1 Tad es redzēju citu lielu brīnišķīgu zīmi debesīs: septiņus eņģeļus, kam bija septiņas pēdējās mocības, jo ar tām piepildījās Dieva dusmas. 2 Un es redzēju tādu kā kristāla jūru, sajauktu ar uguni; tie, kas bija uzvaru guvuši pār zvēru, viņa tēlu un viņa vārda skaitli, stāvēja pie kristāla jūras ar Dieva cītarām rokās. 3 Tie dziedāja Dieva kalpa Mozus dziesmu un Jēra dziesmu, sacīdami: "Lieli un brīnišķīgi ir Tavi darbi, Kungs Dievs, Visuvaldītāj; taisni un patiesi Tavi ceļi, tautu Ķēniņ! 4 Kas Tevi nebītos, ak, Kungs, un neslavētu Tavu Vārdu? Jo Tu vien esi svēts; visas tautas nāks Tavā priekšā un Tevi pielūgs, jo Tavas taisnības darbi ir kļuvuši redzami." 5 Pēc tam es redzēju: debesīs atvērās Templis, liecības telts. 6 Un no tā izgāja tie septiņi eņģeļi, kam bija septiņas mocības, tērpti tīrā spožā linu audeklā un ar zelta jostām ap krūtīm. 7 Viena no četrām dzīvajām būtnēm iedeva septiņiem eņģeļiem septiņus zelta kausus, pildītus ar Dieva dusmām, kas dzīvo mūžīgi mūžam. 8 Un Templis pildījās ar dūmiem no Dieva varenības un Viņa spēka; un neviens nevarēja ieiet Templī, kamēr nav beigušās septiņu eņģeļu septiņas mocības.
XV.
Septeni dusmes trauki.
1 Es redzēju dabasūs vēļ cytu, lelu un breineigu zeimi. — Septeni engeli ar septenim pādejim mērim, caur kurim beja jōnūteik Dīva dusmei. 2 Es redzēju kaut kū, kai stykla jyuru sajauktu ar guni. Dzeivinīka, jō tāla un jō vōrda skaitļa uzvarātōji stōvēja pi stykla jyuras ar Dīva citarom. 3 Un jī dzīdōja Dīva kolpa Moizeša dzīsmi un Jāra dzīsmi saceidami:
Kungs, Vysvareigais Dīvs, tovi dorbi ir leli un apbreinojami, tovi celi ir taisneigi un patīseigi, Tu esi tautu Kēneņš. 4 Kungs, kas lai Tevis nasabeist un lai naslavej tova vōrda? Vīneigi Tu esi svāts. Vysas tautas nōks un Tevi pīlyugs, jo tovas taisneigōs tīsas ir atsaklōjušas.
5 Un pēc tam es redzēju kai atsadareja dabasu svētneica un līceibas nūmetne, 6 un nu svētneicas izgōja ti septeni engeli ar septenim mērim. Jī beja gārbti teirā speidūšā lynautā un ap kryutim apjūzti ar zalta jūstu. 7 Un vīna nu četrom dzeivajom byutnem īdeve tim septenim engelim septeņus zalta traukus, piļdeitus ar myužeigi myužam dzeivojūšō Dīva dusmi. 8 Svētneica pīsapiļdeja ar Dīva slavas dyumim un jō vareibu. Un nivīns vairs navarēja svētneicā īīt, koleidz izapiļdeja septeņu engeļu septeni mēri.
