1 Un Viņš atkal sāka mācīt pie jūras. Un daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, tā ka Viņš iekāpa laivā un apsēdās. Viņš bija uz jūras, un visi ļaudis stāvēja jūras malā. 2 Un Viņš tiem daudz mācīja līdzībās un Savā mācībā uz tiem sacīja: 3 "Klausaities: raugi, sējējs izgāja sēt. 4 Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. 5 Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes. 6 Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes. 7 Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. 8 Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi." 9 Un Viņš sacīja: "Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird." 10 Un, kad Viņš bija viens pats, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie Viņa, Viņam vaicāja par līdzībām. 11 Un Viņš uz tiem sacīja: "Jums ir dots Dieva valstības noslēpums; bet tiem, kas ārā, viss tas notiek līdzībās, 12 ka tie redzēdami redz un nenomana un dzirdēdami dzird un nesaprot, ka tie neatgriežas un neiegūst piedošanu." 13 Un Viņš uz tiem saka: "Jūs šo līdzību nesaprotat, kā tad jūs sapratīsit visas citas līdzības? 14 Sējējs sēj vārdu. 15 Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur vārds top sēts, pie kuriem, kad tie to ir dzirdējuši, tūdaļ nāk sātans un noņem viņu sirdīs sēto vārdu. 16 Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku. 17 Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšanas uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas. 18 Un, kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas vārdu dzird, 19 un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetas un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs. 20 Un labā zemē sētie ir tie, kas vārdu dzird un pieņem un augļus nes, trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, simtkārtīgus." 21 Un Viņš uz tiem sacīja: "Vai sveci iededzina, lai to liktu apakš pūra vai zem gultas? Vai ne tāpēc, lai to liek lukturī? 22 Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms. 23 Ja kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird." 24 Un Viņš tiem sacīja: "Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt. 25 Jo, kam ir, tam dos; un, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir." 26 Un Viņš sacīja: "Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē 27 un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. 28 Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā. 29 Un, kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt." 30 Un Viņš sacīja: "Kam mēs Dieva valstību pielīdzināsim? Jeb kādā līdzībā mēs to tēlosim? 31 Kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, ir mazākais no visām sēklām virs zemes, 32 un, kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks par visiem dārza augiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt." 33 Un daudzās tādās līdzībās Viņš uz tiem vārdu runāja, tā ka tie to varēja klausīties. 34 Bet bez līdzībām Viņš uz tiem neko nerunāja; bet Saviem mācekļiem Viņš visu īpaši izskaidroja. 35 Un Viņš tiem saka tanī dienā, vakaram metoties: "Pārcelsimies uz viņu malu." 36 Un, ļaudis atlaiduši, tie Viņu ņēma līdzi, tā ka Viņš laivā bija, un citas laivas bija pie Viņa. 37 Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu. 38 Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: "Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?" 39 Un uzmodies Viņš apsauca vēju un sacīja uz jūru: "Klusu, mierā!" Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums. 40 Un Viņš uz tiem sacīja: "Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?" 41 Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: "Kas Tas tāds, ka pat vējš un jūra Viņam paklausa?"
IV.
Pīleidzeiba par sējēju.
1 Tad Jys otkon sōce jyuras molā mōceit. Pi Jō sasalaseja ļūti daudz ļaužu. Tōpēc Jys īkōpe pi molas asūšajā laivā un tur atsasāda. Visi ļaudis palyka pi jyuras uz krosta. 2 Jys mōceja jūs daudz pīleidzeibōs. Sovā mōceibā saceja:
3 Klausatēs! Raug, sējējs izgōja sātu. 4 Un raug, jam sējūt, citi gryudi nūkryta ceļa molā; un atskrējuši putni tūs izkņōbōja. 5 Citi nūkryta klinšaiņā vītā, kur nava daudz zemes un ōtri izdeiga, jo nabeja dzili zemē. 6 Bet kai izlēce saule, nūveita un nūkolta, jo jim nabeja sakņu. 7 Citi otkon nūkryta ēršku vydā; ērški augdami jūs nūmōce, un jī palyka bez auglim. 8 Bet citi nūkryta lobā zemē un izdeiguši un izauguši deve augļus: vīns trejsdesmitkōrtejūs, ūtrs sešdesmitkōrtejūs, cyts otkon symtkōrtejūs.
9 Tad pasaceja: Kam ausis ir dzērdēšonai, tys lai klausōs.
Pīleidzeibas izskaidrōšona.
