1 Bet mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem. 2 Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam, viņam par labu, lai to celtu. 3 Jo arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu Sev pašam, bet kā rakstīts: to zaimi, kas Tevi apsmēja, krituši uz Mani. 4 Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību. 5 Bet Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca, lai jums dod vienādu prātu savā starpā Kristū Jēzū, 6 lai jūs vienprātīgi vienā mutē slavētu Dievu, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu. 7 Pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu. 8 Es gribu sacīt: Kristus ir kļuvis par kalpu apgraizītajiem Dieva patiesības dēļ, lai apstiprinātu tēviem dotos solījumus, 9 lai citas tautas slavētu Dievu par Viņa žēlastību, kā ir rakstīts: tāpēc es Tevi slavēšu tautu starpā un dziedāšu Tavam Vārdam. 10 Un citur: priecājieties, jūs tautas, kopā ar Viņa tautu. 11 Un vēl: slavējiet To Kungu, pasaules tautas, un uzgavilējiet Viņam, visi ļaudis! 12 Arī Jesaja vēl saka: nāks Isaja atvase un celsies kāds, lai valdītu pār tautām, uz Viņu tautas liks savu cerību. 13 Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā. 14 Bet es pats, mani brāļi, es par jums esmu pārliecināts, ka jūs paši jau esat krietni, apveltīti ar visu atziņu un spējīgi cits citu pamācīt. 15 Varbūt es mazliet pārdroši jums esmu rakstījis, gribēdams jums visu to atgādināt tās žēlastības vārdā, ko Dievs man devis, 16 lai es, būdams Kristus Jēzus kalps citām tautām, pildītu priestera pienākumus pie Dieva evaņģēlija, lai šīs tautas kļūtu Dievam par patīkamu Svētā Gara svētītu upuri. 17 Es teicu sevi laimīgu Dieva lietās Jēzū Kristū, 18 jo es iedrošinos stāstīt tikai par to, ko Kristus darījis caur mani, gan vārdos, gan darbos, vezdams pie ticības citas tautas, 19 Gara spēkā, varenām zīmēm un brīnumiem: sākot ar Jeruzālemi, es visapkārt līdz pat Illīrijai visur esmu izpildījis savu uzdevumu, pauzdams Kristus evaņģēliju. 20 Jo es esmu turējis par savu godu nest evaņģēliju tur, kur Kristus Vārds vēl nav pazīstams, lai neceltu namu uz sveša pamata, 21 bet kā ir rakstīts: redzēs tie, kam nebija sludināts par Viņu, un nāks pie atziņas, kas nebija dzirdējuši. 22 Šī paša iemesla dēļ bieži esmu ticis aizkavēts pie jums nākt. 23 Bet man tagad vairs nav vietas šajās zemēs, un es jau kopš daudz gadiem ilgojos pie jums nākt, 24 kad došos uz Spāniju, tad es ceru, ka ceļā uz turieni redzēšu jūs, un jūs mani vadīsit tālāk uz turieni, kad būšu papriekš daudzmaz baudījis prieku jūsu vidū. 25 Bet tagad es eju uz Jeruzālemi nest palīdzību svētajiem. 26 Jo Maķedonija un Ahaja lēmušas sūtīt kādu pabalstu nabagiem Jeruzālemes svēto starpā. 27 Tā viņas lēmušas, jo viņas arī tiem to parādā: jo, ja citas tautas kļuvušas to līdzdalībnieces garīgās lietās, viņām savukārt nākas kalpot tiem laicīgajās. 28 Kad nu šo darbu būšu pabeidzis un šo dāvanu būšu nodevis viņu rokās, es došos uz Spāniju, ceļā iegriezdamies pie jums. 29 Un es zinu, ka pie jums nonākdams, nākšu ar pilnu Kristus svētību. 30 Es jūs lūdzu, brāļi, mūsu Kunga Jēzus Kristus un Gara mīlestības vārdā, nāciet man palīgā savās aizlūgšanās Dieva priekšā, 31 ka tieku izglābts no neticīgajiem, kas ir Jūdejā, un ka svētie Jeruzālemē manu palīdzību uzņem ar labvēlību. 32 Lai es pie jums varētu ierasties ar priecīgu sirdi un, ja Dievs to gribēs, kopā ar jums varētu atspirgt. 33 Bet miera Dievs lai ir ar jums visiem. Āmen.
XV.
Pret cyta vōjumim jōir īcīteigam.
1 Mums styprajim ir pīnōkums byut īcīteigim pret nastyprūs vōjumim un mes nadreikstam dareit pēc sovas īgrybas. 2 Ikvīns nu mums sovam tyvōkajam lai ir pateikams un lai pamūdynoj uz lobu. 3 Arī Kristus pats nadareja pēc sovas īgrybas, bet gon kai stōv raksteits: Uz manis kreit tūs pasmōdēšonas, kas pasmōdej Tevi, 4 jo tys, kas stōv vacajūs Rokstūs, ir raksteits myusu pamōcēšonai, lai mums caur iztureibu un Rokstu īprīcynōjumu byutu cereiba. 5 Lai Dīvs, kas syuta iztureibu un īprīcynōšonu, dūd jums sovstarpejū sadareibu saskaņā ar Jezu Kristu, 6 lai jyus reizē vīnā bolsā gūdynōtu Dīvu, myusu Kunga Jezus Kristus Tāvu.
