1 Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. 2 Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: "Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to." 3 Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības." 4 Nikodēms saka Viņam: "Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?" 5 Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! 6 Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. 7 Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. 8 Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara." 9 Nikodēms atbildēja un Viņam sacīja: "Kā tas var notikt?" 10 Jēzus atbildēja un viņam sacīja: "Tu esi Israēla mācītājs un to nezini? 11 Patiesi, patiesi Es tev saku: mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat. 12 Ja jūs neticat, kad Es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad Es jums stāstīšu par debess lietām? 13 Jo neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi Tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls. 14 Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, 15 lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. 16 Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, 17 jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. 18 Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam. 19 Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni. 20 Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti. 21 Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti." 22 Pēc tam Jēzus un Viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur Viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja. 23 Bet arī Jānis kristīja Ainonā netālu no Salimas, jo tur bija daudz ūdens; un ļaudis gāja un likās kristīties. 24 Jo Jānis vēl nebija iemests cietumā. 25 Tad izcēlās vārdu maiņa starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu par šķīstīšanos. 26 Tie griezās pie Jāņa un sacīja viņam: "Rabi, kas bija pie tevis viņpus Jordānas, par ko tu esi nodevis liecību, Tas, lūk, kristī, un visi iet pie Viņa." 27 Jānis atbildēja: "Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm. 28 Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts Viņa priekšā. 29 Kam pieder līgava, tas ir līgavainis; bet līgavaiņa draugs, kas stāv un klausās viņa vārdos, no sirds priecājas par līgavaiņa balsi. Šis mans prieks nu ir piepildījies. 30 Viņam vajag augt, bet man iet mazumā. 31 Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem; kas ir no zemes, ir no zemes, un viņa runa ir no zemes. Kas nāk no debesīm, tas ir pār visiem. 32 Ko Viņš skatījis un dzirdējis, par to Viņš dod liecību, bet Viņa liecību neviens nepieņem. 33 Bet, kas Viņa liecību pieņēmis, tas ir apliecinājis, ka Dievs ir patiesīgs. 34 Jo, ko Dievs ir sūtījis, Tas runā Dieva vārdus, jo bez mēra Viņš dod Savu Garu. 35 Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis Viņa rokā. 36 Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa."
III.
Nikodems pi K. Jezus.
1 Storp farizejim beja vīns cylvāks, augstōs padūmes lūceklis, vōrdā Nikodems. 2 Tys atgōja pi Jō naktī, un Jam saceja: Mōceitōj, mes zynom, ka Tu kai skūlōtōjs atgōji nu Dīva; nivīns tadei navar dareit taidu breinumu, kaidus Tu dori, jo ar jū nabyutu Dīvs. 3 Jezus atbiļdēja un jam saceja: Patīši, patīši, Es tev soku, jo kas naatdzims nu jauna, tys Dīva vaļsteibas naredzēs. 4 Nikodems vaicōja: Kai gon cylvāks, byudams vacs, var atdzimt? Vai tad jys otkon var īīt sovas mōtes mīsā un pīdzimt? 5 Jezus atbiļdēja: Patīši, patīši, Es tev soku, kas naatdzims nu yudiņa un (Svātō) Gora, tys Dīva vaļsteibā īīt navar. 6 Kas paīt un mīsas, tys ir mīsa, kas nu Gora paīt, tys ir Gors. 7 Nasabreinoj, ka Es tev saceju: Jums ir nu jauna jōpīdzymst. 8 Vējs pyuš, kur grib; tu dzērdi jō šaļkšonu, bet nazini, nu kurīnes ceļās un uz kurīni traucās. Tai pat nūteik ar ikvīnu, kas pīdzymst nu Gora.
9 Nikodems atbyldādams Jam saceja: Kai tys var nūtikt? 10 Jezus atbiļdēja un jam saceja: Tu esi Izraeļa mōceitōjs un šytō nazini? 11 Patīši, patīši, Es tev soku, — mes runojam tū, kū zynom, un kū asam redzējuši, par tū līcynojam; bet jyus myusu līceibas nagrybat pījimt. 12 Jo jyus naticit tam, kū Es jums par vērszemes lītom stōstu, kai tad jyus ticēsit, ka Es jums par dabasu nūslāpumim runōšu?
