis zagtu." 34 Un Lābans sacīja: "Labi, lai notiek, kā tu esi sacījis." 35 Un viņš atšķīra tanī dienā raibos un lāsainos āžus un visas raibās un lāsainās kazas, visus, kam bija kāds baltums, un ikvienu melno starp jēriem un deva tos savu dēlu rokās. 36 Un viņš lika atstarpi triju dienu gājumā starp Jēkabu un sevi, un Jēkabs ganīja pārējos Lābana sīklopus. 37 Un Jēkabs ņēma svaigus dzinumus no apsēm, mandeļu kokiem un platānu kļavām un izdrāza baltas svītras, atsegdams baltumu, kāds bija rīkstēm. 38 Un šīs rīkstes, kuras viņš bija nomizojis, viņš lika sīklopu priekšā ūdens tvertnēs un dzirdināmās silēs, pie kurām sīklopi nāca dzert, ka tie, nākdami dzert, apietos. 39 Un sīklopi apgājās pār šīm rīkstēm, un tiem atnesās raibi, svītraini un lāsaini jēri un kazlēni. 40 Bet šos jērus Jēkabs atšķīra un vērsa visus sīklopu purnus uz svītrainajiem un melnajiem starp Lābana sīklopiem. Un viņš lika savus ganāmpulkus atsevišķi un nepievienoja tos Lābana sīklopiem. 41 Un vienmēr, kad spēcīgākie sīklopi apgājās, Jēkabs lika rīkstes sīklopu priekšā ūdens tvertnēs, lai tie pār šīm rīkstēm apietos. 42 Bet, vājākiem sīklopiem apejoties, viņš nelika tās; un tā vājākie sīklopi palika Lābanam, bet stiprākie Jēkabam. 43 Tā šis vīrs kļuva ļoti bagāts, jo tam bija daudz sīklopu, kalpoņu, kalpu, kamieļu un ēzeļu.
1 Kad Rāhēle redzēja, ka viņa nevar Jēkabam dzemdēt, Rāhēle apskauda savu māsu un teica Jēkabam: “Gādā man dēlus, un, ja ne, tad es miršu!” 2 Bet Jēkabs iesvilās dusmās pret Rāhēli un teica: “Vai es Dieva vietā, kas tavam klēpim liedzis augli?” 3 Un viņa teica: “Re, mana kalpone Bilha, ej pie viņas, lai viņa dzemdē man uz ceļgaliem, un man būs dēls, kaut caur viņu!” 4 Viņa deva tam savu kalponi Bilhu par sievu, un Jēkabs gāja pie tās. 5 Un Bilha kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam dēlu. 6 Rāhēle teica: “Dievs mani gan ir iztiesājis, bet ir arī mani sadzirdējis un devis man dēlu!” – tādēļ viņa to nosauca vārdā Dāns . 7 Un Bilha, Rāhēles kalpone, atkal kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam otru dēlu. 8 Rāhēle teica: “Varenu cīniņu izcīnīju ar savu māsu, taču es uzvarēju!” Un viņa to nosauca vārdā Naftālī . 9 Kad Lea redzēja, ka pati nedzemdēs, viņa ņēma savu kalponi Zilpu un deva to Jēkabam par sievu. 10 Un Leas kalpone Zilpa dzemdēja Jēkabam dēlu. 11 Lea teica: “Paveicās!” – un nosauca viņu vārdā Gāds . 12 Un Leas kalpone Zilpa dzemdēja Jēkabam otru dēlu. 13 Un Lea teica: “Mana laime, nu sievas teiks, ka es laimīga!” – un viņa nosauca viņu vārdā Ašērs . 14 Kādā kviešu pļaujas dienā Rūbens atrada laukā mīlas ābolus un atnesa tos savai mātei Leai. Un Rāhēle teica Leai: “Dod jel man kādu no tava dēla mīlas āboliem!” 15 Bet viņa tai teica: “Vai tev vēl maz, ka tu paņēmi manu vīru, ka tu vēl ņemsi mana dēla mīlas ābolus?” Un Rāhēle teica: “Lai tad viņš šonakt guļ ar tevi par tava dēla mīlas āboliem!” 16 Vakarā Jēkabs pārnāca no lauka, un Lea iznāca viņam pretī un teica: “Nāc pie manis, jo es tevi nolīgu par mana dēla mīlas āboliem!” Un tonakt viņš gulēja ar viņu. 17 Un Dievs uzklausīja Leu, un viņa kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu. 18 Un Lea teica: “Dievs deva man algu, jo es savam vīram devu savu kalponi!” Un viņa nosauca to vārdā Jisašhars . 19 Un Lea atkal kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam sesto dēlu. 20 Un Lea teica: “Dievs man devis labu dāvanu – tagad mans vīrs godās mani, jo es viņam esmu dzemdējusi sešus dēlus!” Un viņa nosauca to vārdā Zebulūns . 21 Pēc tam viņa dzemdēja meitu un nosauca to vārdā Dīna. 22 Un Dievs atcerējās Rāhēli, un Dievs viņu uzklausīja un atvēra viņas klēpi. 23 Viņa kļuva grūta, dzemdēja dēlu un teica: “Dievs noņēmis manu apsmieklu!” 24 Un viņa nosauca to vārdā Jāzeps , sacīdama: “Lai Kungs pieliek man vēl vienu dēlu!”
