1 Pāvils, Kristus Jēzus kalps, aicināts apustulis, izredzēts sludināt Dieva evaņģēliju, 2 ko Viņš jau iepriekš apsolījis caur Saviem praviešiem svētajos rakstos 3 par Savu Dēlu, kas pēc miesas cēlies no Dāvida, 4 mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas ar Savu augšāmcelšanos no mirušiem Svētajā Garā atklājies kā Dieva Dēls spēkā. 5 Caur Viņu mēs esam saņēmuši žēlastību un apustuļa amatu, lai Viņa Vārdā ticībai pakļautos visas tautas, 6 pie kurām piederat arī jūs, Jēzus Kristus aicinātie. 7 Visiem Dieva mīļotiem, aicinātiem svētajiem Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus! 8 Visupirms es pateicos savam Dievam caur Jēzu Kristu par jums visiem, jo jūsu ticība tiek daudzināta visā pasaulē. 9 Dievs, kuram es kalpoju ar savu garu, sludinādams Viņa Dēla evaņģēliju, ir mans liecinieks, ka es jūs nemitīgi pieminu 10 savās lūgšanās, vienumēr lūgdams, lai reiz pēc Dieva gribas man pašķirtos ceļš pie jums. 11 Jo es ilgojos jūs redzēt, lai varētu nest kādu garīgu velti jums par stiprinājumu. 12 Proti, ka es līdz ar jums gūtu iepriecu kopīgajā ticībā, es jūsējā, jūs manējā. 13 Es negribu jūs atstāt neziņā, brāļi, ka es jau daudzreiz biju apņēmies pie jums nākt, lai gūtu kādu augli arī starp jums, tāpat kā starp citām tautām, bet līdz šim tiku aizkavēts. 14 Jo es esmu parādnieks grieķiem un barbariem, gudriem un nezinošiem. 15 Tādēļ arī es esmu gatavs sludināt evaņģēliju jums Romā, 16 jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim. 17 Jo tajā atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: no ticības taisnais dzīvos. 18 Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību. 19 Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis. 20 Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties. 21 Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. 22 Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi 23 un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. 24 Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, 25 tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. 26 Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. 27 Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. 28 Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. 29 Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, 30 kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, 31 bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem. 32 Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo.
I.
Īvods.
1 Pōvuls, Jezus Kristus kolps, paaicynōtais apostols, izvālātais Dīva Evangelijam, 2 kuru (Dīvs) caur sovim pravīšim svātajūs Rokstūs īprīkš apsūleja, 3 par sovu Dālu, kas pēc mīsas nōk nu Davida ciļts, 4 bet, pēc svātō Gora, caur sovu augšamceļšonūs nu myrūnim pīrōdeja, ka ir vareigais Dīva Dāls — myusu Kungs Jezus Kristus. 5 Caur Jū mes sajēmem apostolatu un žēlesteibu, lai Jō vōrda deļ ticeibai pakļautu vysas tautas. 6 Pi tom pīdarat arī jyus, Jezus Kristus aicynōtī.
7 Vysim Dīva nūmīļōtajim un aicynōtajim svātajim Romā.
Žēlesteiba jums un mīrs nu Dīva, myusu Tāva un nu Kunga Jezus Kristus.