13 Nivīns tadei nav uzkōpis dabasūs, izjamūt Tū, kas nu dabasim nūkōpe: Cylvāka Dāls (kurs ir dabasūs). 14 Kai Moizešs tuksnesī paaugstynōja čyusku, tai pat jōbyun paaugstynōtam Cylvāka Dālam, 15 lai ikvīns, kas Jam tic, (napazustu, bet) turātu myužeigū dzeivi.
16 Tadei Dīvs tai nūmīļōja pasauli, ka atdeve sovu vīnpīdzymušū Dālu, lai ikvīns, kas Jam tic, nazustu, bet turātu myužeigu dzeivi. 17 Tadei Dīvs sova Dāla nasyuteja uz pasauli, lai pasauli tīsōtu, bet gon, lai caur Jū pasauli izglōbtu. 18 Kas Jam tic, tys tīsōts natiks; bet kas natic, tys ir jau nūtīsōts, ka natic vīnpīdzymušō Dīva Dāla vōrdam. 19 Tys sprīdums pastōv tamā: uz pasauli atgōja gaisma, bet ļaudis vairōk nūmīļōja tymseibu na kai gaismu, jo ļauni beja jūs dorbi. 20 Tadei ikvīns, kas ļaunu dora, gaismas naīredz un pi gaismas naīt, lai natyktu palti jō dorbi. 21 Kas taisneigi dora, tys uz gaismu steidzās, ka jō dorbi toptu radzami, jo tī ikš Dīva padareiti.
K. Jezus Judeā.
22 Pēc tam Jezus ar sovim mōceklim aizgōja uz Judeas apgobolu, un tur, pi jim palīkūt, kristeja. 23 Ari Jōņs Enonā, Salima tyvumā, kristeja, jo tur beja daudz yudiņa, un ļaudis gōja un pījēme kristeibu. 24 Tūreiz Jōņs vēļ nabeja īslūdzeits cītumā.
25 Storp Jōņa mōceklim un jūdim izacēle streidi par škeisteišonu. 26 Jī atgōja pi Jōņa un jam saceja: Mōceitōj, Tys, kas pi tevis beja viņpus Jordana, kuram tu devi līceibu, raug, Tys ari krista, un visi īt uz Jū.
27 Jōņs atbiļdēja: Cylvāks nikō navar sasnēgt, jo jam nu dabasim nabyus dūts. 28 Jyus tadei poši varit aplīcynōt, ka es saceju: Es Kristus naasmu; es asmu tikai pyrms Jō syuteits. 29 Kam ir leigova, tys ir leigovaiņs. Leigovaiņa draugs, kas ir ar jū un klausōs, ļūti prīcojās par leigovaiņa bolsu. Taidu prīcu es atrodu vysā pylnumā. 30 Jam jōaug lelōkam, maņ jōsōc palikt mozokam.
31 Kas nu augstīnes nōk, tys ir par visim lelōks; bet kas paīt nu zemes, tys ir zemisks un zemiski runoj. Kas nu dabasim nōk, tys ir pōrōks par visim, 32 un kū ir dzērdējis un redzējis, tū līcynoj; bet tūmār jō līceibas nikas napījam. 33 Bet kas Jō līceibu pījam, tys aplīcynoj, ka Dīvs runoj taisneibu. 34 Kū Dīvs ir syutejis, Tys sludynoj Dīva vōrdus, jo Dīvs Goru dūd bez māra. 35 Tāvs mīļoj sovu Dālu un Jō rūkōs vysu ir atdevis. 36 Kas tic Dālam, tam ir myužeiga dzeivōšona; bet kas Dālam natic, tys dzeivōšonas naredzēs, bet gon Dīva dusme vērs jō paliks.