Jēkabs vairo savu bagātību
25 Kad Rāhēle bija dzemdējusi Jāzepu, Jēkabs teica Lābanam: “Atlaid mani, un es došos uz savu vietu, uz savu zemi! 26 Dod manas sievas un manus bērnus, par kuriem es tev esmu kalpojis, un es iešu, jo tu zini, cik daudz es tev esmu kalpojis!” 27 Un Lābans viņam teica: “Esi taču man vēlīgs! Es esmu pareģojis, ka Kungs mani ir svētījis tevis dēļ!” 28 Un tas teica: “Nosauc man savu algu, un es tev to došu!” 29 Jēkabs tam teica: “Tu zini, kā es tev esmu kalpojis un kādi manā laikā ir tapuši tavi lopi! 30 Jo pirms manis tev bija maz, bet tagad tev ir jo daudz, un, kam vien es ķēros klāt, tur Kungs tevi svētīja! Un nu – pa kuru laiku lai es uzceļu savu namu?” 31 Bet tas teica: “Ko lai es tev dodu?” Jēkabs teica: “Nedod man neko, tikai izdari man šādu lietu – un es atkal ganīšu un sargāšu tavas avis: 32 šodien es iziešu cauri visiem taviem lopiem un nošķiršu no tiem visus lāsainos un plankumainos, ikvienu melno no jēriem un ikvienu plankumaino un lāsaino no kazām – tā būs mana alga. 33 Un mana taisnība taps redzama nākamajās dienās, kad tu nāksi manas algas dēļ, kas man no tevis pienākas, – ikviena kaza, kas nebūs lāsaina vai plankumaina, un ikviens jērs, kas nebūs melns, – tie būs zagti!” 34 Un Lābans teica: “Nu labi! Lai būtu, kā tu teici!” 35 Un todien viņš nošķīra strīpainos un plankumainos āžus un visas lāsainās un plankumainās kazas, visas, kurām bija kāds baltums, un visus melnos jērus un atdeva saviem dēliem. 36 Un starp sevi un Jēkabu viņš nolika trīs dienu gājumu, un Jēkabs ganīja pārējās Lābana avis.
37 Jēkabs ņēma baltapses, mandeļu un platānas zarus un nomizoja tiem mizas, atplēsdams līdz baltumam. 38 Zarus, kurus bija nomizojis, viņš lika priekšā avīm kublos un ūdens silēs, kurp avis nāca dzert, un tās pārojās tur, kur nāca dzert. 39 Un avis pārojās pie zariem, un avīm dzima strīpaini, lāsaini un plankumaini jēri. 40 Jērus Jēkabs nošķīra un avju purnus grieza pret strīpainajiem un pret melnajiem Lābana ganāmpulkā; tā viņš uztaisīja ganāmpulku sev pašam un nošķīra to no Lābana avīm. 41 Un ik reizi, kad pārojās brangākās avis, Jēkabs lika kublos zarus avju priekšā, lai tās pārotos pie zariem, 42 bet, kad vājākās avis, tad nelika neko, un Lābanam palika vājākās, bet Jēkabam brangākās. 43 Un tam vīram viss ienācās brangi, un viņam bija daudz avju un kalpoņu, un kalpu, un kamieļu, un ēzeļu!