10 Kad Jys beja vīns pats, tad Jō leidzgōjēji reizē ar tim divpadsmit klause nu Jō par pīleidzeibom. 11 Jys tim saceja: Jums ir uztycāts Diva vaļsteibas nūslāpums, bet tim, kas ir ōrā, teik vyss leidzeibōs pasnāgts, 12 lai jī kaut gon redzēt radzātu, bet naīraudzeitu, dzērdēt dzērdātu, bet nasaprostu, ka gadejumā naatsagrīztu un atlaisšonas nasajimtu.
13 Tad jim saceja: Vai jyus nasaprūtat šytōs pīleidzeibas? Kai tad saprassit vysas cytas pīleidzeibas?
14 Sējējs sēj vōrdu. 15 Ceļmolā īsāts vōrds ir tim, kas jō klausās, bet tyuleņ atīt satans un jamūs īsātū vōrdu izraun. 16 Tim leidzeigi ir tī, kam klinšaiņā vītā ir īsāts. Jī vōrdā klausās un tyuleņ ar prīcu jū pījam, 17 bet jys nava jamūs īsasakņōjis un ir napastōveigs. Un kad vōrda dēļ ceļās spaidi vai vojōšonas, jī tyuleņ īsaļaunoj. 18 Storp ērškim vōrds ir īsāts tim, kas, lai gon i klausās, 19 īsalauzušas šō pasauļa ryupes, monta viļteiba un cytas kōreibas vōrdu nūmōc, un jys palīk bez auglim. 20 Lobajā zemē īsāts ir tim, kas vōrdā klausās, jū pījam un dūd vīns trejsdesmitkōrtejū, ūtrs sešdesmitkōrtejū, cyts pat symtkōrtejū (augli).
Nūslāpumi.
21 Jys jim saceja tōļōk: Vai tad aizdagtū sveci nas tōdēļ, lai jū zam sīka vai gultas nūvītōtu, bet na lukturī īlyktu? 22 Tadei nava taida slāpuma, kas natyktu atklōts, un taida nūslāpuma, kas natyktu izsludynōts. 23 Jo kam ausis ir dzērdēšonai, tys lai klausās.
24 Tad Jys tim saceja: Īvārojit tū, kū dzēržat. Ar kaidu māru mēreisit, ar taidu jums byus atmēreits un jums, kas klausatēs, tops vēļ klōtu pīmasts. 25 Taču kam ir, tam byus vēļ dūts, bet nu tō, kam nava, byus atjimts ari tys, kas jam ir.
Augūšais sējums.
26 Jys saceja tōļōk: Ar Dīva vaļsteibu ir tai, kai ar cylvāku, kas īsēj teirumā sāklu. 27 Jys dīn dīnā ceļās un nakts naktī guļ, bet sākla izdeigst un aug, jam namonūt. 28 Zeme poša dūd augļus, vyspyrms stūbru, tad vōrpu un golā pīpylda vōrpu ar gryudim. 29 Kad augli jau ir nūkōrsuši, tad jys pasyuta pļōvējus, jo pļōves laiks jau ir klōtu.
Sinepu gryuds.
30 Jys saceja tōļōk: kam ir pīleidzynojama Dīva vaļsteiba? Caur kaidu pīleidzeibu jū izskaidrōsem? 31 Jei ir pīleidzynojama sinepu gryudam. Īsējūt jys ir vysmozōkais nu vērszemes sāklom. 32 Bet, reizi īsāts, izaug par visim dōrza augim lelōks. Jam saaug tik leli zori, ka gaisa putni jūs ānā var dzeivōt.
33 Jys tim daudz kū runōja tamleidzeigōs pīleidzeibōs, ka jī varātu saprast. 34 Bez pīleidzeibom Jys tim narunōja ni kō. Bet kad jī palyka vīni, tad Jys sovim mōceklim vysu izskaidrōja.
Vātra uz jyuras.
35 Tamā dīnā zam vokora Jys tim saceja: Pōrsaceļsim uz ūtru krostu. 36 Palaiduši ļaudis, jī pajēme Jū ar sevim, jo Jys beja laivā; cytas laivas Jam gōja leidza.
37 Un raug, sasacēle lela auka. Viļni syta laivā tik stipri, ka laiva pošlaik beja pīplyuduse. 38 Tam laikam Jys gulēja laivas golā uz pagaļva. Jī Jū pīcēle un Jam saceja: Mōceitōj, vai tad Tev naryup, ka mes ejam būjā? 39 Pīsacēlis, Jys pavēlēja vējam un pīsaceja jyurai: Nūklus! Esi mīrā! Vējs nūstōja, un īsastōja lels klusums. 40 Tad Jys tim saceja: Kō jyus tai beistatēs? Vai tad vēļ nav jums ticeibas? 41 Jī ļūti nūsabeida, un vīns ūtram saceja: Kas Jys taids ir, ka i vēji, i jyura Jam ir paklauseigi?
