1 Viens no tiem septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi kausi, nāca un sacīja man tā: "Nāc, es tev rādīšu, kādu sodu saņem lielā netikle, kas sēd pie lielajiem ūdeņiem. 2 Pasaules ķēniņi dzīvojuši ar viņu netiklībā, un zemes iedzīvotāji apreibinājušies ar viņas netiklības vīnu." 3 Un viņš garā aiznesa mani tuksnesī. Tur es redzēju sievu sēžam uz sarkana zvēra, kas bija pilns zaimu vārdu; tam bija septiņas galvas un desmit ragi. 4 Sieva bija tērpta purpurā un sarkanā audumā, greznojusies ar zeltu, dārgiem akmeņiem un pērlēm; tai rokā bija zelta kauss, pilns ar bezdievības negantībām un viņas netiklības netīrumiem. 5 Uz viņas pieres bija rakstīts noslēpumains vārds: lielā Bābele, visas zemes netikļu un negantību māte. 6 Es redzēju: sieva bija piedzērusies no svēto asinīm un no Jēzus liecinieku asinīm. Viņu redzēdams, es varen izbrīnījos. 7 Eņģelis man sacīja: "Kāpēc tu esi tā izbrīnījies? Es tev pateikšu, kas ir šis sievas noslēpums un zvēra ar septiņām galvām un desmit ragiem noslēpums, kas nes sievu. 8 Zvērs, ko tu redzēji, bija, tā tagad vairs nav; bet tas izkāps no bezdibeņa un ies bojā; tad zemes iedzīvotāji, kuru vārdi nav rakstīti dzīvības grāmatā no pasaules iesākuma, brīnīsies, redzēdami zvēru, kas bijis, bet kura tagad nav un kas atkal būs. 9 Šeit vajag gudrības, lai saprastu: septiņas galvas ir septiņi kalni, uz kuriem sēd sieva; 10 tās ir arī septiņi ķēniņi: pieci ir krituši, viens ir tagad, viens vēl nav atnācis; un, kad tas nāks, tam būs palikt tikai īsu brīdi. 11 Zvērs, kas bijis un kura tagad nav, tas pats ir astotais, tomēr viens no septiņiem, un aiziet bojā. 12 Un desmit ragi, ko tu redzēji, ir desmit ķēniņi, tie valdību vēl nav saņēmuši, bet tiem ir ķēniņa vara dota kopā ar zvēru vienu stundu. 13 Tie ir vienisprātis un nodod savu spēku un varu zvēram. 14 Tie karos ar Jēru, bet Jērs tos uzvarēs, jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu." 15 Tad viņš man saka: "Ūdeņi, ko tu redzēji, pie kuriem sēd netikle, ir tautas un ļaužu pulki, ciltis un valodas. 16 Un desmit ragi, ko tu redzēji, un zvērs - tie ienīdīs netikli, to atstās postam un izģērbs kailu, ēdīs viņas miesas un viņu pašu sadedzinās ar uguni. 17 Jo Dievs ir devis viņu sirdīs darīt Viņa gribu, darīt vienu nodomu un nodot savu valstību zvēram, kamēr piepildīsies Dieva vārdi. 18 Un sieva, ko tu redzēji, ir lielā pilsēta, kam pieder valdība pār visas zemes ķēniņiem."
XVII.
Babilona izpūsteišona.
1 Tad vīns nu tim septenim engelim ar septenim traukim atgōja un runōja man saceidams: Ej šur, es tev parōdeišu tīsu par lelū palaidni, kas sēd vērs lelajim yudinim. 2 Ar jū vērszemes kēneni dareja bezkauneibas dorbus un vērzemes īdzeivōtōji pīdzēre jōs bezkauneibas veina.
3 Tad jys mani pajēme gorā uz tūksnesi. Te es redzēju sīvīti, kas sēdēja uz sorkona lūpa, kurs beja klōts ar Dīvu saimojūšim vōrdim, jam beja septeņas golvas un desmit rogu. 4 Sīvīte beja gārbusēs purpurā un samtā un klōta ar zaltu, dōrgakminim un perlem. Jai rūkā beja zalta bikers piļdeits ar jōs bezkauneibas nateireibom un rībeigumu. 5 Uz pīres jai beja uzraksteits vōrds, — nūslāpums, — Lelō Babilona bezkauneigūs un vysa rībeigō vērszemes mōte. 6 Es redzēju sīvīti dzeram svātūs asni un Jezus līcinīku asni. Tū radzādams es ļūti nūsabreinōju.
7 Tad engeļs man saceja: Kōpēc tu breinojīs? Es tev izskaidrōšu sīvītes un tō lūpa, kas jū nas, un kuram ir septeņas golvas un desmit rogu, nūslāpumu. 8 Tys lūps, kuru tu redzēji, beja un tagad jō vairs nava. Bet jys vēļ nu bezdibiņa izaceļs, lai tad dūtūs iznīceibā. Tad tī vērszemes īdzeivōtōji breinōsīs, kuru vōrdu nu poša pasauļa radeišonas nav dzeiveibas grōmotā, kad jī redzēs, ka tys lūps beja, ka jō vairs nava un ka jys otkon byus. 9 Te prōtam vajadzeiga gudreiba.
Tōs septeņas golvas ir septeni kolni uz kurim sēd sīvīte un septeni kēneni. 10 Pīci nu jim jau ir krytuši; vīns ir te, bet ūtrais vēļ nav atgōjis; un kad arī jys atnōks, tad jys paliks tikai uz eisu laiku. 11 Lūps, kas beja un vairs nava ir pats ostoitais; jys nōk nu septenim un dūdās iznīceibā.
12 Tī desmit rogu, kurus tu redzēji, ir desmit kēneni, kuri vaļdeišonas vēļ nav sajāmuši, tūmār jī kai kēneni valdeišonu panōks reizē ar lūpu uz vīnu stundi. 13 Jī ir vīnā prōtā un lūpam atdūd sovu spāku un varu. 14 Jī karōs pret jāru, bet jārs jūs uzvarēs, — jys ir valdinīku Kungs un kēneņu Kēneņš, un jam sekōs aicynōtī, izlaseitī un uzticeigī.
15 Jys man saceja tōļōk: Yudiņi, pi kurim, kai tu redzēji, palaidne sēd, nūzeimoj tautas un tauteibas, ciļtis un volūdas. 16 Tī desmit rogi, kurus tu redzēji, un tys lūps palaidni īneiss, atstōs jū vīntuleibā un nabadzeibā; jī reis jōs mīsu un sadadzynōs gunī, 17 jo Dīvs jūs sirdīs īdeve, lai tī izpiļdeitu Jō nūdūmus, ka vīnprōteigi dorbōtūs un sovu spāku nūdūtu lūpam, cikom izapiļdeis Dīva vōrdi. 18 Un tei sīvīte, kuru tu redzēji, ir tei lelō piļsāta, kurai ir vara par vērszemes kēnenim.
