1 Jo katrs no cilvēku vidus ņemtais augstais priesteris cilvēku labā tiek iecelts kalpošanai Dievam, lai nestu dāvanas un upurus par grēkiem; 2 viņš var iežēloties par nezinātājiem un maldīgajiem, tāpēc ka arī viņš pats vājības apņemts. 3 Un tās dēļ viņam pienākas kā tautas, tā arī sevis dēļ upurēt par grēkiem. 4 Un neviens sev pats neņem šo godu, bet Dieva aicināts, tāpat kā Ārons. 5 Tāpat arī Kristus nav pats Sev piešķīris augstā priestera godu, bet Tas, kas Viņam ir teicis: Mans Dēls Tu esi, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis. 6 Kā arī citā vietā Viņš saka: Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas. - 7 Savās miesas dienās ar stipru balsi un asarām Viņš ir raidījis daudz karstu lūgšanu pie Tā, kas Viņu varēja izglābt no nāves, un ir ticis atpestīts no bailēm 8 un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis. 9 Un, pilnību sasniedzis, Viņš ir palicis visiem, kas Viņam paklausa, par mūžīgās pestīšanas gādnieku, 10 Dieva nosaukts par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas. 11 Par to mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt. 12 Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. 13 Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. 14 Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.
V.
1 Ikvīns augstais goreidznīks, kas nu ļaudim teik pajimts, dēļ ļaudim teik īcalts tamōs lītōs, kas atsateic uz Dīvu, lai jys upurātu par grākim dōvonas un upurus, 2 lai varātu leidzjust nazynōtōjim un nūsamaļdejušajim, jo arī pats ir vōjumim apjimts. 3 Tōdēļ jam jōupurej upurus kai par tautas grākim, tai arī par sovim. 4 Bet nivīns cyts nadreikst tō gūda sev pīsovynōt, kai tik tys, kas ir nu Dīva paaicynōts kai Aarons. 5 Tai arī Kristus augstō goreidznīka omota sev napajēme patvareigi, bet gon Jam tū īdeve Tys, kas Jam saceja: 6 Tu esi muns dāls, šudiņ Es Tevi asmu dzemdējis. Tai Jys soka arī kaidā cytā vītā: Tu esi prīsteris uz myužim pēc Melchizedecha īkōrtas.
7 Sovas vērszemes dzeives laikā, Jys syuteja lyugšonas un pīlyugšonas ar saukšonu un osorom Tam, kas Jū varēja izglōbt nu nōves un gūdbejeibas dēļ tyka izklauseits. 8 Lai gon Jys beja (Dīva) Dāls, tūmār cīsšonā mōcejōs pazeit paklauseibu. 9 Un sasnēdzis piļneibu Jys kliva visim, kas Jō klausa, myužeigōs pesteišonas cālūņs, 10 jo Dīvs Jū īcēle par augstū goreidznīku pēc Melchizedecha īkōrtas.
Jōsaceņš uz piļneibas sasnēgšonu.
11 Par šytū mums byutu vēļ daudz kas sokoms, bet gryuts ir izskaidrōt, jo klauseišonai jyus asot paguruši. 12 Laika dēļ gon jau jums vajadzātu byut par mōceitōjim, bet dīviškōs mōceibas pyrmajim pamatim vēļ jyusus pošus jōmōca, un jums vēļ pīns ir vajadzeigs, bet na cīta bareiba. 13 Un ikvīns, kas vēļ ar pīnu ir barojams, mōceibas par taisneibu nasaprūt, jo jys veļ ir navareigs. 14 Cītō bareiba ir dūdama piļneigajim, tys ir tim, kuru spējas ir īvyngrynōtas atškērt lobu nu ļauna.