8 Vyspyrms es pasateicu sovam Dīvam caur Jezu Kristu par jums vysim, ka jyusu ticeiba gūdam teik cyldynōta vysā pasaulī. 9 Man līcinīks ir Dīvs, kuram es nu vysas sovas sirds kolpoju, sludynōdams Jō Dāla Evangeliju, ka es sovōs lyugšonōs vysod jyusus pīmiņu, 10 lyugdams, lai man beidzūt, saskaņā ar Dīva grybu, pasaškērtu uz jums ceļš. 11 Jo es ilgojūs jyusus redzēt, lai jyusu pastyprynōšonai snāgtu jums kaut kaidu goreigu žēlesteibas dōvonu. 12 Un it seviški, lai mes vīns ūtru īprīcynōtu myusu ticeibā, kura ir kai muna, tai arī jyusu. 13 Brōļi, es nagrybu nu jums slēpt, ka jau daudz reižu es gribēju pi jums aizīt, bet leidz šam es beju aizkavāts, — lai arī nu jums man byutu kaids nūpalns, kai ir nu pōrejom tautom. 14 Man ir pīnōkums sludynōt Evangeliju kai grekim, tai arī tim, kas pi grekim napīdar, mōceitim un namōceitim, 15 un, par cik tys nu manis ir atkōreigs, arī jums, kas dzeivojit Romā. 16 Es Evangelija nasakauneju. Tys ir Dīva spāks pesteišonai ikvīnam ticeigajam, pyrmōk jūdam, tad arī pogōnam. 17 Jymā atsaklōj Dīva taisneiba nu ticeibas ticēšonai, kai stōv raksteits: Taisneigais dzeivoj nu ticeibas.
Pogōni atstōjuši eistū Dīvu un nūgrymuši grākūs.
18 Tai tad atsaklōj nu dabasim Dīva dusme par ikvīnu tūs cylvāku nataisneibu un bezdīveibu, kuri nataisneibā nūmōc patīseibu, 19 jo tys, kas par Dīvu ir jōzyna, jim ir labi zynoms, jo Dīvs jim tū ir atklōjis. 20 Tys, kas Jymā ir naradzams, kai Jō myužeigō vareiba un cīveiba, Jō dorbūs ar prōtu ir skaidri uztverams jau nu pasauļa radeišonas. Tōpēc jī nav attaisnojami. 21 Lai gon jī Dīvu pazyna, tūmār Jō kai Dīva nagūdynōja un napasateice, bet gon sovā prōtōšonā palyka nīceigi un jūs nasaprateigō sirds aptymsa. 22 Dīžōdamīs, ka šī asūt gudri, jī palyka par muļkim, 23 un namērsteigō Dīva gūdeibu jī atvītōja ar mērsteigō cylvāka, pat putnu, četrkōjaiņu, vai rōpuļu attālu.
24 Tōpēc Dīvs jūs atdeve jūs pošu sirds kōreibom — naceisteibai, un jī sovstarpeigi apgāneja sovas mīsas. 25 Dīva taisneibu jī atvītōja ar malim, radeibu gūdynōja un pīlyudze vairōk na kai Radeitōju, kas lai ir slaveits myužeigi. Amen.
26 Tōpēc Dīvs jūs atstōja naceistūs kōreibu varā: jūs sīvītes dabyskū sadzeivi atvītōja ar pretdabyskū; 27 tai pat arī veiri atstōja dabyskū sadzeivi ar sīvom un īsadaga naceistā kōreibā vīns pret ūtru, veirīši, pīkūpdami bezkauneibu ar veirīšim, par sovim moldim sajēme sovu nūpeļneitū strōpi.
28 Un tōpēc, ka jī Dīva atzeišonu nauzskateja par vajadzeigu, Dīvs jūs atstōja naprōteigā pōrlīceibā: dareit tū, kas napīdar. 29 Jī ir pylni vysaidas nataisneibas, ļaunuma, montkōreibas, ļauneibas, pylni skaudeibas, slapkaveibas, kiļdu, viļteibas un ļaundareibas; jī ir apmalōtōji, 30 aprunōtōji, Dīva naīradzātōji, pasmōdātōji, lepneigī, ļaunumā veiklī, dzymdynōtōjim napaklauseigī, 31 naprōteigī, nauzticeigī, cītsirdeigī, nažēleigī. 32 Lai gon jī Dīva lyukumu zyna ka tī, kas taidas lītas dora, ir nūdūdami nōvei, tūmār na tik vin poši tū dora, bet arī pīkreit tim, kas tū dora.