7 Tōpēc pījemit vīns ūtru Dīvam par gūdu tai, kai jyusus ir pījēmis Kristus, 8 jo es soku: Kristus ir palicis par apgraizeišonas kolpu Dīva patīseiguma dēļ, lai izpiļdeitu tū sūlejumu, kas tāvim beja dūts. 9 Un pogōni lai slavej Dīvu Jō žālsirdeibas dēļ, jo tai stōv raksteits: Tōpēc es Tevi (Kungs) slavēšu storp pogōnim un augsti teikšu tovu vōrdu. 10 Un otkon: Prīcojitēs jyus, tautas, reizē ar Jō tautu. 11 Un cytā vītā: Teicit Kungu vysas pogōnu tautas un augsti slavejit Jū vysi ļaudis. 12 Arī Izajas soka: Nu Jesses nōks atauga, pasaceļs un pōrvaļdeis tautas. Uz Jū cerēs tautas. 13 Dīvs, nu kō nōk cereiba, lai pīpylda jyusus ar prīcu un mīru ikš ticeibas, lai jums Svātō Gora spākā byutu cereibas pōrpiļneiba.
Apostola nūdūmi un sveicīni.
14 Muni brōli, es nu sovas puses asmu pōrlīcynōts, ka jums ir lobs nūskaņōjums, ka asot bogōti ar ikvīnu zineibu un spējeigi cyts cytam dūt aizrōdejumus. 15 Vītom es jums, brōli, raksteju pōrdrūši, lai jums atgōdynōtu caur tū žēlesteibu, kuru Dīvs man ir devis. 16 Man jōir par Jezus Kristus omota kolpu dēļ pogōnim un kai presbyteram jōsludynoj Dīva Evangelijs, lai pogōni pōrsvēteiti caur Svātu Goru, toptu par pateikamu upura dōvonu. 17 Es varu dīžōtīs ikš Jezus Kristus par Dīva lītu, 18 jo es naīsadrūšynōtu kaut kō runōt, kō Kristus caur mani nabyutu darejis vōrdūs un dorbūs, lai pogōnus pīvastu pi paklauseibas 19 caur zeimu spāku, breinumim un Dīva Gora spāku. Tai es sludynōju Kristus Evangeliju sōcūt nu Jeruzalemas vysapleik leidz pat Illyrijai. 20 Pi tam es sev pīskaiteju kai gūdu nasludynōt Evangelija tur, kur Kristus vōrds jau beja pazeistams, jo es nagribēju ceļt uz svešas dryvas, 21 bet gon kai stōv raksteits: Tī, kam par Jū vēļ nabeja sludynōts, tī jū īraudzeis un tī, kas par Jū veļ nabeja dzērdējuši, tī ju pazeis 22 Šytō dēļ daudzreiz beju aizkavāts aizīt pi jums. 23 Bet tagad, kad šymūs apvydūs man nav vairs vītas, un gryba pi jums īsarast man ir jau nu daudz godim, 24 tad es ceļōdams uz Spaniju pi jums īsarasšu. Es ceru, ka garum ceļojūt jyusus redzēšu un pēc tam, kad jyusu vydā byušu mozlīt atsapyutīs, uz turīni man nu jums byus jyusu pavodūņi.
25 Bet tagad es ceļoju uz Jeruzalemu, paleidzādams svātajim, 26 jo Makedonija un Achaja nūlēme savōkt dōvonas dēļ tim nabogim, kas ir storp svātajim Jeruzalemā. 27 Jī tū nūlēme, jim arī ir pīnōkums tū dareit. Jo pogōni ir par tūs goreigūs lobumu daleibnīkim, tad jim ir jōpaleidz tim ar sovim laiceigajim lobumim. 28 Kad es tū nūkōrtōšu, un salaseitū tim nūdūšu, tad es braucūt uz Spaniju isarasšu pi jums. 29 Un es zynu, ka nūnōkūt pi jums, atnesšu Kristus (Evangelija) svēteibas pōrpiļneibu.
30 Brōli, es jyusus lyudzu caur myusu Kungu Jezu Kristu un caur (Svātō) Gora mīlesteibu, ka jyus man paleidzātu sovōs lyugšonōs uz Dīvu par mani, 31 lai mani izglōbtu nu Judejas naticeigajim un lai muns pakolpōjums svātajim Jeruzalemā nōktu par lobu. 32 Tad es, jo Dīvs tai gribēs, ar prīcu nōkšu pi jums un pi jums atsapyusšu.
33 Mīra Dīvs lai ir ar jums vysim! Amen.
