1 Bet galvenais pārrunājamā lietā ir tas, ka mums ir tāds augstais priesteris, kas nosēdies pa labo roku godības tronim debesīs, 2 svētnīcas un īstās telts kalpotājs, ko uzcēlis Tas Kungs, ne cilvēks. 3 Jo katrs augstais priesteris tiek iecelts dāvanu un upuru nešanai, kāpēc nepieciešami, ka arī Viņam būtu ko upurēt. 4 Ja Viņš būtu virs zemes, Viņš nebūtu priesteris, tāpēc ka te ir tādi, kas nes dāvanas pēc bauslības, 5 kas kalpo debesu svētnīcas atveidam un ēnai, kā arī Mozum bija norādīts, kad tas gribēja pabeigt telti, jo Viņš saka: redzi, tu darīsi visu pēc tā parauga, kas tev kalnā tika parādīts. - 6 Bet nu Viņam ir piešķirta pārāka kalpošana, jo Viņš ir labākas derības starpnieks, kas uz labākiem apsolījumiem dibināta. 7 Jo, ja pirmā būtu bijusi bez trūkuma, tad nemeklētu vietu otrai. 8 Jo, tos norādams, Viņš saka: redzi, nāk dienas, Tas Kungs saka, kad Es celšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, 9 ne pēc tās derības parauga, ko Es esmu cēlis viņu tēviem tai dienā, kad Es viņu rokas satvēru, lai viņus izvestu no Ēģiptes zemes, jo viņi paši nav palikuši Manā derībā, un Es esmu viņus pametis, saka Tas Kungs. 10 Šī ir tā derība, ko Es celšu Israēla namam pēc šīm dienām, saka Tas Kungs, Es likšu Savus baušļus viņu prātā un tos rakstīšu viņu sirdīs un būšu viņiem par Dievu, un viņi Man būs par tautu. 11 Un viņi nemācīs katrs savu tuvāko un brālis brāli, sacīdami: atzīsti To Kungu, - jo visi Mani pazīs no mazā līdz lielajam viņu starpā. 12 Jo Es būšu žēlīgs viņu netaisnībām un viņu grēkus vairs nepieminēšu. - 13 Sacīdams "jauns", Viņš pirmo ir atzinis par vecu. Bet, kas kļūst vecs un noveco, tas ir tuvu iznīkšanai.
VIII.
1 Golvonō līta nu saceitō ir sekūšō: Mums ir taids vērsprīsters, kas debesīs ir ījēmis vītu pa lobajai dīviškōs majestates trona. 2 Jys kolpoj svētneicā, eistajā nūmetnē, kuru pats Kungs ir uzcēlis, bet na kaids cylvāks. 3 Ikvīns vērsprīsters teik īstōdeits tōpēc, lai jys upurātu dōvonas un upurus, un tōdēļ vajadzēja, lai arī šytam byutu kū upurēt. 4 Bet jo jys byutu palicis vērs zemes, tad Jys navarātu byut pat par prīsteri, jo te jau taidi beja, kas pēc lykuma upurēja dōvonas un 5 kolpōja debeseigōs svētneicas attālam un ānai, kai tys beja pasludynōts Moizešam, kad tys cēle nūmetni: Raug, beja teikts, ka tu vysu pagatavōtu pēc tō parauga, kas tev uz kolna beja parōdeits.
6 Un kolpōšona, kuru Jezus sajēme, ir par tik augstōka, par cik dereiba, par kuras vydōtōju Jys ir, ir lobōka, un ir nūslāgta uz lobōkim apsūlejumim. 7 Jo pyrmō dereiba byutu bez vaiņas, tad ūtrajai nabyutu vītas. 8 Bet jūs pasmōdēšonai ir saceits: Raug, atnōks dīnas, soka Kungs, ka Es nūslēgšu ar Izraeļa nomu un ar Juda nomu jaunu dereibu; 9 na taidu dereibu, kai beju nūslēdzis ar jūs tāvim tamā dīnā, kad Es jūs sajēmis aiz rūkas izvežu nu Egiptes. Tū dereibu ar mani jī pōrkōpe, un tōpēc Es jūs atmešu, soka Kungs, 10 Bet gon pēc tom dīnom Es nūslēgšu ar Izraeļa nomu šaidu dereibu, soka Kungs: Es sovu lykumu īlikšu jūs apziņā, un jū īraksteišu jūs sirdīs: un Es byušu jim Dīvs, un jī byus man tauta. 11 Un nivīnam navajadzēs mōceit sova tyvōkō un nivīnam sova brōļa sokūt: Pazeisti Kungu! Jī visi, nu lela leidz mozam, mani pazeis, 12 jo es byušu žēleigs jūs nataisneibom, un jūs grāku vairs napīminēšu.
13 Un jo Jys runoj par jaunu, tad īprīkšejūir atzinis par vacu. Bet kas ir nūvacōjis un palicis vacs, tys ir tyvu iznīceibai.
